Jaunākais izdevums

Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».

Latvija nav labvēlīga

Ziņas par ārzonu uzņēmumu īpašniekiem ir konfidenciālas un nav zināms, vai ārzonā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Latvijā patiešām ir uzskatāms par ārvalstu investīcijām vai tie ir Latvijas rezidentu ieguldījumi, izmantojot ārzonas. Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad ārvalstu investoriem bija labvēlīgāks režīms nekā vietējā kapitāla uzņēmumiem, viens no veidiem bija reģistrēt kompāniju ārvalstī un tad investoram nodibināt Latvijā meitas uzņēmumu. Šāds uzņēmums varēja izmantot Latvijas likumos paredzētās nodokļu atlaides. Šodien Latvija atšķirībā no deviņdesmito gadu sākuma nav labvēlīga valsts ārzonu kompānijām, jo visi maksājumi (tostarp peļņa) uz ārzonu kompānijām tiek aplikti ar ienākuma nodokli, turklāt ir jāveic patiesā labuma guvēju reģistrācija. Tāpēc ārzonu ziedu laiki ir palikuši pagātnē – tie beidzās pirms pieciem gadiem, kas atklājas DB pētījumā par ārzonu ieguldījumiem virs 1 miljona eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Pērn un šogad investīciju bilances sešās septiņās no 11 ofšoru teritorijām bija negatīvas, kas norāda, ka šie investori pamet Latviju un to vietā nāk citi.

Kāpumi un kritumi

Kopumā ofšoru ieguldījumiem bijuši trīs lieli kāpumi un tikpat arī kritumi. Zīmīga tendence investīcijām ofšoros ir «pēkšņu» milzīgu summu investīcijas pārsvarā vienā uzņēmumā no viena vai diviem investoriem.

Tālajā 1997. gadā tieši šādi tika uzstādīta ārzonu investīciju latiņa: bilance sasniedza 71,8 milj. eiro. To veidoja 60,4 milj. eiro investīcija vairs neesošajā a/s Tolaram Fibers Honkongā. Finanšu eksperte Margarita Dunska DB stāsta, ka gadījums Latvijas mērogā ir gandrīz apšaubāms: «Ieguldīt fondos var, bet summa ir ļoti liela Latvijai, tāpēc, kas aiz tā slēpjas, es nevaru pateikt. Varbūt bija investēta nauda no turienes, jo – kur gan mums radās līdzekļi, ko pārskaitīt. Domāju, uzņēmuma bilance arī neko neparādīs.» Ņemot vērā, ka nākamajā gadā no šīs firmas tika izņemti ap -43 milj. eiro, M. Dunska piebilst: «Varētu būt, ka kāds investors iegāja un domāja kaut ko nopelnīt.»

Nākamais kāpums bija 2002. gadā: 45,8 milj. eiro, ko veidoja 25,1 milj. un 12,6 milj. eiro investīcijas Gērnsijā, a/s Latvijas kuģniecība, kas pēc nozarē norādītā nodarbojas ar centrālo biroju darbību.Tas pats notiek ar līdzekļu izņemšanu no ārzonām. 2004. gadā negatīvā bilance sasniedza teju -30 milj. eiro apmēru, un 2005. gadā tā pārsniedza -40 milj. eiro. Pēdējo reizi augsta investīciju bilance bija 2009. gadā: 55,6 milj. eiro, ko veidoja 19,2 milj. eiro investīcijas SIA NP Management Seišelu salu Republikā un 11,3 milj. eiro investīcijas SIA Tērbatas biznesa centrā Lihtenšteinā.

2010. gads bijis zīmīgs ar lielāko negatīvo bilanci: -82,8 milj. eiro, ko veidoja -50,1 milj. un -28,1 milj. eiro investīciju izņemšana no a/s Latvijas kuģniecība, ko veica investors no Gērnsijas.

Pēc katra lielā investēšanas gadījuma nākamajā gadā seko investēto līdzekļu izņemšana. Tas notika arī 1998. gadā pēc Honkongas investora aiziešanas no Latvijas, kas kopējā bilancē būtisku iespaidu neatstāja, jo ieplūda investīcijas no citām ārzonām. Šīs bilances veidojas no darbībām konkrētās ārzonās ar lielām investīcijām, kas dramatizē kopējo ainu par notiekošo teritorijās. Fakts, ka Gērnsijā investīciju bilance 2007. gadā sasniedza 80 miljonus, nav skaidrojams ar ārzonas popularitāti, bet gan divu investoru darījumu vienā firmā.

