META-Regalbau Gmbh & Co izstrādā un nodrošina pilna spektra risinājumus Ananas E-komercijas loģistikas centram.

Nesen META nodeva klientam Ananas E-komercijas pielāgotu noliktavas risinājumu, kas jau veiksmīgi darbojas. Šis loģistikas centrs izcili demonstrē META piedāvātās inovācijas un kompetenci globālajiem klientiem ar savu META-ILS sistēmu (ILS – inovatīvi loģistikas risinājumi).

Ananas E-Commerce, kuru 2020. gadā dibināja Delta Holding, apvieno klientus, tirgotājus un darbiniekus Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē, Bosnijā un drīzumā arī citos reģionos, piedāvājot digitālo platformu, kas ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc cenas, piegādes ātruma un vērtējumiem. Ananas ir revolucionizējis e-komercijas nozari Balkānos un mērķē kļūt par galveno iepirkšanās platformu šajā reģionā.

ASV uzņēmums "Meta" trešdien paziņoja, ka ir piekritis samaksāt prezidentam Donaldam Trampam 25 miljonus ASV dolāru, panākot mierizlīgumu Trampa ierosinātā lietā par viņa "Facebook" un "Instagram" kontu bloķēšanu pēc Trampa atbalstītāju iebrukuma ASV Kapitolijā 2021.gada 6.janvārī.

Par mierizlīgumu lietā, kuru Tramps 2021.gadā ierosināja pret "Meta" un uzņēmuma vadītāju Marku Zakerbergu, vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal".

Par mierizlīgumu informēti cilvēki pavēstīja, ka 22 miljoni dolāru no šīs summas tiks piešķirti iecerētajai Trampa prezidenta bibliotēkai, bet atlikušie trīs miljoni dolāru segs juridisko pakalpojumu izmaksas un maksājumus citiem prasītājiem šajā lietā.

Mierizlīgums paredz, ka "Meta" neatzīs likumpārkāpuma izdarīšanu Trampa kontu bloķēšanā.

Tramps bija plaši kritizējis sociālo mediju platformas par viņa kontu bloķēšanu pēc 2021.gada 6.janvāra notikumiem Kapitolijā.

Vēlāk Tramps tomēr uzlaboja attiecības ar Zakerbergu un platformas "X" īpašnieku Īlonu Masku, un abi tehnoloģiju milži ieradās uz Trampa inaugurāciju 20.janvārī Vašingtonā.

Digitālā pasaule nepārtraukti attīstās, reaģējot uz globālajām tendencēm un pamatīgām pasaules izmaiņām. Lai saglabātu savas pozīcijas, uzņēmumiem ir jāpārzina esošās tendences un nozares prognozes - attiecīgi pielāgojot tām savas mārketinga stratēģijas biznesa rezultātu sasniegšanai.

“Raugoties uz 2025. gadu, redzams, ka digitālā mārketinga ainava turpinās strauji attīstīties, radot uzņēmumiem gan izaicinājumus, gan milzīgas iespējas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem būs jāpielāgo savas stratēģijas, budžets un resursu sadale. Panākumi vairs nebūs atkarīgi tikai no sekošanas līdzi tehnoloģiskajiem sasniegumiem - šie jauninājumi būs jāizmanto radošā veidā, lai izveidotu dziļāku saikni ar patērētājiem un nodrošinātu personalizētu, saistošu pieredzi dažādās platformās," saka Maiks Dorfmans, digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs.

"2025. gadā digitālais mārketings būs vairāk saistīts ar precizitāti, nevis apjomu - koncentrēsies uz personīgām, jēgpilnām saiknēm ar auditoriju, izmantojot novatoriskus, taču uz datiem balstītus stratēģiski pielāgotus risinājumus. Mārketinga budžetiem būs jākļūst elastīgākiem, vairāk koncentrējoties uz testēšanu, pielāgošanās spēju un jaunu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iekļaušanu, kas uzlabo iesaistīšanos un veicina lielāku ieguldījumu atdevi," skaidro Maiks Dorfmans.

Eiropas Komisija (EK) piemērojusi sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumam "Meta" 797,72 miljonu eiro naudassodu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kropļojot konkurenci tiešsaistes sludinājumu tirgū.

EK 2021.gadā sāktajā izmeklēšanā konstatējusi, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli un veicis pret konkurenci vērstas darbības.

Komisija norāda, ka, "Meta" kropļo konkurenci, sociālajā tīklā iestrādājot "Marketplace", jo tādējādi "Facebook" lietotājiem automātiski ir piekļuve "Marketplace" neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas. Līdz ar to rodas bažas, ka tas uzņēmumam sniedz priekšrocības attiecībā uz klientu aptveršanu.

Komisija arī konstatējusi, ka ASV tehnoloģiju milzis ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, nosakot netaisnīgus nosacījumus tiešsaistes sludinājumu biznesa konkurentiem vietnēs "Facebook" un "Instagram".

Sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" māteskompānija "Meta" ceturtdien paziņoja, ka ir ziedojusi vienu miljonu ASV dolāru jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas fondam.

