Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs,28.06.2021

Jaunākais izdevums

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Kopumā no vietējiem uzņēmumiem vēl nav nācies dzirdēt ļoti skaļus paziņojumus, par to kā viņi strādās, jo mēs vēl dzīvojam pandēmijas apstākļos, kad bez lielas nepieciešamības nedrīkst nākt uz darbu. Vadītāji un uzņēmumu īpašnieki vēl gala lēmumus nav pieņēmuši un daudzi vēl mēģina fundamentāli saprast, kā strādās nākotnē. Izņēmums ir "Tet" un "Tele2", kas jau paziņojuši, ka saviem darbiniekiem piedāvās iespēju līdz trīs mēnešiem gadā strādāt attālināti .

Tikmēr pasaulē "Amazon" paziņoja, ka viņi atgriežas atpakaļ strādāt birojos, tāpat rīkojas "Microsoft", kas pat paplašina biroju telpas. Vienlaikus šie lielie uzņēmumi domā par to, kā viņi strādās birojā. "Microsoft" apsver vairāk darbu veidot komandās, piemēram, uz katru projektu ir atsevišķa komanda un šī komanda var izvēlēties dažādas biroja lokācijas – Bostonu, Sietlu, u.c. Jāsaprot arī tas, ka šī kompānija atrodas ASV, kur mērogi ir pavisam citi. Paralēles ar Latviju nevar vilkt, bet es domāju, ka tas, ka pasaulē vadošās IT un e-komercijas kompānijas atgriežas birojos, par daudz ko liecina.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ir daudzi uzņēmumi, kuru darbinieki strādā attālināti un apmierinātas ir abas puses – gan darbinieki, gan vadītāji un īpašnieki. Un, protams, ir zemākas ar biroju uzturēšanu un darbinieku socializēšanos saistītās izmaksas. Fundamentāli paskatoties, kāpēc tas tā ir, tad atbilde ir vienkārša – šie cilvēki jau gadiem ilgi ir strādājuši kopā, viņi viens otru ļoti labi pazīst personiski un viņiem ir vienota darba kultūra. Ja šī bāze ir jau izveidota, ielikts uzņēmuma DNS, visi kolēģi savā starpā labi pazīstami, tad, protams, arī pēc ilgāka laika varēs, strādājot attālināti, neizjust nekādas problēmas. Taču, ja tas turpināsies jau ļoti ilgi un sāks mainīties darbinieki, mainīsies arī uzņēmuma vide, kultūra un veids, kā uzņēmums strādā, tad tajā brīdi var parādīties lērums it kā neparedzētu problēmu.

Daudzus uzņēmumus nodarbina jautājums – attālināti, daļēji attālināti vai klātienē?

Katram uzņēmumam pašam ir jāatbild uz jautājumu, kā mēs turpmāk strādāsim. Šeit nav vienotas formulas, pareizi vai nepareizi. Līdzīgi kā ar ārsta recepti – nav iespējams visiem izrakstīt vienus un tos pašus medikamentus. Būs uzņēmumi, kuri izvēlēsies daļēji attālināto darbu un atvērtā tipa biroju, jo viņi šādā modelī var veiksmīgi strādāt, socializēties, tā viņiem rodas enerģija. Un būs tādi uzņēmumi, kuri, pilnībā atgriezīsies birojā pēc pandēmijas un izvēlēsies individuālu kabinetu sistēmu.

Ir uzņēmumi, kuri jau tagad samērā skaidri saprot to, kā viņi strādās nākotnē, taču lielākā daļa vēl ir tādi, kuri mēģina saprast, vai attālinātais darbs ir piemērots viņiem, cik tas būs efektīvs, vai viņi turpinās strādāt dažas dienas nedēļā attālināti un vai šāda iespēja būs visiem darbiniekiem vai atkarībā no departamenta un komandas. Jāņem vērā arī īpašnieku un vadītāju viedoklis, jo ne visi ir gatavi strādāt attālināti un ne visiem tas patīk. Šis ir ļoti izaicinošs laiks visiem uzņēmumu personāla pārvaldes cilvēkiem, viņi patreiz ir "karaļi" un viņu loma ir milzīga. Viņi ir atbildīgi par to, lai organizācijā iezīmētu veidu, kā tā strādās turpmāk un tas var būt ļoti izšķiroši tam, cik apmierināti un produktīvi būs darbinieki, cik veiksmīga būs uzņēmuma darbība kopumā. Šis ir ļoti interesants, izšķirošs laiks un tāpēc ļoti daudzi uzņēmumi vēl mēģina saprast, kā viņi turpmāk strādās.

