70% balto baložu, kurus kāzās palaiž gaisā, mirst, un tikai 30% pieredzējušāko baložu spēj atgriezties savā mītnē, intervijā portālam rus.db.lv pastāstīja kāzu vadītāja un iluzioniste Jeļena Paļčevska.
Viņa precizēja, ka tiek runāts par dūjām, kurus speciāli izmanto kāzās. «Es ar to nenodarbojos, jo man ir žēl dūju, turklāt putniem ir ļoti trausli spārni – ja to brīvībā palaiž svešs cilvēks, viņš var putnam spārnus sabojāt, un izārstēt putnu vairs nevar,» viņa skaidro. Kā liecina viņas pieredze, kāzās ne visi pāri izvēlas laist gaisā dūjas, to dara aptuveni katrs trešais pāris. Dūjas kāzās parasti tiek palaistas gaisā pēc kāzu ceremonijas vai reģistrācijas.
Pati J. Paļčevska baložus parasti izmanto kāzu fotosesijās vai reklāmas klipu uzņemšanai, kā arī, protams, triku veikšanai. «Ir stereotips, ka balodis parādās no cilindra cepures. Iluzionistiem baloži parasti izlido no šalles, bumbām, gleznām vai no tukša gaisa. Tas ir viens no skaistākajiem ilūziju veidiem, bet šovs ar putniem ir viens no populārākajiem šoviem pasaulē,» viņa atzīmē.
«Man ir pieradināti baloži, ar tiem var fotografēties, taču, ja viņus pamet gaisā, viņi tālu neaizlido. Balodis, kas pieradis pie rokām, uzreiz meklē, kur nosēsties, taču pastāv arī ārkārtas apstākļi, piemēram, vējš. Reiz kādā pasākumā Igaunijā vējš aizrāva manu balodi un uznesa to 25 metru augstā kokā, un rezultātā mums vajadzēja aptuveni četras stundas, lai viņu no turienes atbrīvotu. Tas vien liecina, ka baltais putns mežā neizdzīvos, un tas nespēj noslēpties no plēsīgajiem putniem. Dabiskos apstākļos baltajam balodim nav izredžu izdzīvot,» viņa stāsta.
J. Paļčevska pastāstīja, ka viņai patlaban pieder astoņi baloži – ūbeles, kuri ir ērtāki ilūziju radīšanai. Baložus, pēc viņas teiktā, var pasūtīt starptautiskajās putnu izstādēs, piemēram, Čehijā. Viena baltā baloža cena ir, sākot no 20 eiro, taču tā atkarīga no šķirnes izplatības. «Šogad mums izšķīlušies četri baloži, divus no manis iegādājās iluzionists, bet divus es atdevu minizoo, jo to krāsa bija bēša, kas ir ļoti skaisti, taču priekšnesumiem tie neder,» uzsver iluzioniste.
Pēc viņas teiktā, baloži olas perē 13 dienas. Pēc mēneša putns jau ir gatavs patstāvīgai dzīvei. J. Paļčevskai pirms kāda laika piederēja arī papagailis ara Leo, taču to pirms neilga laika viņa atdevusi Rīgas Zooloģiskajam dārzam, kur to tagad var aplūkot putnu ekspozīcijā. «Es to atdevu divu iemeslu dēļ. Pirmais – papagailis bija paredzēts mana vīra iluzionista Genādija Paļčevska priekšnesumiem (viņš nomira pērnā gada februārī). Otrais – tādam papagailim kā ara ir nepieciešama uzmanība. Ja viņam to nepievērš pietiekamā apmērā, viņš ilgojas, sāk raut sev ārā spalvas, apvainojas un kļūst ļauns. Tam ir augsts intelekts – papagailis meklē sev jaunu nodarbošanos, tādēļ drīz vien mājoklī nāksies veikt remontu,» skaidro J. Paļčevska. Viņa arī uzsver, ka putnu nekad nedrīkst sist, tādēļ, ka putns to atcerēsies un atgādinās.
«Rokai jābūt drošai vietai, kur putnam nolaisties. Ja šī roka putnu ir situsi, tad tas vairs uz to nelidos, nāksies tam veltīt daudz spēka, lai atgūtu uzticību.» Runājot par kāzu rīkošanas jomu, viņa uzsver, ka kāzu šogad nav mazāk, taču luksusa kāzas gan ir mazāk, un cilvēki biežāk izvēlas klasisko standarta kāzu variantu, un neizvēlas ko neparastu.
#1/2
J. Paļčevska baložus parasti izmanto kāzu fotosesijās
#2/2
Jeļena Paļčevska
