Kāzu atmosfēru palīdz radīt ne vien dekori, bet arī ziedi. Greznota tiek ceremonijas un svinību vieta, vienotā krāsu gammā un stilistikā tiek izpušķots auto, izvēlēti līgavas māsu aksesuāri un galu galā arī svinību galveno varoņu tērps, apavi un rotas. Visām niansēm jāskan vienotā melodijā
Karstākais darba periods kāzu organizatoriem un daudziem floristiem sākas maijā, turpinās līdz septembrim, bet arī citos mēnešos kāzas notiekot.
Kāzu budžetā noformējuma pozīcija seko drīz aiz norises vietas un ēdināšanas, proti, tai aiziet vidēji piektā daļa. Pastāv tendence drīzāk atteikties no liekas izklaides vai uzbāzīgām aktivitātēm, nekā samazināt naudas apjomu noformējumam. «Domāju, to veicina gan maksātspējas pieaugums, gan pieaugošā uzmanība noformējumam, un patiess būs apgalvojums, ka atvēlētā summa pēdējo trīs gadu laikā augusi. Krīzes gados bija svarīgi būt kreatīvam, lai rastu skaistus risinājumus ierobežotu naudas līdzekļu situācijā. Turklāt Latvijā vairākumā gadījumu galavārds par budžetu tomēr pieder līgavainim, estētiskajai pusei tērēt lielas summas toreiz neviens nevēlējās,» atminas Alise Kolosova Event Planning īpašniece un kāzu organizatore Alise Kolosova.
«Pārsvarā kāzu dekoriem tiek atvēlēti 10 vai 20% no kopējā kāzu budžeta, bet mēdz būt arī tā, kad dekorēt gribas visu, bet, kad tā diena tuvojas, nauda ir izkususi, un tad vēlas ietaupīt uz ziedu rēķina. Tad mēs to deķīti velkam uz vienu un otru pusi, jo gribas jau visu skaisti,» atklāj ziedu salona Ozolciems vadītāja, floriste ar 20 gadu stāžu Vita Streņģe.
Ziedu salona Efeja līdzīpašniece floriste Dite Liepiņa rēķina, ka pēdējos trijos gados pieprasījums pēc kāzu floristikas pakalpojumiem pieaudzis aptuveni par trešdaļu. Krīzes gados līdzekļi dekorēšanai tika atvēlēti skopāk, bet tolaik arī mazāk cilvēku vēlējās organizēt kāzas. «Tie, kas gribēja skaistas kāzas, līdzekļus netaupīja arī krīzes gados. Šajā nišā pēdējos gados ir parādījies ļoti daudz spēlētāju, tāpēc konkurence ir sīva. Lielākoties visi domā, ka tas ir viegls bizness, bet realitāte ir cita. Pie mūsu iedzīvotāju skaita šajā biznesā neviens par miljonāru nav kļuvis un nekļūs. Ir firmas, kas, cik ātri parādījušās, tikpat ātri arī pazūd no šīs jomas. Lai noturētos, ir nemitīgi jāattīstās, jāmeklē jauni, nebijuši risinājumi, pirmos gadus jāstrādā bez peļņas, nemitīgi ieguldot attīstībā,» stāsta I. Ozoliņa. V. Streņģe uzsver, ka jaunajiem tirgus dalībniekiem ir arvien grūtāk būt konkurētspējīgiem, jo jāzina daudz un darbs nav viegls, kā sākumā varētu šķist. Floristiem aktīvi ir jāseko līdzi tendencēm, klients ir jāuzrunā ar skaistiem, baudāmiem, oriģināliem darbiem. «Floristika ir māksla, kas nav mūžīga, tā veido vienreizēju noskaņu,» atzīst D. Liepiņa.
Plašāk lasiet rakstā Skaistie, maigie kāzu burvji piektdienas, 13. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (8.-9. lpp.)!