Visu rakstu Ofšoru ziedu laiki palēnām aiziet pagātnē lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedu cenas gada laikā ir palielinājušās par 25-30%, sacīja ziedu vairumtirgotāju SIA "Zaļā bāze" un SIA "Latvijas roze" pārstāvji.

Kompānijas "Zaļā bāze" valdes locekle Guna Pakalna norādīja, ka ziediem, tāpat kā citām preču grupām, cenas ir augušas elektrības un degvielas cenu kāpuma dēļ.

Tostarp viņa atzīmēja, ka kompānija ziedus pamatā ieved no Nīderlandes, taču pagājušajā gadā degvielas cenu kāpuma dēļ transporta izmaksas palielinājās par 20%.

"Lai izaudzētu ziedus, ir nepieciešams apkurināt siltumnīcas, bet, lai tos uzglabātu, ir nepieciešamas aukstuma telpas," minēja Pakalna.

Tāpat viņa atzīmēja, ka joprojām ir jūtama Covid-19 pandēmijas ietekme, kad vairāki ziedu audzētāji izbeidza darbību. Tādējādi samazinājās ziedu piedāvājums un Nīderlandes ziedu izsolēs palielinājās cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jūrmalas rotāšanai izaudzēti 43 tūkstoši puķu stādu

Žanete Hāka,13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu jāievēro arī dārzeņu, puķu sēklu un griezto ziedu tirgotājiem

Db.lv,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB,19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kā top? Izlaiduma pušķis ziedu galerijā Elizete

Anita Kantāne,24.05.2019

Pirmais uzdevums – izvēlēties, kādus ziedus kompozīcijā iekļaut. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Lelde Petrāne. Fotogrāfija uzņemta ar viedtelefonu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, ziedu galerijā «Elizete» top izlaiduma svētku pušķis.

«Mans stāsts ir par to, ka ir jāsapņo lieli sapņi un tie piepildās,» šādi ar sevi iepazīstina salona «Elizete» saimniece, floriste Sanita Cipruse. 2016. gadā viņa kļuva par salona īpašnieci Rīgā, Elizabetes ielā, un ikdienā pati apkalpo klientus.

Viena «recepte» skaistam ziedu pušķim nav, atzīst S. Cipruse. Skaists ziedu pušķis nenozīmē, ka tam jābūt ļoti dārgam. Dārgāks pušķis būs bagātīgāks, taču skaistu pušķi var izveidot gan par 7 eiro, gan 150 eiro. Pielāgoties var visiem budžetiem.

«Kad mācījos par floristi, nācu praksē šajā salonā, un «Elizete» kļuva par kaut ko īpašu manā dzīvē. Kad pēdējā prakses dienā gāju pa Elizabetes ielu, man bira asaras. Ne jau tādēļ, ka gribēju sev šo salonu, bet tādēļ, ka biju sajutusi savu vietu – tā līdz kaulam. Pagāja gadi, kuru laikā ieguvu pieredzi, un tad nāca piedāvājums iegādāties «Elizeti» savā īpašumā,» stāsta S. Cipruse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ziedu enerģija apgrozījums no 21 tūkstoša eiro 2010. gadā ir izaudzis līdz 111,76 tūkstošiem pērn

