Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4 % un 38,6 %).

Maijā iespēja strādāt attālināti bija 23,9 % darbinieku, bet nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļām (76,1 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,8 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupās 25–34 gadi (26,3 %) un 45–54 gadi (26,1 %). Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (32,5 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (34,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (20,8 %) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (14,9 %) vecuma grupā 35–44 gadi.

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, samazinājies attālināti strādājošo īpatsvars.

2020. gada jūnijā 15,5 % (117,1 tūkst.) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, kas ir par 2,7 procentpunktiem (18,8 tūkst.) mazāk nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādāja 70 % sieviešu un 30 % vīriešu.

Jūnijā iespēja strādāt attālināti bija piektdaļai (20,9 %) darbinieku, bet 79,1 % šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (31,2 %), nedaudz mazāk (27,0 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (35,7 %) bija vecuma grupā 35–44 gadi, bet sieviešu (31,7 %) – vecuma grupā 15–34 gadi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var pagulēt ilgāk, uzvārīt rīta kafiju, atrast ērtāko vietu dzīvesvietā, ieslēgt datoru un strādāt, pagatavot pusdienas ģimenei un atvest bērnus no skolas, ja tas nepieciešams. Pirms 10 gadiem tā nebija ikdiena, iespējams, šādi strādāt varēja tikai neliela daļa cilvēku, bet šobrīd aizvien vairāk uzņēmumu piedāvā iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. OWL Labs pētījums, kas veikts arī Eiropā, atklāj, ka šobrīd 56% uzņēmumu atļauj darbiniekiem strādāt attālināti, savukārt Amerikā attiecīgais rādītājs ir 85%.

Fleksibilitāte jeb attālinātais darbs nav brīnumu nūjiņa, kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir tāda, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā. Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā. Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi. Efektīvi izmantojot laiku, samazinot komunikāciju ar kolēģiem, darbinieks var strādāt produktīvāk un vairāk fokusēties tiešo darba pienākumu izpildei. Tāpat tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa līmenis un līdzekļu ietaupījums. Vienlaikus ir jāatceras, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, kad ir iespēja aprunāties ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērotas vides darba pienākumu veikšanai.

Katrs trešais (32%) Latvijas iedzīvotājs vēlas strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums.

Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%). Tie ir jaunākās un vidējās paaudzes cilvēki (18 – 39 gadus veci) ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un pašnodarbinātās personas (51%).

Interesanti, ka pēc krīzes beigām strādāt attālināti vairāk vēlas Rīgā (39%) un Pierīgā (36%) dzīvojošie. Vidzemē vēlmi strādāt attālināti pauž 30% iedzīvotāji, Latgalē – 27%, Zemgalē – 25%, bet vismazāk Kurzemē – 24%.

"Šie rezultāti skaidri apliecina, ka strādāšana attālināti ir zināma privilēģija un pieejama ļoti konkrētu sociālo grupu pārstāvjiem. Varētu pat teikt – Latvijas vidusslānim. Tas liek izvērtēt ne tikai šo darbu specifiku un to kā pandēmijas apstākļi iespējams mainīs darba vides dinamiku, bet arī paturēt prātā visus tos darbus, kurus "attālināt" nav iespējams. Kā redzējām, tieši tās profesijas, kuru funkcija paredz klātesamību, ir bijušas sociāli svarīgākās krīzes laikā. Šim novērojumam vajadzētu rosināt vispārēju diskusiju par to, kuri darbi tiek augstāk novērtēti – gan morāli, gan monetāri," saka ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

2020. gada aprīlī nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22,0 %) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Ārkārtas situācijas dēļ attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes (148,4 tūkstoši), iepriekš to darīja tikai 19,0 tūkstoši darbinieku. Attālināti strādājošu sieviešu bija par 27,0 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 63,5 % un 36,5 %).

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4 % darbinieku, bet gandrīz trīs ceturtdaļām (72,6 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Ceturtā daļa (25,5 %) no visiem attālināti strādājošajiem 2020. gada aprīlī bija nodarbināti izglītības jomā. Finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādāja 17,1 % darbinieku. Viszemākais īpatsvars (7,1 %) no visiem attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija vērojams ražošanas sektorā.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu attālināti. Savukārt katram piektajam darbiniekam viss nepieciešamais tiek nodrošināts tikai daļēji.

