Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2023.gada septembri - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,5 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+6,8%) un svaigiem augļiem (+5,5%). Dārgāka bija šokolāde (+4,5%), kafija (+1,9%) un sviests (+2,8%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,7%), olām (+4,6%), mājputnu gaļai (+1,9%), makaronu izstrādājumiem (+4,2%), olīveļļai (+4,1%), pienam (+1%), piena produktiem (+0,7%) un cukuram (+3,8%).

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm.

Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu ir saglabājis naftas cenu svārstības pasaules tirgū. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka tiek apspriesta iespēja Izraēlai uzbrukt Irānas naftas atradnēm, paaugstināja naftas cenas līdz augstākajam līmenim oktobrī.

"ASV mediji ziņo, ka Izraēlas premjerministrs ir vienojies ar Balto namu neuzbrukt Irānas naftas atradnēm vai kodolobjektiem. Rezultātā naftas cena ātri nokritās līdz 74-75 ASV dolāriem par barelu, cenai mazinoties vidēji par 5-6%," stāsta Circle K degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga bažās par saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ko noteica bažas par politisko situāciju un procentlikmēm, bet akciju cenas Eiropas biržās mainījās bez vienotas tendences.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmoreiz kopš augusta beigām pacēlās virs 80 ASV dolāriem par barelu.

Naftas cenas pēdējā laikā ir bijušas nestabilas. "Brent" markas jēlnaftas cena septembrī nokritās zem 70 dolāriem par barelu bažās par vāju pieprasījumu, bet karadarbības pastiprināšanās Tuvajos Austrumos noveda pie naftas cenu kāpuma par 10% pagājušajā nedēļā.

Naftas cenu pieaugumu veicināja arī cerības uz lielāku pieprasījumu Ķīnā, kas nesen paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, investoriem nogaidot līdz jaunu ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanai.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu, arī indekss "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā saruka.

"B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans norādīja, ka jauns naftas cenu kritums atbalsta akciju cenu kāpumu, un atzīmēja, ka ASV obligāciju ienesīgums ir stabils.

Akciju cenas Volstrītā pozitīvi ietekmēja arī tas, ka "Conference Board" aprēķinātais ASV patērētāju pārliecības indekss oktobrī krasi pieauga līdz 108,7 punktiem salīdzinājumā ar 99,2 punktiem pagājušajā mēnesī.

Naftas cenas turpināja kristies, ko noteica prognozes par gaidāmu pārprodukciju.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.