SIA Ziedu enerģija tirgo Baha ziedu esences, bet uzņēmuma īpašnieces Lauras Tidriķes lielākais lepnums ir grāmatas par šo tematu. «Tā es varu ikvienam interesentam nodot informāciju par šo vienkāršo un dabisko pašpalīdzības metodi. Katru gadu izdodu pa grāmatai, pērn bija divas, bet šogad būs pat trīs. Tulkoju Baha ziedu terapijas pamatlicēja ārsta Edvarda Baha rakstītās grāmatas, viņa līdzgaitnieces veidoto biogrāfiju un rakstu arī pati savas. Man prieks, ka 2012. gadā sarakstīju grāmatu, ko lasītāji uzskata par šīs terapijas «Bībeli»,» saka Laura Tidriķe, SIA Ziedu enerģija īpašniece. Viņa ir izdevusi desmit grāmatas latviešu valodā par Baha ziedu terapiju, viena viņas pašas rakstītā grāmata tulkota arī krievu valodā. Tā arī latviešu valodā esot vislabāk pirktā grāmata. Uzņēmuma pastāvēšanas desmit gados ir pārdoti 12 tūkstoši grāmatu par Baha ziediem. «Protams, tās nav Saplēstās mežģīnes, ko triju mēnešu laikā nopirka desmit tūkstoši lasītāju. Šīs grāmatas ir specifiskas. Manu grāmatu tirāža ir 2000 eksemplāru, jo tajās esošā informācija nenoveco, nemainās,» teic Laura. Katra jaunā grāmata konkrētajā gadā tiek pārdota visvairāk, bet arī iepriekš izdotās tiek stabili pirktas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinot ar 1.septembri pērn, pieprasījums pēc ziediem saglabājies gandrīz nemainīgs, bet konkurenci saasina lielveikali, aģentūrai LETA atzina aptaujātās ziedu tirgotājas Saktas ziedu tirdziņā.

Viņas norādīja, ka, neskatoties uz to, ka šogad pirmās skolas gaitas sāka vairāk skolēnu nekā pirms gada, ziedu pārdošanas apjoms saglabājies gandrīz nemainīgs.

Kāda tirgotāja gan atzīmēja, ka šogad pieaugums novērots, bet tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pavisam niecīgs. Tāpat viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā konkurenci ziedu tirdzniecībā saasina lielveikali, kuros arī ir iespējams nopirkt grieztos ziedus.

Dažas dienas pirms mācību gada sākuma vairāki lielveikali plaši reklamēja, ka pie viņiem ir iespējams iegādāties ziedus. Tad gan jau, ka vairāki pircēji ir nopirkuši ziedus pie viņiem dienu vai divas dienas pirms 1.septembra, novērojumus klāstīja kāda tirgotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 22 000 puķu stādi – 17 000 viengadīgo puķu un 5 300 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmos 5000 pavasara atraitnīšu stādus aprīļa sākumā sāks stādīt Horna dārzā, Jaundubultu parkā un Dubultu skvērā.

Jūrmalas pilsētu kopumā pavasarī un vasarā daiļos vairāk nekā 4000 dažādu krāsu pelargonijas, 5000 atraitnītes, 5300 tulpes, 1000 samtenes, 800 begonijas, 500 salvijas un daudz citu ziedu šķirņu. Košākais skvērs pavasarī būs Horna dārzs pie Jūrmalas Kultūras centra Majoros – tajā ziedēs gandrīz 9000 ziedu: tulpes, atraitnītes, dekoratīvie sīpoli. Savukārt vasarā to rotās ap 4000 dažādu stādījumu – rudbekijas, samtenes, salvijas, verbenas, kleomes, balzamīnes, begonijas u.c. Pilsētas centrālajā gājēju ielā – Jomas ielā – būs izvietotas septiņas puķu piramīdas, kas pārsvarā veidotas no sārto toņu pelargonijām, pelēkajām krustainēm, begonijām un balzamīnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Nav variantu, šis darbs ir jāmīl

Laura Mazbērziņa,06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Medus mazumtirdzniecības cenas pēdējos gados nedaudz augušas. Mēs sekojam līdzi tam, kādas ir vairumtirdzniecības cenas katras sezonas beigās, pēc tā arī vadāmies,» biznesa portālam db.lv stāsta dravniece Ieva Bergholde. Viņa kopā ar vīru Helmutu saimnieko Kuldīgas novada, Turlavas pagasta saimniecībā «Baļļas».

«Nav variantu, šis darbs ir jāmīl. Pavisam noteikti šis ir mūsu aicinājums, hobijs un darbs vienlaicīgi. Nevar iet uz darbu ar domu, ka mani šodien atkal sadzels. Ilgi to nevar izturēt, it sevišķi rudenī, kad bites ir kareivīgākas. Lielākais izaicinājums jaunajiem biškopjiem ir izturēt šo gadalaiku,» stāsta H. Bergholds.