Lai daļējā biroja darba modelis sekmīgi strādātu, uzņēmumiem, visticamāk, nāksies ieviest daudz un dažādus jaunus iekšējos noteikumus. Kādiem darbiniekiem atļauts attālinātais darbs un kādiem nē? Kā nodrošināt biznesa nepārtrauktību? Cik dienas nedēļā var strādāt attālināti? Tikšanās klātienē, attālināti vai miksētās? Kā strādāt ar ārvalstu kolēģiem? Jautājumu ir daudz un daudzas lietas pa plauktiņiem palīdzēs salikt tikai reāla darbošanās, eksperimentēšana, jaunu tehnoloģiju izmantošana un atvērtība jaunām idejām un risinājumiem.

Kāpēc darbiniekiem būtu izdevīgi atgriezties birojā?

Visās nozarēs cilvēki daudz vairāk pievērsīs uzmanību birojam un savam darba devējam, lai skaidri atbildētu uz jautājumu – "kāpēc man ir jāiet uz biroju?". Pieņemot, ka mājās ir darbam atbilstoši apstākļi un tiešām var pilnvērtīgi strādāt, jābūt skaidriem motivātoriem un atbildei, kāpēc ir jāiet uz biroju. Iespējamā atbilde ir – klātienes tikšanās ar kolēģiem, plašākas komandu tikšanās uz vietas vai tikšanās savā komandā, socializēšanās, viedokļu apmaiņa, sarežģītāku jautājumu risināšana, prāta vētras, radošu ideju ģenerēšana. Daudzas lietas, tiekoties uz vietas, var atrisināt daudz ātrāk, labāk un efektīvāk, sevišķi, ja cilvēki pirms tam nav ilgstoši strādājuši kopā. Visos uzņēmumos ir jauni darbinieki un tas ir izaicinājums – vai ir bijusi apmācība, vai kolēģi savā starpā ir pazīstami, spēj sastrādāties ar cita departamenta kolēģiem. Nevis pie ekrāna, bet birojā var iegūt cilvēcisko sajūtu, uzticēšanos viens otram, saprast, kā ar konkrēto kolēģi vislabāk sastrādāties. Kad tas ir noticis klātienē, ļoti daudzus jautājumus var efektīvi atrisināt arī attālināti. Lai kā esam pieraduši pie attālinātā darba, tomēr socializēšanās un uzņēmuma kultūras vides veidošana lielā mērā veiksmīgi var notikt tikai klātienē.

Vairāki jaunākie pētījumi liecina, ka ievērojama daļa darbinieku vēlas arī turpmāk strādāt attālināti visu darba laiku vai vismaz dažas dienas nedēļā. Skaidrs, ka šis laiks ir devis iespēju darbiniekiem ieraudzīt būtiskus ieguvumus, strādājot attālināti, taču es arī ticu sabalansētībai, kas nozīmē to, ka, ja ir labi darba apstākļi un uzņēmums ir parūpējies par patīkamu, pievilcīgu darba vidi, tad elastīga darba vides pieeja būs labākā izvēle. Dažas dienas nedēļā var strādāt no mājām un dažas – birojā, kur nākt uz tikšanām vai konkrētus darbus padarīt uz vietas. Uz biroju nākt nevis tāpēc, ka ir jānāk, bet tāpēc, ka gribas socializēties, apmainīties ar idejām. Arī tādēļ, ka birojā kaut kādas lietas var paveikt labāk un ātrāk nekā tas būtu iespējams attālināti.

Telpas un pakalpojumi kā biroja magnēts

Šobrīd darbiniekam ir fundamentāls jautājums – ja mani apmierina attālinātais darbs un man ir darbam piemēroti apstākļi mājās, kāpēc doties uz biroju. Un viens būtisks iemesls ir – ja es dodos uz darbu, man ir iespējams paveikt arī citas lietas, ko es nevaru izdarīt, strādājot mājās. Šajā ziņā darbam biroju centrā ir zināmas priekšrocības, jo biroja centrs tiek būvēts pēc tirdzniecības centra principa – vienviet viss nepieciešamais. No rīta atstāju bērnu bērnudārzā, pats dodos uz biroju, novietoju auto biroju centra stāvlaukumā vai velo – velo novietnē, turpat izmantoju dažādus pakalpojumus, piemēram, ēdināšanas, medicīnas, ķīmiskās tīrītavas, elektro auto uzlādes, auto koplietošanas pakalpojumus u.c. Pusdienu pārtraukumā pastaigājos pa turpat esošo parku vai apmeklēju biroja centrā darbojošos veikalus, vai arī izmantoju elektroskūteri un dodos uz centru. Šie visi pakalpojumi ļauj efektīvi izmantot dienu birojā.