Ziedojums veikts dažas nedēļas pēc tam, kad "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs privāti tikās ar Trampu viņa Floridas īpašumā "Mar-a-Lago".

Par šo ziedojumu vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". "Meta" preses sekretārs ceturtdien apstiprināja šo ziņu.

Stīvens Millers, kuru Tramps izraudzījies par Baltā nama kancelejas vadītāja vietnieku, ir sacījis, ka Zakerbergs tāpat kā citi biznesa līderi grib atbalstīt Trampa ekonomiskos plānus. "Meta" vadītājs pēc sliktām attiecībām ar Trampu tagad cenšas mainīt to, kā labējās aprindas uztver viņa uzņēmumu.

Tramps tika padzīts no "Facebook" pēc viņa piekritēju uzbrukuma ASV Kapitolijam 2021.gada 6.janvārī. Kompānija atjaunoja viņa kontu 2023.gada sākumā.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas 20.janvārī bija klāt ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijā, kopš tās ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ, pirmdien ziņoja aģentūra "Bloomberg".

Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Īlons Masks, sarūkot viņa elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Inc." akcijas cenai.

Trampa inaugurāciju apmeklējušie miljardieri, tai skaitā Īlons Masks, Džefs Bezoss un Marks Zakerbergs, līdz 20.janvārim bija kļuvuši vēl bagātāki, kāpjot viņu uzņēmumu akciju cenām biržā.

Tomēr nākamo septiņu nedēļu laikā šie miljardieri zaudēja 209 miljardus dolāru, bet Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par gandrīz 7%.

Periods starp Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās un viņa inaugurāciju bija labvēlīgs pasaules bagātākajiem cilvēkiem, jo Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" bija pieaudzis, sasniedzot vairākus vēsturiskus maksimumus. Investori pievērsās akciju un kriptovalūtu tirgiem, paredzot, ka Trampa politika būs izdevīga uzņēmējdarbībai.

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas komiteja savākusi ziedojumos vairāk nekā 170 miljonus ASV dolāru (165 miljonus eiro), kas ir rekordliela summa, vēsta ASV mediji.

Komitejai pietuvināta persona atklāja, ka savākti jau vairāk nekā 170 miljoni ASV dolāru, un sacīja, ka komiteja plāno savākt vairāk nekā 200 miljonus dolāru.

Komiteja vēl nav atklājusi, kā tieši plāno izlietot savāktos līdzekļus.

Biznesa korporācijas tradicionāli ir ziedojušas lielus līdzekļus ASV prezidentu inaugurācijām, izņemot 2009.gadu, kad Baraks Obama atteicās pieņemt uzņēmumu ziedojumus. Viņš mainīja savas domas pirms otrās inaugurācijas 2013.gadā.

Trampa inaugurācijas komitejas savāktā summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz summu, kas tika saziedota līdzšinējā prezidenta Džo Baidena inaugurācijai pirms četriem gadiem, liecina Federālo vēlēšanu komisijas dati. Baidena inaugurācijas komiteja savāca gandrīz 62 miljonus ASV dolāru.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "Financial Times" norādījusi, ka Eiropas Savienība (ES) apsver iespējas noteikt tarifus tādiem ASV tehnoloģiju lieluzņēmumiem kā "Meta" un "Google".

Gan ASV, gan ES ir uz laiku atlikušas savstarpēju paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu, taču Brisele gatavojas iespējamībai, ka diplomātiskie pūliņi tirdzniecības nesaskaņu atrisināšanai varētu ciest neveiksmi.

Ja sarunu rezultātā netiks panākts apmierinošs iznākums, ES pieejami plaši atbildes pasākumi, sacīja Leiena.

"Piemēram, iespējams noteikt nodevas digitālo pakalpojumu reklāmas ienākumiem," viņa paskaidroja.

Tikmēr Vācijas finanšu ministrs Jērgs Kukīss aicināja būt piesardzīgiem.

"Mums vienkārši jābūt uzmanīgiem ar digitālajiem uzņēmumiem, jo mums nav reālu alternatīvu," sacīja Kukīss.

Uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka vienkārši nav tāda apmēra mākoņdatošanas vai mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēju, kas varētu aizstāt ASV uzņēmumus, viņš paskaidroja.

Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

ASV uzņēmumi dominē 100 vērtīgāko akciju biržās kotēto kompāniju sarakstā, liecina konsultāciju uzņēmuma EY apkopotā informācija.

EY norāda, ka no 100 pasaulē vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem 62 ir no ASV.

Tikmēr starp desmit vērtīgākajām kompānijām nav neviena Eiropas uzņēmuma, un šajā sarakstā iekļuvušas vien trīs kompānijas no Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas - programmatūras gigants SAP, elektronikas un elektrotehnikas konglomerāts "Siemens" un telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom".