«Baļļu» bišu drava ir izvietota 13 bišu novietnēs, kas izvietotas dažādās vietās apmēram 20 kilometru rādiusā ap saimniecību. Dravā šobrīd tiek apkoptas vairāk nekā 200 bišu saimes. Latvijai nav tradicionāli attīstītu biškopības reģionu, nozare ir vienlīdz labi attīstīta visā valsts teritorijā. Latvijas ģeogrāfiskā teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas un biškopības industrijā tiek izmantotas sekojošas Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica), Krainas bite jeb Karnika (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera). «Baļļās» pēdējos gados dravo ar Itālijas un Buckfast bišu mātēm. Tās ir mierīgas savā raksturā, kā arī labvēlīgos apstākļos ātri pieaudzē bišu masu. «Medus raža, kā arī biškopība kopumā ir stipri atkarīgi no laikapstākļiem ,» uzsver I. Bergholde. «Darbs ir sezonāls- vasaru jāpavada dravā, ziemā gatavojamies nākošai vasarai,» komentē H. Bergholds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Nišas produktu groza lietussargs

Māris Ķirsons,10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ozoli AZ darbības riskus ir diversificējusi, ražojot dažādus koksnes izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, rodot iespēju produkciju realizēt pircējiem daudzās valstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plašs izstrādājumu sortiments nišas produktu ražošanā ir galvenais iemesls, kāpēc atsevišķa darījuma neveiksme neatstāj tālejošas sekas uz uzņēmuma darbību, turklāt tā ir iespēja būt neatkarīgākam un vienlaikus mazāk ievainojamam kādā lokālā kataklizmā. Šo postulātu savā darbībā ievēro SIA Ozoli AZ, kas nodarbojas ne tikai ar logu un durvju ražošanu dārza mājām, bet arī vārtu, sētu, ziedu režģu, pirts aprīkojuma un pat mēbeļu detaļu izgatavošanu.

Dziļāka pārstrāde

«20 gados neesmu mainījis savu viedokli par to, ka tikai dziļāka pārstrāde – žāvējot, ēvelējot, līmējot – rada lielāku patstāvību un mazākus biznesa riskus nekā viena veida produkta masveida ražošana,» darbības moto atklāj SIA Ozoli AZ valdes loceklis Andis Zariņš. Viņš norāda, ka ir bijuši laiki, kad cilvēki no meža ieguva lielāku naudu, nekā varēja nopelnīt ar dziļākas pārstrādes produktu ražošanu, taču pašlaik šāda situācija vairs neesot novērojama. Uzņēmums strādā gan ar apsi, gan bērzu, gan priedi, gan egli. «Paši zāģējam tikai apsi, pārējo koku sugu – bērza, priedes,egles – zāģmateriālus pērkam no citiem to ražotājiem,» stāsta A. Zariņš. Šāda stratēģija (strādāt ar vairākām koku sugām) ir vēl viens faktors, kas rada stabilitātes sajūtu. To pierāda arī uzņēmuma neto apgrozījums un peļņa. «2010. gadā ugunsgrēkā tikpat kā pilnībā tika izpostīta viena ražotne, taču ražošana netika pārtraukta, jo ir otra ražotne citviet,» riska diversifikācijas piemēru rāda A. Zariņš. Izmantojot uzņēmuma līdzekļus, apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību, kā arī kredītu, nodegusī ražotne ir atjaunota, turklāt modernākā veidolā nekā agrāk. «Mūsdienīgas iekārtas ļāva paaugstināt darba ražīgumu, efektivitāti un konkurētspēju,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāzu atmosfēru palīdz radīt ne vien dekori, bet arī ziedi. Greznota tiek ceremonijas un svinību vieta, vienotā krāsu gammā un stilistikā tiek izpušķots auto, izvēlēti līgavas māsu aksesuāri un galu galā arī svinību galveno varoņu tērps, apavi un rotas. Visām niansēm jāskan vienotā melodijā

Karstākais darba periods kāzu organizatoriem un daudziem floristiem sākas maijā, turpinās līdz septembrim, bet arī citos mēnešos kāzas notiekot.

