Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.
Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».
Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.
Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.
LETA vēsta, ka pat Jeļena parādās 18.augustā tikai kalendāra paplašinātajā variantā, taču pēc Ostapenko triumfa Parīzē, ļoti ticams, ka vārds Aļona tiks iekļauts tajā. «Pēc uzvaras Roland Garros mūsu Latvijas valdība vēlēsies Aļonas vārdu ievietot latviešu kalendārā,» sacīja Jeļena Jakovļeva. Ostapenko izteikusies, ka neiebilst pret abu vārdu skandēšanu tribīnēs, taču domā, ka ir jau par vēlu mainīt juridisko vārdu. «Esmu domājusi kā tas būtu, taču tagad visi mani atpazīst kā Jeļena, tāpēc tas būtu mazliet sarežģīti,» viņa sacīja. «Cilvēki var nodomāt, ka tā ir kāda cita spēlētāja ar tādu vārdu.»
Tieslietu ministrijā (TM) portāls db.lv uzzināja, ka Latvijā pēdējos gados vidēji vārdu maina ap 200 cilvēkiem, un personu skaitam, kuras vēlas mainīt vārdu, ir tendence pieaugt. 2011. gadā Latvijā vārdu mainīja 143 cilvēki, 2012. gadā 175, 2013. gadā 203. Nākamajos divos gados pieņemti 204 lēmumi par vārdu maiņu, pērn gadā kopumā 221 un šogad līdz 11. jūlijam - 73.
TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne informē, ka pārsvarā kā vārda maiņas iemeslu personas iesniegumos norāda apgrūtinātu iekļaušanos sabiedrībā. «Vārda maiņas iemesli ir dažādi - izceļošana uz ārvalstīm, darba jautājumu kārtošanu ārvalstīs, proti, nereti latviskas cilmes vārdi konkrētajā valstī ir grūti izrunājami. Līdz ar to personas izvēlas vārdus bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, piemēram, Jeļena maina uz Helena. Tāpat personas vēlas svītrot kādu no vārdiem, kuru nelieto, vai otrādi vēlas divus vārdus, piemēram, Ilonas maina uz Ilona Ērika. Tāpat personas vēlas pievienot savam vārdam kristīto vārdu,» skaidro ministrijā.
Tāpat nereti personas vēlas mainīt vārdu, jo esošais vārds rada negatīvas asociācijas un cilvēki nespēj sadzīvot ar to. Iemesli tam var būt dažādi – apsaukāšana no vienaudžiem skolas laikā, negatīvas asociācijas, utt..
Likumā nav noteikts ierobežojums vārda maiņai, līdz ar to personas var mainīt vārdu neierobežoti. Atsaucoties uz vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu TM informē, ka vārdu var mainīt persona, kas ir sasniegusi 15 gadu vecumu, kā arī pastāv kāds no likumā minētajiem iemesliem:
1. vārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
Ja, persona maina vārdu pamotojot to ar apgrūtinātu iekļaušanos sabiedrībā, ir jāpamato kā esošais vārds to apgrūtina un kā jaunizvēlētais vārds to atvieglos. Šajā gadījumā persona var mainīt esošu vārdu uz brīvi izvēlētu vārdu (vārda rakstībai ir jāatbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem);
2. persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
Persona savam jau esošajam vārdam var pievienot brīvi izvēlētu vārdu, tas var būt arī kristītais vārds. Piemēram, Ieva maina vārdu uz Ieva Līga;
3. personai mainīts dzimums.
Šajos gadījumos personai jāiesniedz arī dzimuma maiņas apliecinošais dokuments;
4. viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Viena vai abu vecāku sodāmību apliecina izraksts no Sodu reģistra, ko dzimtsarakstu nodaļas vai departamenta darbinieks pievieno lietas materiāliem. Pamatojoties uz šī likuma panta punktu, vārdu un/vai uzvārdu var mainīt arī nepilngadīga persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu.
Iesniegumu par vārda maiņu izskata Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors. Viņš arī pieņem lēmumu par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) vai tautības ierakstu vai par atteikumu mainīt vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) vai tautības ierakstu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