Tieši pēc šāda principa veidojam "Skantes City" – kā "campus’" jeb pilsētiņu un rūpējamies par to, lai paplašinātu pieejamo pakalpojumu un iespēju klāstu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki, atbraucot uz biroju, var maksimāli ērti un efektīvi risināt darba un sadzīviskas lietas, netērējot savu enerģiju ikdienas mājas darbiem, no kuriem grūti izvairīties strādājot mājās . Ēdināšana, ērta piekļuve ar privāto un sabiedrisko transportu, sakārtotas ārtelpas un vide, laba gaisa kvalitāte, ilgtspēja un energoefektivitāte, medicīnas pakalpojumi – tās ir tikai dažas no lietām, pie kurām ikdienā strādājam un attīstam. Šāda pieeja ļauj arī veidot kopumā daudzveidīgu un patīkamu vidi. Esam arī gandarīti, ka mums apkārt teritorijas attīstās, mums blakus veidojas jauns, skaists un mūsdienīgs parks, kas sniegs lieliskas atpūtas un relaksācijas iespējas mūsu darbiniekiem, veidojas jauna publiskā apbūve, tiek celtas jaunas dzīvokļu mājas, kas papildina jau esošo Skanstes izglītības un sporta infrastruktūru mums apkārt – Banku Augstskolu, veikalus, "Elektrum Olimpisko centru", "Arēnu Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Skanstes City ieguldīs 3,4 miljonus eiro energoefektivitātē un CO2 samazināšanā

Db.lv,31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centra "Skanstes City" ieguldījumu apjoms energoefektivitātē un CO2 samazināšanā laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam veidos 3,4 miljonus eiro, informē projekta attīstītāji.

Tas ietver lielāko saules paneļu elektrostacijas uzstādīšanu uz jumta Latvijā, e-auto uzlādes parku, divu ēku pilnīgu renovāciju un iekšpagalma autostāvvietas pilnīgu pārprojektēšanu ārpus "Skanstes City" teritorijas, tā vietā radot teritoriju "kabatas parkam" un brīvdabas pasākumu telpai. Uzlabojot energoefektivitāti, katru gadu "Skanstes City" kopumā samazinās vairāk nekā 400 tonnu CO2 emisiju.

Šobrīd ir jau pabeigts viens no iepriekš minētajiem ieguldījumu plāniem – "Skanstes City" ir izveidots lielākais Latvijā e-auto uzlādes parks ar 12 vidēji ātrās uzlādes vietām. Turpinot veidot "Skanstes City" kā zaļu, ilgtspējīgu, nomniekiem un videi draudzīgu biroju centru pilsētu, pašlaik ir sākta saules paneļu uzstādīšana uz Skanstes ielas 50B un 50C ēku jumtiem vairāk nekā 2 800 kvadrātmetru kopējā platībā ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW), kas nodrošinās zaļo enerģiju "Skanstes City" biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules paneļu elektrostacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Skanstes City investē 200 000 eiro saules paneļu elektrostacijas ierīkošanā uz jumta

Db.lv,21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā uzņēmumu augošo pieprasījumu pēc papildu sanāksmju telpām, nekustamā īpašuma pārvaldītājs “Skanstes City” atvēris jaunu konferenču centru.

Tajā būs iespējams rīkot dažāda veida pasākumus: video konferences, sanāksmes, komandas apmācības, meistarklases, tikšanās ar biznesa partneriem, kā arī citus pasākumus.

“Redzot to, kā pēdējā laikā mainās uzņēmumu darba vide un darbošanās veids gan Latvijā, gan arī pasaulē, sapratām, ka šāda formāta konferenču centrs būs ļoti nepieciešams “Skanstes City” biroju nomniekiem un citiem uzņēmumiem. Svarīga ir ne tikai telpu iekšējā vide, bet arī ērtības un pakalpojumi, kas pieejami visiem nomniekiem,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Skanstes City saistību refinansēšanai piešķir 34 miljonus eiro  

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam...

