Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jūlijā iedzīvotājiem lūgts norādīt, cik daudz viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi un ģimene varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvei 2017.gadā iedzīvotājiem vidēji pietiktu ar 1165 eiro, kas ir par 51 eiro mazāk nekā pirms gada.

Šogad normālai dzīvei nepieciešamo ienākumu apmērs samazinājies pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Līdz šim augstākā vidējā summa mēnesī normālai dzīvei fiksēta pagājušajā gadā, kad iedzīvotājiem vidēji bija nepieciešami 1216 eiro. Otrs augstākais rādītājs sasniegts 2008.gadā - 1146 eiro, pēc kā četrus gadus notikusi vidējās nepieciešamās summas normālai dzīvei pakāpeniska samazināšanās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagarinājusi EXPO Osaka 2025 metu konkursa pieteikumu termiņu.

Latvija izstādē EXPO Osaka 2025, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā piedalīsies ar kopīgo Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljonu.

Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ tiek gaidītas radošas idejas, kā pārsteigt pasauli.

Bauskā, Rīgas ielā durvis vērusi jauna viesnīca, kafejnīca un pirts, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Viesnīca «Viona» nav jaunbūvēts objekts - 2004. gadā pēc vērienīga remonta šajā ēkā tika atklāta viesnīca «Kungu ligzda», kuras pastāvēšana nebija ilga. Pēc pāris gadiem ēku komplekss nonāca izsolē, tad kādu laiku stāvēja tukšs un neapsaimniekots. Jauno ēkas īpašnieku – SIA «Viona» – pārstāvis Ēriks Revazjans «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka, pirms vairāk nekā gada ienākot telpās, skats pavēries ļoti bēdīgs. Esot bez saimnieka, telpās bija bojātas apkures sistēmas caurules, izpostīta elektroinstalācija. Sākot remontu, atklājušies vēl daudzi citi defekti.

Bauskas vecpilsētā no pirmdienas, 8. decembra, atkal pieejama publiskā pirts. Tā iekārtotā kādā savulaik noplukušā, pamestā ēkā Plūdoņa ielā. Jaunais uzņēmējs Kaspars Jansons kopā ar Diānu Sazonovu ideju par nelielu biznesu lolojuši labu laiku. Izzinot baušķenieku vēlmes, nolemts piedāvāt pilsētniekiem pirts pakalpojumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Esmu ļoti priecīgs par uzņēmīgajiem jauniešiem, šepat Bauskā augušiem un skolā gājušiem, ka viņi nedodas projām, bet paliek pilsētā un izmēģina spēkus uzņēmējdarbībā. Apsveicama arī joma, kurā Kaspars sāk darbu. Pašvaldībai daudzi baušķenieki taujājuši, kad būs iespēja nomazgāties pirtī. Tagad tāda ir, ceru, ka to izmantos ne tikai tuvējās vecpilsētas iemītnieki, bet tālāku vietu ļaudis,» tā, apsveicot jauniešus ar uzņēmējdarbības sākšanu, vēlēja novada domes deputāts Voldemārs Čačs.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis paskaidroja, ka pašvaldība novada iedzīvotājiem, kam ir trūcīgās personas statuss, segs 50 procentu pirts pakalpojuma izmaksas. Pašlaik tā noteikta pieci eiro.

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Cilvēkam ir jāapzinās sava sūtība vienā vai otrā jomā un jāsaprot, ka tas nav vienkārši peļņas dēļ, bet pamatā ir misija par vajadzību pēc cīnītāja gara kā armijā, tā biznesā, saka mācītājs un kapelāns Uģis Brūklene.

Fragments no piektdienas, 19. decembra, laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas Ne mainiet sevi sīknaudā (15.-17. lpp.)!

Kādi ir tavi vērojumi par uzņēmējiem, kas ir tavā draudzē?

Viņi aizvien vairāk saprot to, ka bizness nav tikai skriešana pēc miljona, un savu daļu atvēl arī labdarībai. Un ne tāpēc, ka tas viņiem sagādās reklāmu, bet saprotot, ka viņiem ir dots, un tagad viņi dod tālāk. Tā ir pateicība par to, kas ir un ko ir varēts sasniegt.

Gadu gaitā esmu arī ievērojis, ka tiešām stabili savā biznesā attīstās tie uzņēmēji, kas maksā desmito tiesu – kas 10% no savas peļņas dod tādam mērķim, kas ir saistīts ar viņu vērtībām un tās ceļ.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāji Latvijā vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad reģistrētā naudas summa, kas būtu jānopelna mēnesī, lai persona (tās ģimene) varētu normāli dzīvot, ir lielākā novērojumu vēsturē, pārsniedzot līdz šim augstāko novēroto rādītāju 1146 eiro 2008.gadā.

Novērojumu sākumā - 2000.gadā - iedzīvotājiem normālai dzīvošanai bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz pat ekonomiskajai krīzei normālai dzīvei vajadzīgā summa ik gadu pieaugusi. Straujākais nepieciešamās summas kāpums novērots 2007.gadā, kad gada laikā nepieciešamās naudas apjoms pieaudzis par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada, 2008.gadā, normālai dzīvošanai bija nepieciešami jau 1146 eiro.

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.