Atbildot uz jautājumu, kas, strādājot attālināti, pietrūkst visvairāk, 33% strādājošo min ergonomisku darba vietu, bet 32% ilgojas pēc kopīgiem darbinieku pasākumiem. Visvairāk socializēšanās pietrūkst jaunākajai paaudzei, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

“Kā liecina aptaujas dati, šobrīd darba devējs darbiniekiem pamatā nodrošina datortehniku un mobilos sakarus, lai darbinieks varētu strādāt attālināti, taču ilgtermiņā tas var nebūt pietiekami. Darba devējam ir jādomā gan par ergonomiskas darba vides nodrošināšanu, gan arī citiem labumiem, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību, ja darbinieks strādā no mājām. Piemēram, “Tele2” saviem darbiniekiem sadarbībā ar IKEA palīdz iekārtot ērtus mājas birojus, piedāvājot darba galdu, krēslus un apgaismojumu, jo arī pēc pandēmijas beigām darbiniekiem būs iespēja 100 dienas gadā strādāt attālināti,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Iespēja strādāt attālināti ir kļuvusi par populārāko bonusu, ko piedāvā darba devēji, apsteidzot veselības apdrošināšanu, intervijā sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Iespēju strādāt attālināti darbiniekiem, kuru darbs to pieļauj, piedāvā 96% uzņēmumu, bet veselības apdrošināšanu pērn piedāvāja 93%. Tas nozīme, ka iespēja strādāt attālināti ir kļuvusi par pašu populārāko labumu, ko piedāvā darba devēji," stāstīja Praņēviča.

Viņa norādīja, ka arī darbinieki pieprasa un sagaida šādu iespēju, un ir ļoti pārsteigti, ja šādas iespējas nav. Tā ir kļuvusi par jauno normu biroja darbu veicējiem.

Savukārt jautāta par daudzos uzņēmumos ieviesto praksi, kad konkrētas dienas nedēļā visiem darbiniekiem ir jābūt klātienē, Praņēviča sacīja, ja darba devējs nosaka ļoti konkrētas dienas, kad strādāt klātienē, neizvērtējot katra darba specifiku, tad tas var drīzāk kļūt par šķērsli. Tomēr pētījumi liecina, ka lielākā daļa darba devēju šo aspektu izvērtē, un noteiktās dienas, kad jābūt klātienē, drīzāk ir ieviestas sociālo faktoru dēļ, jo pandēmija parādīja, ka, pilnībā strādājot attālināti, zūd komandas sajūta, piesaiste uzņēmumam, arī ideju apmaiņa nenorit tik ātri, efektīvi un radoši kā tad, ja cilvēki satiekas klātienē.

Līdz ceturtajai fiziskās distancēšanās nedēļai lielākajai daļai uzņēmumu jau bija izdevies pāriet uz tiešsaistes procesiem un pielāgoties darbam attālināti. Daži atklāj jaunus rīkus, citi paplašina jau atklāto rīku pielietojuma klāstu. Tomēr, runājot par elektroniskiem dokumentu procesiem, joprojām ir gadījumi, kad tiek uzskatīts, ka distancēšanās dēļ dokumentus nevar parakstīt ne fiziski, ne arī attālināti, jo ne visiem ir kvalificēts e-paraksts. Mums ir labas ziņas – iespējas ir plašākas, nekā varētu šķist!

Cilvēku skaits, kuri pirmo reizi sāka lietot e-parakstu, ir pieaudzis trīs reizes

Patlaban e-parakstīšanās iespēja ir kļuvusi vēl aktuālāka uzņēmumiem, kuriem jāparaksta līgumi vai citi dokumenti ar partneriem, kolēģiem vai klientiem, kā arī iestādēm, kas sniedz dažādus pakalpojumus Latvijas pilsoņiem.

“Mēs esam aprēķinājuši, ka kopš fiziskās distancēšanās noteikumu stāšanās spēkā elektroniski parakstītu dokumentu skaits ir pieaudzis par 150 procentiem. Pieaugošo pieprasījumu veido gan tie uzņēmumi, kuri jau izmanto iespējas parakstīt dokumentus elektroniski, gan tie, kas tikko ir atklājuši attālinātās parakstīšanās rīkus,” informē Ilmārs Arsenovičs, uzņēmuma Dokobit vadītājs Latvijā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.