EY skaidro, ka ASV uzņēmumu dominancei šajā sarakstā palīdzējusi mākslīgā intelekta nodrošināto iespēju strauja palielināšanās. Turklāt deviņi no desmit vērtīgākajiem akciju biržās kotētajiem uzņēmumiem ir no ASV, pilnīgu Savienoto Valstu kompāniju dominanci pirmajā desmitniekā izjaucot vien Saūda Arābijas naftas kompānijai "Saudi Aramco", kas ierindojas sestajā vietā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

SV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Tiesā iesniegtajos dokumentos ministrija pieprasa veikt izmaiņas "Google" uzņēmējdarbības modelī, tostarp aizliedzot darījumus, kas ļauj "Google" būt noklusējuma meklētājprogrammai viedtālruņos.

Tāpat ministrija norāda, ka "Google" varētu nākties pārdot viedtelefonu operētājsistēmu "Android", ja uzņēmuma piedāvātie pasākumi nenovērsīs iespēju tam izmantot savu kontroli pār mobilo operētājsistēmu savā labā.

Sagaidāms, ka "Google" decembrī iesniegs savus ierosinājumus, un abas puses argumentus šajā lietā ASV apgabaltiesā izteiks aprīlī.

Taču neatkarīgi no apgabaltiesas tiesneša Amita Mehtas prāvas beigās pieņemtā lēmuma, sagaidāms, ka "Google" to apstrīdēs. Tiesāšanās varētu ilgt vairākus gadus, un gala spriedums šajā lietā, visticamāk, būs jāpieņem ASV Augstākajai tiesai.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

ASV mikroshēmu ražotājs "Nvidia" otrdien kļuva par visvērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu pasaulē, pārspējot ASV tehnoloģiju kompāniju "Apple".

"Nvidia" akcijas cena otrdien pieauga par 2,9% līdz 139,93 ASV dolāriem, palielinot tā tirgus kapitalizāciju līdz 3,43 triljoniem dolāru. "Apple" tirgus kapitalizācija ir 3,38 triljoni dolāru.

"Nvidia" jūnijā bija kļuvis par vērtīgāko biržā kotēto uzņēmumu, bet saglabāja šo rekordista statusu tikai vienu dienu. Pašlaik tā vērtība ir lielāka nekā "Amazon" un "Meta" vērtība kopā.

Pasaules lielākās tehnoloģiju kompānijas ir investējušas desmitiem miljardu dolāru "Nvidia" izstrādātajā mākslīgā intelekta tehnoloģijā.

Uzņēmuma akcijas cena šogad pieaugusi par vairāk nekā 180%, pateicoties pieprasījumam pēc tā ražotajiem augstas veiktspējas procesoriem, kas atbalsta ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības politika var novest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,0%, kas bija straujākais kritums kopš 2022.gada, pēc Trampa atteikšanās izslēgt iespējamību, ka ASV ekonomika šogad varētu nonākt recesijā.

"Šis ir pārejas periods, jo mēs darām kaut ko lielu - mēs Amerikai atgriežam labklājību. Tas prasa mazliet laika," svētdien norādīja Tramps.

Trampa mainīgie lēmumi tirdzniecības politikā ir izraisījuši nervozitāti globālajos tirgos un starp patērētājiem. Ir gaidāms, ka trešdien stāsies spēkā ASV 25% muitas tarifi tērauda un alumīnija importam.

"Šķiet, ka prezidents Tramps ir pametis ASV akciju tirgu un ir gatavs stādīt savu politisko vīziju augstāk par tuvākā termiņa prognozi ASV ekonomikai," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās šķiet pārsteidzīgs un mazpamatots.

Šāda ideja, lai gan labu nodomu motivēta, realitātē nevis veicinātu vietējo mājražotāju un zemnieku konkurētspēju, bet gan radītu jaunas problēmas.

Iepirkšanās svētdienās – Latvijas patērētāju izvēle

Latvijas patērētāji ir pieraduši iepirkties pārtikas lielveikalos, kas ļoti bieži atrodas tirdzniecības centros, abās brīvdienās. Un nereti svētdiena ir vienīgā diena, kad cilvēki var veltīt laiku ģimenes iepirkumiem vai apmeklēt veikalus, kas ikdienā nav pa ceļam. Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk - 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās - 15%.Turpretim pārējās darba dienās pircēju plūsma ir mazāka – 12%-13% no kopējās plūsmas.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Austrālija pieņems jaunus likumus, kas aizliegs bērniem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus, ceturtdien paziņoja premjerministrs Entonijs Albanīzs.

Tādas sociālo mediju platformas kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram" būs atbildīgas par šī aizlieguma ieviešanu, pretējā gadījumā tām var draudēr bargi sodi, sacīja premjers.

Austrālijas valdība pirms dažiem mēnešiem pirmoreiz apsvēra vecuma ierobežojuma noteikšanu sociālajos medijos, un šī ideja guvusi plašu likumdevēju atbalstu gan pie varas esošajā Leiboristu partijā, gan opozīcijā.

"Tas ir māmiņu un tētu labā. Sociālie mediji nodara reālu ļaunumu bērniem, un es aicinu to izbeigt," sacīja Albanīzs.

Jaunie likumi šonedēļ tiks iesniegti štatu un teritoriju vadītājiem, bet novembra beigās tos paredzēts iesniegt parlamentam.

Tehnoloģiju platformām tad tiks dots viens gads, lai izdomātu, kā tās ieviesīs šo aizliegumu.