Latvijas pensiju sistēma pērn atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, tomēr AS Swedbank veiktā sabiedriskā domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji drīzāk ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē ar 5 ballēm.
Savukārt iedzīvotāju gaidas par pārtikušām vecumdienām nemazinās, gluži pretēji – aizvadīto piecu gadu laikā tās būtiski augušas. Šogad 80% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā uzskata, ka viņu nākotnes pensijai vajadzētu būt vismaz 3/4 apmērā no līdzšinējās algas. Pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 71% aptaujāto. Naudas izteiksmē tie ir vidēji 885 eiro, taču šobrīd vecuma pensijas vidējais apmērs ir vien 279 eiro mēnesī, un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru, norāda eksperti.
AS Swedbank Atklātais pensiju fonds valdes loceklis Kristaps Kopštāls uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā – šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, sportos un baudīs kultūru. Situāciju satraucošu dara fakts, ka visbiežāk uzkrājumu veidošana vecumdienām tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, kas rada bažas par Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādas vecumdienas, par kādām tie sapņo.
Vispozitīvāk noskaņotie par Latvijas pensijas sistēmas ilgtspēju ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstākiem ienākumiem, savukārt vispesimistiskāk – iedzīvotāji pirms pensijas vecumā un ar zemiem ienākumiem. Interesanti, ka iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko (61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Attiecīgi - tikai 24% domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14% - ka uz pensiju sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13% - ka atdeve no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem (peļņa).
No tiem teju puse (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50 līdz 55 gadu vecumā. Doties pensijā ātrāk vēlētos tieši šobrīd pirmspensijas vecuma esošie iedzīvotāji, savukārt lielāku entuziasmu un vēlmi strādāt līdz 65 gadu vecumam šobrīd jūt jaunie profesionāļi vecumā līdz 29 gadiem un iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.
Vaicājot par vēlamo pensijas apmēru, cilvēku labklājības gaidas kļūst vēl augstākas. Ja 2011.gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika minēti vidēji 842 eiro, tad 2016.gada nogalē tie ir jau 885 eiro. Vislielākās gaidas par savu vēlamo nākotnes pensiju pauž vīrieši, kuri vēlētos saņemt vidēji 1043 eiro, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri sagaida pensiju 992 eiro apmērā, un rīdzinieki ar 968 eiro vēlamo pensijas apmēru.
Tajā pašā laikā izpaliek iedzīvotāju rīcība šādu vecumdienu nodrošināšanā. Tā vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto norādījuši, ka neveido nekādus uzkrājumus savai nākotnes pensijai, un tikai trešdaļa (31%) ir interesējušies, uz kādu pensiju viņi patiesībā var cerēt, ņemot vērā savas pašreizējās sociālās iemaksas. Tā vietā iedzīvotāji vecumdienu finansiālo nodrošinājumu saista lielākoties ar valsts nodrošinātu vecuma pensiju (71% šogad, salīdzinājumā ar 64% 2014.gadā).