Konferenču centra kopējā platība sasniedz 240 kvadrātmetrus, piedāvājot trīs dažāda izmēra zāles pasākumiem no 10-45 cilvēkiem, kā arī divas darba telpas telefonsarunām un mazākām sanāksmēm. Centra izkārtojumu iespējams arī ērti pārkārtot vairākās konfigurācijās, to pielāgojot uzņēmuma individuālām vajadzībām. Tas vienlaicīgi kopā varēs uzņemt līdz 80 cilvēkiem.

Jaunais konferenču centrs atrodas biroju kompleksa “Skanstes City” teritorijā. Nākamgad tiks pabeigts darbs pie Rīgas pilsētas jaunākā parka “Skanstes Dārzi”, kas atradīsies tieši blakus “Skanstes City”.

“Ieguldot 18 miljonus eiro, esam izveidojuši vienu no lielākajām darījumu apkaimēm Rīgā. Šobrīd atveram konferenču centru, savukārt līdz gada beigām vēl paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu auto elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un uzlabosim ilgtspēju,” piebilst H.Švarcs.

"Skanstes City" pērn strādāja ar 5,76 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,6% vairāk nekā 2019.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,6 reizes un bija 1,818 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Žirafes parks ar kopējo platību vairāk kā 2000 m2 atrodas Skanstes ielā 50, Skanstes City biroju iekškvartāla vidū. Aktivitāšu laukuma projekts veidots sadarbībā ar arhitektu biroju “ĒTER” un būvniecības uzņēmumu “Kvinta BCL”, izstrādājot projektu, kur darba kultūra var mijiedarboties ar dabu un pasākumi var tikt rīkoti ārpus biroju telpām.

Žirafes parks ir Skanstes City publiskās ārtelpas iniciatīva, kas vērsta uz jaunu darba un atpūtas iespēju izveidi, mazinot autotransporta īpatsvaru kvartāla iekšpagalmā, ar mērķi tā vietā izveidot un labiekārtot zaļu, funkcionālu vietzīmi ar bruģētu skvēru un trīs ovāliem paviljoniem: amfiteātri, darba stacijām un skatuvi. Bruģētajā skvērā ir nodrošināta iespēja novietot un pieslēgt ēdināšanas vagonus, veidojot pop-up tirgus zonu vai citus kvartāla pasākumus. Aktivitāšu laukums piedāvās nomniekiem daudzveidīgu un interesantu vietu individuālam vai kolektīvam darbam, aktīvai rekreācijai vai vienkārši satikšanās vietu, kur iedzert kafiju gan saulainā, gan lietainā dienā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir piešķīrusi finansējumu 15,4 miljonu eiro apmērā biroju kvartāla “Skanstes City” attīstībai.

“Skanstes City” kvartālā saviem birojiem telpas nomā jau vairāk nekā 60 vietējie un starptautiskie uzņēmumi, kvartāls ir saņēmis BREEAM in Use ilgtspējas sertifikātu ar novērtējumu “Very Good”. Biroju kvartāla iznomājamā platība pārsniedz 55 tūkstošus kvadrātmetru, tajā izveidots īpašs parks darbam un atpūtai, kā arī kopstrādes telpas un virkne dažādu pakalpojumu uzņēmumu darbiniekiem.

Piešķirto finansējumu “Skanstes City” plāno ieguldīt biroju kvartāla pilnveidošanai, attīstot biroju un koplietošanas telpas, stiprinot ilgtspēju un ēku energoefektivitāti, veidojot nomniekiem un apmeklētājiem draudzīgus biroju centra ārtelpas risinājumus.

“Ilgtspēja – no būvniecības līdz darba telpas izmantošanai ikdienā – ir viena no galvenajām tendencēm mūsdienīgu biroju attīstībā. Par šo esam daudz domājuši, attīstot “Skanstes City” biroju kvartālu, un turpmāko attīstību plānojam pakārtot nomnieku vajadzībām, realizējot ieceres ilgtspējīgā veidā. Otrs būtisks uzsvars ir biroju kvartāla attīstīšana vienotā koncepcijā, tādējādi nodrošinot infrastruktūras, ērtību un telpu piedāvājuma daudzveidību," stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoefektivitāte ir un būs viens no svarīgākiem faktoriem biroju izvēlē

Olga Mihailova Colliers Biroju platību aģentūras asoc. direktore, darba vides eksperte,07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācijā valstī satricinājusi Latvijas uzņēmumu dzīvi. Līdz ar cenu pieaugumu palielinājušās arī ikmēneša izmaksas, tostarp par komunālajiem pakalpojumiem. Dažus tas skar mazāk, tomēr ir uzņēmumi, kuri, asi izjūtot komunālo rēķinu pieauguma slogu, nolēmuši atteikties no biroju platības nomas un pilnībā pāriet uz attālināto darbu.