Kāzu budžetā noformējuma pozīcija seko drīz aiz norises vietas un ēdināšanas, proti, tai aiziet vidēji piektā daļa. Pastāv tendence drīzāk atteikties no liekas izklaides vai uzbāzīgām aktivitātēm, nekā samazināt naudas apjomu noformējumam. «Domāju, to veicina gan maksātspējas pieaugums, gan pieaugošā uzmanība noformējumam, un patiess būs apgalvojums, ka atvēlētā summa pēdējo trīs gadu laikā augusi. Krīzes gados bija svarīgi būt kreatīvam, lai rastu skaistus risinājumus ierobežotu naudas līdzekļu situācijā. Turklāt Latvijā vairākumā gadījumu galavārds par budžetu tomēr pieder līgavainim, estētiskajai pusei tērēt lielas summas toreiz neviens nevēlējās,» atminas Alise Kolosova Event Planning īpašniece un kāzu organizatore Alise Kolosova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tiks atzītas 27 pašreizējo 63 vietā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais noteikumu projekts par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

«Saīsinātajā» sarakstā praktiski būs tikai eksotiskas valstis un teritorijas, kaut arī nedaudz pārsteidz Bahreinas un arī ar naftu bagātās Venecuēlas atrašanās šajā uzskaitījumā. Tā būs pirmā reize kopš 2010. gada, kad tiek saīsināts tā dēvēto ofšoru skaits. Tomēr jārēķinās, ka kopš 2013. gada pavasara ir atruna, ka minētās teritorijas un valstis nav uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju ar to gadu, kad attiecībā uz to tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana. Šī iemesla dēļ, pēc Finanšu ministrijas informācijas, jau 2016. gada 1. janvārī faktiski bija palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no iepriekš sarakstā iekļautajām bija pievienojušās OECD konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs,20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais līdzekļu daudzums, ko turīgie Krievijas iedzīvotāji glabā ofšoru kontos Lielbritānijas aizjūras teritorijās - Virdžīnu un Kaimanu salās -, ir 34 miljardi sterliņu mārciņu (39 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Sunday Times, atsaucoties uz britu nevalstisko organizāciju Global Witness.

Šī summa piecas reizes pārsniedz līdzekļus, ko Krievijas iedzīvotāji glabā pašā Lielbritānijā.

Pēdējo desmit gadu laikā caur britu teritorijām no Krievijas pārskaitīti 110 miljardi mārciņu, līdz ar to Lielbritānija Krievijas ofšoru investīcijām kļuvusi par otru populārāko virzienu aiz Kipras.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja draudējusi iesaldēt Krievijas aktīvus Apvienotajā Karalistē, šādi reaģējot uz 4.martā Solsberi notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošu vielu bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai.

26.aprīlī britu likumdevēju grupa paziņoja par savu apņemšanos pieprasīt varasiestādēm, lai tiktu pieņemts likums, ar kuru aizjūras teritorijas būtu spiestas atklāt to uzņēmēju vārdus, kuriem ir aktīvi viņu jurisdikcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat aiz stūra ir jauna apaļa desmitgade, un šādi zīmīgi atskaites punkti var būt labs brīdis, lai paraudzītos pagātnē. Neskatoties uz gandrīz nepārtrauktām runām par dažādiem riskiem un to, ka ieguldījumu ziņā vajadzētu būt piesardzīgākiem, iepriekšējo 10 gadu periods akcijām ir bijis viens no pašiem veiksmīgākajiem vēsturē.

Šādi gandrīz nepārtraukti brīdinājumi, visticamāk, skaidrojami ar to, ka uz daudzu cilvēku psihi dziļu rētu atstājusi iepriekšējais globālais finanšu krahs. Jau ziņots - ja investoram atmiņā iespiedusies kāda dziļa krīze, kurai sekojusi strauja aktīvu cenu samazināšanās, viņš lielāku iespējamību šādiem notikumiem piešķir arī nākotnē. Šāds efekts saistīts ar to, ka negatīvās emocijas no zaudējumiem lielākajai daļai cilvēku ir daudz izteiktākas (un vairāk nosēžas atmiņā) nekā pozitīvās emocijas no identiskiem guvumiem.

