Pirms vasaras un ziemas riepu maiņas svarīgs ir jautājums: kur iegādāties riepas? Bieži tas tiek darīts servisā, veicot riepu maiņu, tomēr arvien populārāka kļūst tendence iegādāties riepas internetā. Lai neiekristu krāpnieku nagos vai neizvēlētos nepareizās riepas, interneta veikals riepas1.lv aicina ņemt vērā dažādus ar riepu iegādi internetā saistītus ieteikumus.

Ko svarīgi zināt pirms iegādāties auto riepas internetā?

Laiks, kad riepu maiņa tika atlikta uz pēdējo brīdi, ir pagājis, jo šobrīd vari iegādāties riepas internetā, kas ir ērts veids, kā, ietaupot laiku un līdzekļus, vari tikt pie kvalitatīvām riepām. Internetā var iegādāties gan jaunas riepas, gan lietotas - atliek izvēlēties, kas tev nepieciešams. Tomēr ir jāņem vērā vairāki faktori, lai riepas internetā netiktu pasūtītas ne tādas, kādas vēlējies.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jūlijā iedzīvotājiem lūgts norādīt, cik daudz viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi un ģimene varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvei 2017.gadā iedzīvotājiem vidēji pietiktu ar 1165 eiro, kas ir par 51 eiro mazāk nekā pirms gada.

Šogad normālai dzīvei nepieciešamo ienākumu apmērs samazinājies pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Līdz šim augstākā vidējā summa mēnesī normālai dzīvei fiksēta pagājušajā gadā, kad iedzīvotājiem vidēji bija nepieciešami 1216 eiro. Otrs augstākais rādītājs sasniegts 2008.gadā - 1146 eiro, pēc kā četrus gadus notikusi vidējās nepieciešamās summas normālai dzīvei pakāpeniska samazināšanās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.

Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.

AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti, nevis darba vietā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs vēlētos strādāt attālināti?» 64% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 9% aptaujāto norādījuši, ka labprāt to gribētu, taču neļauj darba specifika, bet 5% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka viņu darba vietā šāda iespēja jau pastāv. 22% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos strādāt attālināti.

«Novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā iespēju strādāt attālināti. To neapšaubāmi veicina arī interneta un citu tehnoloģiju attīstība,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Protams, ne vienmēr strādāšana no mājām ir iespējama darba specifikas dēļ. Virkne pētījumu pierāda, ka, strādājot attālināti, ir ērtāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, tomēr jāatceras, ka šāds darbs var nebūt piemērots visiem.» Kolosovs skaidro, ka, pirms izvēlēties strādāt attālināti, šāda iespēja jāapskata no vairākām pusēm - vai konkrētais cilvēks spēs uzturēt veselīgu balansu starp darbu un atpūtu, vai jutīsies pietiekami komfortabli strādājot vienatnē, un kāda veidosies darba kvalitāte. Pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo nereti novērots, ka, strādājot izolēti no kolēģiem, darba kvalitāte ar laiku mēdz kristies.