Šajos neskaidrajos laikos drošāk jūtas uzņēmumi, kuri savlaicīgi pārcēlās uz energoefektīviem projektiem, jo, saskaņā ar veikto pētījumu, energoefektīvās biroju ēkās, kas ir nesen uzceltas vai renovētas, maksa par komunāliem pakalpojumiem pieauga vidēji par 20%. Šādiem projekti ir tie, kas sertificēti ar BREAM un LEED sertifikātiem, kā arī tie, kam ir A klases Energoefektivitātes sertifikāti.

Vēsturiskajās ēkās, kas pārsvarā atrodas pilsētas centrā vai tā tuvumā, maksa par komunāliem pakalpojumiem mainījās ievērojami. Tarifi par ūdeni un apkuri, salīdzinot 2022. gada oktobri un 2021. gada oktobri, pieauga gandrīz 3 reizes, savukārt tarifi elektroenerģijai pieauga vidēji uz 350%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula. Būvi paredzēts pabeigt jau nākamā gada vasarā.

Būve projektēta pēc starptautiskiem ilgtspējīgas būvniecības standartiem un tajā tiks izmantots zemes siltums gan apsildei, gan kondicionēšanai, izmantojot ģeotermālos pāļus.

Projekta attīstītājs un īpašnieks ir pieredzējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Kapitel", bet būvnieks - ģenerāluzņēmējs "Merks".

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro. Pērn septembrī “Kapitel” un “Merks” parakstīja teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

Elemental Skanste biroju ēku par 49 miljoniem eiro būvēs Merks  

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu...

“Mūsdienās attīstot projektus, energoefektivitātes faktors kļuvis par arvien būtiskāku sastāvdaļu, taču īpaši pēdējos gados aktualizējusies nepieciešamība pēc arvien jaunām inovācijām. Gan no telpu izīrētāju, gan pilsētvides plānošanas viedokļa, ir svarīgi, lai projekti ietveru tādas vērtības kā ilgtspēja, inovācijas, funkcionalitāte, pieejamība (cenas ziņā). Būtiski, lai ēka būtu videi draudzīga, taču vienlaikus spētu sniegt visu, kas nepieciešams mūsdienu ātrajā dzīves ritmā. “Kapitel” ir saņēmis ilgtspēju apliecinošus sertifikātus lielākajai daļai savu attīstīto projektu, un visus savus aktuālos projektus attīsta saskaņā ar BREEAM sertifikāciju," komentē Kapitel izpilddirektors Taavi Ojala.

Biroju ēka projektēta pēc paaugstinātas energoefektivitātes metodes un ieguvusi gandrīz nulles enerģijas ēkas (Nearly Zero Energy Building) sertifikātu. Projekts ir ieguvis BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni.

Paredzēts, ka savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas biroji. Papildu darba telpām paredzēts arī konferenču centrs, co-working zona, velosipēdu novietne ar 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas. Būs pieejamas arī aptuveni 500 autostāvvietas, tostarp 200 no tām stāvos zem ēkām.

"Skanstes apkaime veidojas par Rīgas centra modernāko daļu un esam gandarīti jau daudzu gadu garumā piedalīties šīs apkaimes attīstībā. Biroju ēkas “Elemental Skanste” pievilcīgā arhitektūra lieliski papildinās Rīgas pilsētvidi un tā būs īpaši piemērota mūsdienu progresīvajiem cilvēkiem, kam ir svarīgas globālās tendences un zaļās politikas ievērošana. “Merks” komanda intensīvi strādā, lai visi būvniecības darbi norisinātos plānotajos termiņos, un lai jau pēc gada – 2023. gada otrajā ceturksnī mēs varētu tikties jaunajās “Elemental Skanste” biroju ēkas telpās," saka SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

“Šī būs pirmā publiskā ēka Rīgā, kuras apsildīšanai izmantos zemes siltumu, ēkas pamatos iebūvējot ģeotermālos siltumsūkņus. Krievijas īstenotais karš Ukrainā pierāda, ka energoefektivitāte ir svarīga ne tikai klimata un ekonomikas, bet arī drošības aspektā. Rīgas pilsētas pašvaldība turpinās samazināt liekus birokrātiskus šķēršļus un aktīvi sadarbosies ar attīstītājiem, investoriem un ražotājiem, lai celtu Rīgas kopējo ekonomisko spēku visā Baltijas reģionā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šim Skanstes attīstības projekta posmam sekos arī trīs papildu biroju ēku un daudzstāvu autostāvvietas realizācija.

