Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».
Latvija nav labvēlīga
Ziņas par ārzonu uzņēmumu īpašniekiem ir konfidenciālas un nav zināms, vai ārzonā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Latvijā patiešām ir uzskatāms par ārvalstu investīcijām vai tie ir Latvijas rezidentu ieguldījumi, izmantojot ārzonas. Jāatgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā, kad ārvalstu investoriem bija labvēlīgāks režīms nekā vietējā kapitāla uzņēmumiem, viens no veidiem bija reģistrēt kompāniju ārvalstī un tad investoram nodibināt Latvijā meitas uzņēmumu. Šāds uzņēmums varēja izmantot Latvijas likumos paredzētās nodokļu atlaides. Šodien Latvija atšķirībā no deviņdesmito gadu sākuma nav labvēlīga valsts ārzonu kompānijām, jo visi maksājumi (tostarp peļņa) uz ārzonu kompānijām tiek aplikti ar ienākuma nodokli, turklāt ir jāveic patiesā labuma guvēju reģistrācija. Tāpēc ārzonu ziedu laiki ir palikuši pagātnē – tie beidzās pirms pieciem gadiem, kas atklājas DB pētījumā par ārzonu ieguldījumiem virs 1 miljona eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Pērn un šogad investīciju bilances sešās septiņās no 11 ofšoru teritorijām bija negatīvas, kas norāda, ka šie investori pamet Latviju un to vietā nāk citi.
Kāpumi un kritumi
Kopumā ofšoru ieguldījumiem bijuši trīs lieli kāpumi un tikpat arī kritumi. Zīmīga tendence investīcijām ofšoros ir «pēkšņu» milzīgu summu investīcijas pārsvarā vienā uzņēmumā no viena vai diviem investoriem.
Tālajā 1997. gadā tieši šādi tika uzstādīta ārzonu investīciju latiņa: bilance sasniedza 71,8 milj. eiro. To veidoja 60,4 milj. eiro investīcija vairs neesošajā a/s Tolaram Fibers Honkongā. Finanšu eksperte Margarita Dunska DB stāsta, ka gadījums Latvijas mērogā ir gandrīz apšaubāms: «Ieguldīt fondos var, bet summa ir ļoti liela Latvijai, tāpēc, kas aiz tā slēpjas, es nevaru pateikt. Varbūt bija investēta nauda no turienes, jo – kur gan mums radās līdzekļi, ko pārskaitīt. Domāju, uzņēmuma bilance arī neko neparādīs.» Ņemot vērā, ka nākamajā gadā no šīs firmas tika izņemti ap -43 milj. eiro, M. Dunska piebilst: «Varētu būt, ka kāds investors iegāja un domāja kaut ko nopelnīt.»
Nākamais kāpums bija 2002. gadā: 45,8 milj. eiro, ko veidoja 25,1 milj. un 12,6 milj. eiro investīcijas Gērnsijā, a/s Latvijas kuģniecība, kas pēc nozarē norādītā nodarbojas ar centrālo biroju darbību.Tas pats notiek ar līdzekļu izņemšanu no ārzonām. 2004. gadā negatīvā bilance sasniedza teju -30 milj. eiro apmēru, un 2005. gadā tā pārsniedza -40 milj. eiro. Pēdējo reizi augsta investīciju bilance bija 2009. gadā: 55,6 milj. eiro, ko veidoja 19,2 milj. eiro investīcijas SIA NP Management Seišelu salu Republikā un 11,3 milj. eiro investīcijas SIA Tērbatas biznesa centrā Lihtenšteinā.
2010. gads bijis zīmīgs ar lielāko negatīvo bilanci: -82,8 milj. eiro, ko veidoja -50,1 milj. un -28,1 milj. eiro investīciju izņemšana no a/s Latvijas kuģniecība, ko veica investors no Gērnsijas.
Pēc katra lielā investēšanas gadījuma nākamajā gadā seko investēto līdzekļu izņemšana. Tas notika arī 1998. gadā pēc Honkongas investora aiziešanas no Latvijas, kas kopējā bilancē būtisku iespaidu neatstāja, jo ieplūda investīcijas no citām ārzonām. Šīs bilances veidojas no darbībām konkrētās ārzonās ar lielām investīcijām, kas dramatizē kopējo ainu par notiekošo teritorijās. Fakts, ka Gērnsijā investīciju bilance 2007. gadā sasniedza 80 miljonus, nav skaidrojams ar ārzonas popularitāti, bet gan divu investoru darījumu vienā firmā.
Visu rakstu Ofšoru ziedu laiki palēnām aiziet pagātnē lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.