Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.
Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –
Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.
„Tupēšana domēnā”
Cybersquatting jeb „tupēšana domēnā” Latvijā nav nekas jauns. Piemēram, 2010.gadā, neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām, vairākas pašvaldības esot saņēmušas e-pasta vēstules ar aicinājumu pirkt domēna vārdus, kuros minēts attiecīgā novada nosaukums - www.aglonasnovads.lv; www.aizkrauklesnovads.lv; www.alsungasnovads.lv; www.ludzasnovads.lv; www.salacgrivasnovads.lv, utt. Pretējā gadījumā vēstules autors solījies attiecīgo domēna vārdu pārdot kādai citai privātpersonai vai politiskajam spēkam. Pašvaldības šantāžai nepadevās. Nesenāks piemērs ir žurnālam „IR” izteiktā domēna īpašnieka prasība turpmāk par žurnāla mājas lapas adreses nomu mēnesī maksāt ievērojami lielāku summu kā līdz šim. Domēna īpašnieks Edmunds Zālīte prasību pamatoja ar to, ka minēto domēna vārdu par 50 000 eiro esot gatavas pirkt kādas trešās personas. Rezultāts bija „IR” interneta vietnes adreses maiņa.
Diemžēl Latvijā nav speciālo normatīvo aktu, kuri regulētu tiesības uz domēna vārdiem un jautājumus par domēna vārdu lietošanas strīdu izšķiršanu. Tādēļ aizskartajām personām savas tiesības nākas aizsargāt, pamatojoties uz preču zīmju, konkurences, civiltiesībām, vispārējiem tiesību principiem u.c. normām. Šāda situācija nav apmierinoša.
Zīmīgs, problēmu ilustrējošs piemērs ir stāsts par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI īpašnieka, ASV uzņēmuma PepsiCo Inc. tiesību aizskārumu, ar ko pēc palīdzības pie mums griezās PepsiCo Inc., tāpēc nācās uzsākt cīņu par domēna vārda pepsi.lv atgūšanu Latvijas tiesās. PepsiCo Inc. tiesvedība, balstoties uz plaši pazīstamas preču zīmes statusu un analoģijas izmantošanu, izrādījās mums sekmīga. Taču tas nav universāls risinājums, jo ne katrai aizskartajai personai pieder plaši pazīstama preču zīme, un ar esošajām Latvijas normām savas taisnības pierādīšanai var arī nepietikt.
Nelikumīgi reģistrē domēna vārdu pepsi.lv
Bezalkoholisko dzērienu Pepsi-Cola tālajā 1893.gadā izgudroja amerikāņu farmaceits Kalebs Bredhems. Preču zīme PEPSI bijušās PSRS teritorijā reģistrēta 1967.gadā, un Latvijas Republikas Patentu valdē pārreģistrēta 1993.gadā. Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijā ir spēkā arī PepsiCo Inc. piederošā vesela Kopienas preču zīmju saime.
Preču zīmēm ar augstu reputāciju daudzās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir piešķirta visplašākā aizsardzība un vislielākais izņēmuma tiesību apjoms. Tomēr kā izrādās, arī augstā atšķirtspēja vēl negarantē, ka kādas trešās personas nepiereģistrē domēna vārdu, kas identisks plaši pazīstamajai preču zīmei. Neraugoties uz preču zīmes PEPSI plašo atpazīstamību Latvijā, atradās personas, kuras uzskatīja, ka tām ir tiesības reģistrēt sevi par domēna vārda pepsi.lv lietotājiem un domēna vārda lietošanas tiesības nodot tālāk.
2006.gadā veikli darboņi nolēma piereģistrēt domēnu pepsi.lv. Līdz 2012.gadam minētā domēna vārda lietošanas tiesības tika nodotas no vieniem lietotājiem citiem, tanī skaitā tās pabija arī šajā rakstā jau minētā Edmunda Zālītes rokās. Kopš 2012.gada 5.decembra par domēna vārda pepsi.lv lietotāju kļuva biedrība „Latvijas dāmu klubs”.
Varētu pieļaut maz ticamo iespēju, ka svešas preču zīmes reģistrēšana domēna vārdam notikusi aiz nezināšanas, ja vien runa nebūtu par PEPSI.
PepsiCo. Inc. labvēlīgs izrādījās tieši preču zīmes PEPSI faktiskā lietojuma fakts, biedrībai „Latvijas dāmu klubs” aktivizējot mājas lapu un izvietojot attēlus, kas ietvēra apzīmējumu PEPSI. Šis apstāklis palīdzēja nosvērt Temīdas kausus par labu PepsiCo Inc., un Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā atzina, ka PEPSI preču zīme tiek izmantota nelikumīgi.
Šāda interpretācija uzskatāma par paplašinātu likuma tulkojumu, un konkrētajā lietā ir apsveicama. Vienlaikus tiesa pēc prasītāja lūguma atzina par pamatotu piemērot analoģiju, izmantojot Eiropas Savienības regulas normas, kura reglamentē domēna vārdu .eu lietojumu. Tas apliecina, ka Latvijas valsts tiesu varas personā ir atzinusi, ka nacionālā Latvijas tiesību sistēmā trūkst normu, kas būtu piemērojamas domēna vārdu .lv lietošanas tiesību strīdu regulējumam, un piemērojamās normas jāmeklē citur.
Normatīvā regulējuma trūkums
Pasaules praksē domēnu vārdu strīdu risināšanai daudzviet piemēro Interneta vārdu un adrešu piešķiršanas korporācijas (Internet Corporation for Assigned names and Numbers) vēl 1999.gadā izstrādātos Vienotos domēnu vārdu strīdus risināšanas noteikumus (Uniform Domain Name Dispute Resolution Policy, saīsināti UDRP). Saskaņā ar šiem noteikumiem domēna vārda turētājam var atņemt tiesības uz domēna vārdu, ja tas ir identisks vai sajaucami līdzīgs ar trešās personas preču zīmi, ja domēna vārda turētājam nav tiesības vai tiesiskas intereses attiecībā uz domēna vārdu vai ja domēna vārds ticis reģistrēts un lietots negodprātīgi. Neviens Latvijas nacionālais normatīvais akts nesatur normas, kas būtu paredzētas tieši domēna vārdu strīdu izšķiršanai.
Rodas iespaids, ka ar domēna vārdu aizņemšanu Latvijā nodarbojas noteikts personu loks. Ir apšaubāms, ka tādā veidā viņi pildītu kādu vērtīgu ekonomisko funkciju. Protams, tikai apsveicama var būt atsevišķu personu tālredzība par domēna vārdiem reģistrējot vārdus, kuriem piemīt potenciāls to izmantošanai par domēna vārdiem. Pret to iebildumu nav un nevar būt.
Tomēr nereti par domēna vārdiem tiek reģistrēti vārdi, kuri pēc taisnības pienāktos citām personām, un šo vārdu reģistrācijas iemesls, visdrīzāk, ir šo personu sagaidāmā vēlme iegūt domēna vārda lietošanas tiesības. Ja persona nevēlas maksāt par domēna vārda lietošanas tiesību iegūšanu, aizskarto personu paļaušanās uz daudzajiem potenciāli piemērojamiem normatīvajiem aktiem reizēm var nodrošināt aizskarto tiesību aizsardzību. Taču, iztrūkstot specifiskam regulējumam, var rasties arī tādas situācijas, kurās ar pastāvošo vispārējo regulējumu un tiesību principiem nepietiek.
Protams, arī pastāvošās normas iespējams interpretēt paplašināti, piemērot vispārējos tiesību principus u.tml., taču visam ir savas robežas.
Katrā ziņā speciālā regulējuma trūkums neveicina tiesisko noteiktību, un zināmā mērā uztur pelēko zonu domēna vārdu apritē.