"Kapitel" ir viena no lielākajām nekustamā īpašuma kompānijām Baltijā, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Grupas nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 244 000 kvadrātmetru īres telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas (Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un I.P.Pavlova 5 Prāgā) un pieder akcijas četros tirdzniecības centros ("Spice" un "Spice Home" Rīgā, Panorama Viļņā un Viru Keskus Tallinā). Uzņēmumam pieder Nordic Hotel Forum (pārvalda OÜ Nordic Hotels) un 50% no Tallink City viesnīcas, ko pārvalda “Tallink Hotels”. Uzņēmumam pieder 50% akciju OÜ Kapitel Logistics, kam pieder divi loģistikas centri uz Tallinas apvedceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks SIA "SG Capital Partners AIFP" ("SG Capital") izveidojis "Meža fondu" 53 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Fonda galvenais fokuss būs ilgtspējīgi meža zemju ieguldījumi Latvijā, taču fonds apsvērs ieguldījumus arī Lietuvas un Igaunijas tirgū.

Fonda sākotnējais apmērs būs 53 miljoni eiro, bet to pakāpeniski plānots palielināt līdz 100 miljoniem eiro, piesaistot jaunus investorus un ārējo finansējumu. Šobrīd fonda investoru vidū ir bankas "Citadele" grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "CBL Asset Management", kā arī SEB un "Swedbank" pārvaldītie pensiju plāni.

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā 

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs...

Uzņēmumā norāda, ka, ņemot vērā, ka regulējums ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā Eiropā ir izstrādes stadijā un tuvākajos gados ir sagaidāmas būtiskas izmaiņas, fondam būs svarīgi savlaicīgi pielāgoties arvien augošajām un mainīgajām prasībām.

"Ideja par meža fonda izveidi mums radās pirms daudziem gadiem, un mēs esam priecīgi, ka ar investoru un arī valsts institūciju atbalstu šo ideju ir izdevies sekmīgi realizēt. Laikā, kad ikdienā vienlaicīgi saskaramies gan ar ievērojamu inflācijas kāpumu, gan zemām procentu likmēm un virzību uz "zaļo kursu" un ilgtspēju, meža investīcijām ir īpaša loma, nodrošinot stabilu, ilgtspējīgu un no inflācijas pasargātu ilgtermiņa ieguldījumu pensiju plānu ieguldītājiem," min "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2021.gada septembra beigās reģistrēja divus "SG Capital" nodibinātos slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus - "SG Capital Partners Fund 2" un "SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund I".

"SG Capital" ir 2015.gadā izveidots Latvijā licencēts alternatīvo Ieguldījumu fondu pārvaldnieks.

Bez ilgtspējīga meža un zemes fonda "SG Capital" pārvalda arī 150 miljonu eiro komerciālā nekustamā īpašuma fondu "SG Capital Partners Fund I", kura lielākie īpašumi ir biroju centrs "Skanstes City" Rīgā un "Nordo" loģistikas parks Dreiliņos. "SG Capital" partneri ir Švarcs un Pēteris Grieze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SG Capital pārvaldītais Meža Fonds (SG Capital Sustainable Forest and Land Fund I) 2022. gada 3 mēnešos no maija līdz jūlija vidum ir veicis ieguldījumus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā un ir iegādājies īpašumus Latvijā 2 000 ha platībā, no kuriem aptuveni 80% ir meža zemes un 20% lauksaimniecībā izmantojamās platības un citas zemes.

"Šī gada 2.ceturksnis mums bija ļoti aktīvs, esam ne tikai izveidojuši fondu un uzsākuši tā darbību, bet arī iegādājušies gan lielākus meža portfeļus, gan arī atsevišķus īpašumus visā Latvijā. Aktīvākie investīciju reģioni bija Vidzeme un Latgale. Viena hektāra cena svārstījās amplitūdā no 3 000 - 7 000 eiro, atkarībā no koksnes krājas un citiem parametriem. Redzam tirgū lielu aktivitāti un labu interesi gan no pircēju, gan pārdevēju puses," komentē Normunds Čaklis, SG Capital Meža Fonda partneris.

Ar fonda palīdzību, Latvijas pensiju fondos uzkrātais kapitāls tiek ieguldīts zaļākajā un ilgtspējīgākajā ieguldījumu veidā - meža zemēs, vienlaikus arī balstot Latvijai un tās reģioniem tik svarīgo mežsaimniecības nozari un nodrošinot tai ilgtermiņa kapitālu. Ieguldījumi meža zemēs vēsturiski ir labi pasargājuši investorus no inflācijas un ļāvuši sekmīgi diversificēt investīciju riskus. Sagaidāms, ka fonda kopējais investīciju apjoms tuvākajos gados pārsniegs 70 miljonus eiro. Papildus Latvijas ieguldījumiem, fonds var apsvērt arī ieguldījumus Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Skanste” parakstījis biroju telpu nomas līgumu ar vienu no pirmajiem nomniekiem – interneta personāla atlases uzņēmumu “CV Market “.

Uzņēmums “Kapitel” šobrīd aktīvi strādā gan ar “Elemental Skanste” biroju ēkas būvniecību, gan arī ar potenciālajiem nomniekiem jaunajā projektā, kurš palīdzēs attīstīt Skanstes rajonu par jauno Rīgas biznesa centru.

“Esam gandarīti, parakstot nomas līgumu ar uzņēmumu “CV Market” par biroju telpu nomu. Šobrīd turpinām aktīvi strādāt, lai piesaistītu arvien jaunus topošos nomniekus,” stāsta “Elemental Skanste” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Šobrīd, kad visā pasaulē strauji kāpj energoresursu cenas un izsverot visus ieguvumus un priekšrocības, ko mums spēs sniegt “Elemental Skanste” biroju telpas, pieņēmām lēmumu noslēgt nomas līgumu ar “Elemental Skanste”. Šis projekts nodrošinās ne tikai energoefektivitāti un mums mazākus izdevumus komunālajiem maksājumiem, pateicoties videi draudzīgajiem energopāļiem un augstākās klases iekštelpu klimatam, bet mums būs arī iespēja jau laicīgi pielāgot mūsu iznomāto platību uzņēmuma vajadzībām, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem iespējami labāko darba vidi,” uzsver Kristaps Kolosovs “CV Market vadītājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku projekts "Elemental Skanste" pārprojektēšanas procesā ir veicis virkni izmaiņu un izmeklējumu, kā rezultātā galvenais mērķis, noslēdzot ēkas būvniecību, ir saņemt "BREEAM Outstanding" līmeņa sertifikātu, informē ēkas attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Plānots ka tādējādi tā kļūs par pirmo ēku Latvijā ar tik augsta novērtējuma sertifikātu, apgalvo "Kapitel" pārstāvji.

"Elemental Skanste" biroju ēkas projekts, par kura būvniecību atbild uzņēmumi "Kapitel" un "Merks", ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM ("Building Research Establishment Environmental Assessment Method") ir ieguvis "Excellent" līmeni. Šādu novērtējumu Latvijā līdz šim ir ieguvuši tikai seši jaunie projekti.

"Elemental Skanste" būvniecībā tiek izmantoti videi draudzīgie energopāļi, kas dod iespēju ēkas iemītniekiem apkures un dzesēšanas sezonu laikā pilnvērtīgi izmantot dabā atjaunojamos energoresursus. Energopāļi nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamā siltuma, bet atlikušo siltumenerģiju būs jāiegādājas papildus. Tādējādi apkures sezonas izdevumi būs ievērojami zemāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks izmantoti energopāļi, informē attīstītāja "Kapitel" pārstāvji.

Pāļos iebūvētie ģeotermālie siltumsūkņi spēs saražot līdz pat 72% no ēkai nepieciešamās siltumenerģijas, tādējādi samazinot apkures izmaksas līdz pat 45%, kas efektīvi samazinās ikmēneša rēķinu par enerģiju par 35 centiem par kvadrātmetru.

Energopāļi ir zemes siltumsūkņa tehnoloģijas veids, kas ļauj ietaupīt enerģiju ēku apkurei un dzesēšanai. Klimata temperatūras svārstības ietekmē tikai augšējo 1,5 metru augsnes slāni. Zem šī dziļuma augsne saglabā nemainīgu temperatūru, kas parasti ir aptuveni +12 grādu. Slēgtās zemes siltuma cilpas izmanto šo temperatūru, lai uzsildītu aukstu ūdeni vai atdzesētu karstu ūdeni, sūknējot šķidru šķīdumu pa cauruļvadiem. Tādējādi, šķidrumam cirkulējot pa pāļiem, tas dabiski atdziest vai uzsilst atkarībā no gadalaika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot divus uzņēmumus – “Balt Cargo Solutions” un “Beinits”, nekustamā īpašuma fonda pārvaldnieks “SG Capital” ir izveidojis lielāko loģistikas centru Latvijā.

Loģistikas centrs “NORDO” atrodas Dreiliņos un tā kopējā iznomājamā platība sasniedz 90 000 m2.

Centra lielāko nomnieku vidū ir vairāki Latvijā un Baltijā pazīstami uzņēmumi, piemēram, “DEPO DIY”, “VIA 3L Latvia”, “Latvijas Balzāms”, “TAMRO”.

Ņemot vērā esošo un potenciālo nomnieku interesi paplašināties, 2021. gada beigās “NORDO” loģistikas parks iegādājās 9 hektāru plašu blakus esošu īpašumu, kur plānots attīstīt vairāk kā 40 000 m2 papildu noliktavu platības. Pēc jaunā apjoma attīstības noslēguma kopējā “NORDO” loģistikas parka teritorija aptvers vairāk kā 30 hektārus, nodrošinot vairāk kā 135 000 m2 noliktavu platību.

Šobrīd tiek izstrādāts būvniecības projekts papildu noliktavas ēkai un būvniecību plānots uzsākt 2022. gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie projekti, attīstītāji un iniciatīvas saņem BREL Forum Awards 2024 apbalvojumus

Db.lv,18.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 2000 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās.

Šogad 24 nominanti sacentās 4 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Labākā zaļā iniciatīva

BREL Forum Awards 2024 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Pillar

Publiskais balsojums

Novira Capital

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Novira Plaza, Novira Capital projekts

Publiskais balsojums

Verde II, Capitalica Asset

Management projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Raiņa nams, One Development projekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I sadarbībā ar Swedbank ir iegādājies 90 tūkstošu kvadrātmetru plašo loģistikas kompleksu Rīgā-Dreiliņos, izpērkot visas kapitāldaļas no SIA Beinits un SIA Balt Cargo Solutions.

Swedbank šajā darījumā sniegusi finansiālo atbalstu 30 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējā darījuma summa ir SG Capital pašu ieguldījums. Loģistikas centrs ir pilnībā iznomāts vietējiem un starptautiskiem nomniekiem, piemēram tādiem uzņēmumiem, kā Depo, Latvijas Balzams, Via 3L, Tamro, TOP u.c.

“Mēs esam ļoti apmierināti ar šo investīciju, jo tā sniegs labu papildinājumu mūsu pārvaldītājam fondam un tā investoriem. Loģistikas centra izmērs un atrašanās vieta padara to par ļoti pievilcīgu ne tikai no loģistikas, bet arī no centrā strādājošo darbinieku puses,” uzsver SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

"Ssadarbība ar SG Capital fondu ir nozīmīga, jo gan mēs, gan citi investori novērtē ne tikai īpašuma komerciālo vērtību un nākotnes atdevi, bet pievērš arī lielu uzmanību korporatīvajai atbildībai. Ir svarīgi investēt īpašumā, kas rada labākus darba apstākļus nomniekiem un rūpējas par savu nekustamo īpašumu vides aspektiem – ieguldot, piemēram, energoefektivitātes veicināšanā,” piebilst Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SG Capital Meža Fonds par 4,4 miljoniem eiro iegādāsies ilgtspējīgus meža īpašumus

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Investīciju fondi, vide, problēmas un risinājumi komercīpašumu segmentā Latvijā

Db.lv,22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercīpašumu nozares ekspertu diskusija "Investīciju fondi, vide, problēmas un risinājumi komercīpašumu segmentā Latvijā”.

CBRE Baltics un Dienas Bizness kopīgi organizētā video diskusija, kurā nozares pārstāvji dalās viedokļos un skatījumā par investīciju fondiem, to stratēģiju un pieredzi, par esošo finanšu tirgus situāciju un risinājumiem, par Rīgas teritorijas plānojumu no investoru skatu punkta.

Nekustamā īpašuma tirgū notiek būtiskas pārmaiņas, ko ietekmē būvniecības izmaksu kāpums, ekonomikas satricinājumi, reģionālie ģeopolitiskie riski u.c. Liela nozīme komerciālā nekustamā īpašuma perspektīvas veidošanā ir arī finansējuma pieejamībai un izmaksām. Globālā pandēmija ir papildus paātrinājusi izmaiņas patērētāju uzvedībā, kas ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru