Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.
Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.
Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.
Vecāku iesaiste bērnu virtuālajā dzīvē
Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem, izpelnoties apkārtējās sabiedrības uzmanību, ir loģiska un saprotama, īpaši pusaudžu vecumā. Pirms sociālo tīklu izveidošanas atzinība un popularitāte bija ieguldītā darba vai īpaša talanta rezultāts, taču šobrīd komplicētais process kļuvis ievērojami vienkāršāks. Sociālie tīkli ikvienam ir viegli pieejami, profila izveidošana prasa vien dažas minūtes. Turpmākais process atkarīgs no paša lietotāja, cik prasmīgi viņš izveidoto kontu attīstīs. Ja pieaudzis cilvēks ar nobriedušu psihi virtuālajā vidē notiekošo spēj uztvert adekvāti, tad pusaudžiem ar to dažkārt ir lielas grūtības, piemēram, vienaudžu negatīvie komentāri zem ievietotas fotogrāfijas var izraisīt nepamatoti saasinātu reakciju. Šādas situācijas rodas brīžos, kad virtuālā vide tiek pielīdzināta reālās dzīves apstākļiem. Viens no risinājumiem ir aktīvāka vecāku iesaiste arī bērna virtuālajā dzīvē. Vecākiem jāseko līdzi tam, cik daudz laika bērns pavada viedierīcēs, kā uzvedas sociālajos tīklos, vai lieto tos atbilstoši savam vecumam u.tml. Tehnoloģijas un to sniegtās iespējas var radīt gan pieradumu, gan atkarību, kas attiecīgi var novest pie nevēlamām sekām, taču, laicīgi atrodot un izskaidrojot veidus, kā mūsdienu tehnoloģijas pielietot jēgpilni, no sekām iespējams izvairīties. Ja vecāki iesaistīsies savu bērnu izglītošanas procesā, par situācijām ar nelāgām sekām lasīsim arvien mazāk.
«Patīk» skaita slēpšana - solis pozitīvā virzienā
Jūlija sākumā sociālās platformas Instagram uzsāktais eksperiments, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū, vērtējams pozitīvi. Cilvēkiem vairāk jākoncentrējas uz publikāciju saturu un izveidotā profila vizuālo tēlu, nevis nepārtraukti jāpēta «patīk» skaitu pie katras fotogrāfijas. Eksperiments lieliski parāda pastāvošo vērtību sistēmu Instagram lietotāju vidū. Ieviestās izmaiņas ir solis pozitīvā virzienā, lai cilvēki un arī biznesa zīmolu kontu uzturētāji pievērstos savu profilu padziļinātai attīstīšanai. Šobrīd pāragri spriest, vai «like» skaita slēpšana būs situācijas risinājums - platformas lietotājiem vēl jāpierod pie veiktajām izmaiņām. Iespējams tiks ietekmēta profila viesu pirmā reakcija par lietotāja kontu, taču otrs rādītājs - sekotāju skaits - paliks nemainīgs un tas ir pamats dažādām spekulācijām. Daudz vērtīgāka ir jauniešu un visas sabiedrības izglītošana publikāciju saturiskuma un fotogrāfiju kvalitātes veidošanas mākslā, kas mazinātu negatīvo viedokļu rašanās risku.
Dubultā dzīve sociālajos tīklos vairs nav populāra
Runājot par sociālajos tīklos publicēto saturu, nereti tiek minēts dubultās dzīves jēdziens, kad daļa lietotāju savos profilos atspoguļo lietas, kas ir tik izskaistinātas un samākslotas, ka neatbilst reālajai dzīvei. Parādoties sociālajiem tīkliem, lietotāji uzsāka savas ikdienas atspoguļošanu, nereti cenšoties katru dzīves mirkli attēlot no iespējami labāka un pievilcīgāka skatu punkta. Sen zināms, ka katram no mums ir labākie draugi, lieliskākie bērni, eksotiskākie ceļojumi un grandiozākie svētki - laika gaitā tas kļuva par tendenci, kas saglabājās ilgus gadus. Šobrīd sabiedrība sāk nogurt no tā un arvien aktuālāka kļuvusi tādu fotogrāfiju publicēšana, kurās redzama pavisam vienkārša un dabiska ikdienas dzīve – reāla un patiesībai atbilstoša. Protams, saglabājas arī dubultās dzīves piekritēji, taču tas vairs nav stilīgi.
Vecuma ierobežojums nav efektīvs līdzeklis
Izskanējis arī viedoklis, ka viens no risinājumiem, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz jauniešu personībām, ir vecuma cenzs sociālo tīklu lietošanai. Piemēram, lai oficiāli reģistrētos Youtube platformā, jābūt vismaz 18 gadus vecam vai jāsaņem īpaša vecāku atļauja. Interesanti būtu uzzināt, cik lietotāji, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, tiešām saņēmuši vecāku atļauju. Neuzskatu, ka vecuma sliekšņa noteikšana sociālo tīklu lietošanai atrisinātu situāciju. Neticu, ka iespējams izveidot tik strukturētu un sarežģītu reģistrācijas anketu, kuru nebūtu tik vienkārši apmānīt. Piekrītu, ka striktāk jāierobežo piekļuve noteiktiem profiliem, zīmoliem vai produktiem, kas varētu negatīvi ietekmēt jauniešu psihi.
Raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība, jo Santa Stivriņa ir tās absolvente