Pētījumi liecina, ka šādas negatīvās sajūtas vidēji ir pat divas reizes spēcīgākas, kam attiecīgi ir ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesiem.Kopumā pieejamie dati liecina, ka ASV akciju tirgus Standard & Poor's indeksa vērtība, ieskaitot dividendes, kopš 2010. gada sākuma ir palēkusies par 250%. Tādējādi visi tie, kas tomēr kaut kad, piemēram, 2009. gada uzdrošinājās pirkt un arī turēt akcijas, tikuši pie dāsniem guvumiem (protams, to pateikt ir vieglāk nekā reāli izdarīt). "Tas pierāda, ka akciju guvumi bieži nāk tad, kad tie vismazāk tiek gaidīti. !Jums jābūt agresīvam (akciju pirkšanas ziņā) tad, kad skatījums uz nākotni ir vispelēcīgākais - tā ir mācība, kas strādā. Protams, tajā brīdī to saprast ir neiespējami," Bloomberg piebilst ASV finanšu uzņēmuma Avalon Investment & Advisory pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas jau 2019.gadā atklāja organizētu grupu, kuras dalībnieki vairākus gadus bija nodarbojušies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. 2020. gada decembrī pabeigta izmeklēšana un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Šīs noziedzīgās darbības bija maskētas zem Rīgā bāzēta legāla biznesa – ziedu pārdošanas. Izmeklēšanas ietvaros sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu tika veiktas vērienīgas kratīšanas, kuru ietvaros aizturētas sešas personas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas likumsargi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, kā rezultātā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu (122 050 eiro) legalizācijas mēģinājumu lielā apmērā tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa. 2019. gada martā izmeklēšanas ietvaros tika veiktas 27 kratīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Medijs: Jaunbūvētā Skrīveru iela izrādījās brāķis

Dienas Bizness,18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveru novada dome trīs gadus tiesājas ar SIA V Service par izbūvētās Ziedu ielas seguma kvalitāti, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Nākamgad esot gaidāms galīgais lēmums, vai būs apmierināta domes prasība saremontēt ielu atbilstoši tehniskajam projektam.

Ziedu ielu izbūvēja 2012. gada 1. oktobrī. Izbūvējot ielu, cerēja, ka atrisināsies vairākas problēmas — iedzīvotāji varēs nokļūt līdz mājām, tiks novadīti gruntsūdeņi no pieguļošajiem apbūves gabaliem, jo izraks un sakārtos arī novadgrāvjus. Projekts paredzēja, ka iela būs 5,5 m plata ar 0,5 m lielu nomali, kas ļaus autovadītājiem ērti pārvietoties, un tās segumu veidos grants maisījums.

Būvdarbus veica SIA V Service, būvuzraudzību — SIA IR&VS, savukārt autoruzraudzību — SIA REM PRO. Kopējās ielas izbūves izmaksas bija 37 590,79 lati, no kuriem 27 990,03 lati bija ES finansējums un 9600,76 lati Skrīveru novada pašvaldības finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa,16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas ražotājs Lauma Lingerie laidis klajā jauno pavasara kolekciju ar ziedu apdrukām.

Ziedu apdrukas ir aktuālas ik pavasari un var vērot arī kolekcijās Nostalgia un Tuxedo Jardin. Kolekcija Wilma ziedu motīvus atklāj bagātīgās un daiļās mežģīnēs. Kolekcijas Dreambird pasteļa oranžīgās nokrāsas atgādina sulīgu un maigu apelsīnu sorbertu.

A/S Lauma Lingerie ir Baltijā vadošais veļas ražotājuzņēmums, kas savu darbību aizsāka 2005. gada nogalē. Pašlaik Lauma Lingerie pieder vairāk kā 50 mazumtirdzniecības veikali, kas izvietoti 11 pasaules valstīs. Eksportētā produkcija regulāri sasniedz vairāk nekā 20 dažādus galamērķus, turklāt 2013.gada vasarā Lauma Lingerie kļuva arī par vienu no 25 lielākajiem Latvijas eksportētājuzņēmumiem, iegūstot prestižo The Red Jackets apbalvojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru