Ja Baltijā neizdosies izveidot reģionālās nozīmēs sašķidrinātās gāzes termināli, tad Latvijā aktualizējas vajadzība pēc neliela, bet sava termināla, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
«Kā es saprotu, tad šobrīd situācija [ar reģionālas nozīmes termināla projektu] nav skaidra. Projekts ir pieteikts, un notiek diskusija starp Somiju un Igauniju par to, kur atrastos galvenais termināls. Igaunijas ministre saka, ka viņi ir ieinteresēti, lai lielākais termināls būtu Igaunijā, jo viņiem varētu būt arī privāts investors. Somija savukārt uzstāj, ka lielākajam terminālam būtu jāatrodas Somijā. Pašlaik, kā saprotu, puses ir vienojušās par nākamo gadu, kad, vai nu Somija ar nopietnām investīcijām jau signalizē par saviem nodomiem, vai arī galvenais termināls pārceļas uz Igauniju. Diemžēl sarunas vēl nerada pārliecību, ka šā projekta ideja ir gana reāla,» teica Reizniece-Ozola.
Viņa atzīmēja, ka Latvijai būtu jādomā par nacionālas nozīmes termināli, ja projekts par reģionālais nozīmes termināli Baltijā netiks īstenots. «Ja atceramies, tad Eiropas Komisijas atbilde iepriekš bija ļoti skaidra. Vietēja mēroga termināliem, kāds ir, piemēram, Klaipēdā, Eiropas atbalsta nebūs, bet reģionāliem termināliem gan ir iespējams Eiropas Komisijas finansējums. Ja šāds reģionālas nozīmes projekts Igaunijā vai Somijā ir, tad Latvijai tā ir vēl viena drošības infrastruktūra, ko mēs potenciāli varam izmantot. Attiecīgi tad es redzu mazāk vajadzības pēc sava termināla. (..) [Ja reģionālas nozīmes termināla projekts netiek īstenots un] ja mēs nopietni domājam par alternatīvām piegādēm, aktualizējas vajadzība pēc neliela, bet sava termināla. Lietuva ir labs partneris, bet, ja mēs domājam par visu reģionu, tad Klaipēdas termināla jaudas nav pietiekamas,» klāstīja ministre.
Runājot par vietu, kur Latvijā varētu atrasties vietējas nozīmes termināls, viņa minēja Skulti. «Ja mēs runājam par mazāku nacionāla līmeņa termināli, tad uz galda ir tikai viens reāls piedāvājums Skultē, kur ir privāts investors. Viņi ir iesnieguši savus dokumentus arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, lai saņemtu atļauju ar šo projektu strādāt tālāk. Nopietnas intereses par mazāka apmēra projektiem citur pašlaik nav,» atzīmēja Reizniece-Ozola.
