Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.
Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?
Kādu atdevi ir radījuši IPO?
IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.
Kopumā, analizējot dažādus IPO, var teikt, ka tā ir savā veidā loterijas spēlēšana. Loterijā biežāk laimestu negūst, nekā gūst, taču, ja paveicas, laimests var būt liels. Līdzīgi ar IPO – visbiežāk tie negarantē lielu peļņu tuvāko 10 gadu perspektīvā, taču tam ir arī cita pievienotā vērtība, ko novērtē investori. Piemēram, iespēja atbalstīt vietējos uzņēmumus, nozaru attīstību, arī dažādas lojalitātes programmas. Taču, ja mērķis ir pārspēt biržu indeksu rezultātus, daudz vairāk IPO strādās pret jums, nevis par labu jums.
Viena no visaptverošākajām izpētēm par IPO atdevi pieder Džeremijam Sīgelam no Pensilvānijas Universitātes Wharton skolas. Viņa pētījumā tika analizēti gandrīz 9000 akciju IPO ienesīgumu rezultāti kopš 1968. gada. Pētījumā pieņēma, ka katra akcija tika iegādāta vai nu par piedāvājuma cenu, vai arī tirdzniecības pirmā mēneša beigās, un pēc tam tika turēta līdz 2003. gada beigām. Tika konstatēts, ka IPO ienesīgums vidēji par 2%- 3% gadā atpaliek no tirgus, un četri no pieciem IPO ienesīguma ziņā atpaliek no mazo uzņēmumu akciju indeksa.
No šiem četriem no pieciem gadījumiem, kuriem neveicās, pusei atdeve bija zemāka par 10% gadā, vairāk nekā trešdaļai zemāka par 20% gadā un aptuveni vienai no sešām bija zemāka par 30% gadā. Kaut arī šie rādītāji nav tik bēdīgi, kā spēlēšana loterijā, tie noteikti ir daudz sliktāki, nekā lielākā daļa citu ieguldījumu, piemēram, labi diversificētā ieguldījumu fondā vai ETF (biržā tirgotā fonda), kas seko līdzi S&P500 indeksam vai MSCI World.
Tāpat Nasdaq pieejamā statistika nav diez ko iepriecinoša par ASV uzņēmumu IPO no 2010. gada līdz 2020. gadam. Pirmajos trīs mēnešos pēc kotēšanās biržā uzņēmumi, kas uzrāda 0% vai augstāku ienesīgumu, ir vidēji pie 50% no visiem IPO uzņēmumiem, un uzņēmumi, kas uzrāda zem 0% ienesīguma, arī ir pie tiem pašiem 50%. Bet pēc viena gada uzņēmumi ar negatīvo ienesīgumu jau pieaug pie ~60% un pēc 3 gadiem pie ~70%.Līdzīga situācija ir arī Baltijā – lielai daļai vietējo uzņēmumu nav spožu rezultātu.
Piemēram, Ignitis grupė atdeve kopš IPO -17,47% Virši atdeve kopš IPO -9.41%, APF Holdings atdeve kopš IPO -19,57% , Enefit Green atdeve kopš IPO +7,1%. Izņēmums ir MADARA Cosmetics, kam akcija kopš IPO ir pieaugusi par + 112,46%. Protams, ka ir jāņem vēra, ka Baltijas akciju gadījumā izpildījās dažāda virkne faktoru, kas iespējams šo akciju cenu pavirzīja zemāk, tostarp procentu likmes, ģeopolitika. Taču ne vienmēr pie vainas ir ārējie apstākļi, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par IPO, jāizvērtē uzņēmuma finanšu dati un citi pieejamie pārskati.
Arī Vorena Bafeta mentors Bens Greiems reiz teica: “Lielākā daļa jaunu akciju tiek pārdotas labvēlīgos tirgus apstākļos, kas nozīmē labvēlīgus pārdevējam un mazāk labvēlīgus pircējam.” Kad uzņēmums piedāvā akcijas sabiedrībai, uzņēmuma īpašnieki pārdod. Un, ja vislielāko kapitāldaļu īpašnieki ir gatavi pārdot, jums jājautā sev, vai vajadzētu pirkt. Taču vēlreiz – IPO ir atbalstāms, jo tikai tā varam panākt lielāku uzņēmumu īpatsvaru biržā. Stāsta morāle vairāk ir tajā, ka noteikti nevajag investēt visu savu kapitālu kāda viena uzņēmuma publiskajā akciju piedāvājumā.
Vai tas nozīmē, ka nekad nevajadzētu pirkt IPO?
Vēsturiski IPO ir bijuši ļoti ienesīgi gan uzņēmējiem, gan investīciju bankām, kas “organizē” pārdošanu; taču tie ne vienmēr ir bijuši ienesīgi investoriem. Daļēji tas ir saistīts ar informācijas asimetriju, kas dod priekšrocības pārdevējiem salīdzinājumā ar pircējiem. Taču arī jauna uzņēmuma nākotnes ienākumu prognozēšana ir būtiski grūtāka, nekā jau esoša uzņēmuma nākotnes novērtēšana. Uzņēmuma iekšējiem cilvēkiem, kuri pārdod akcijas, ir daudz dziļāka izpratne par uzņēmuma patieso finansiālo stāvokli un nākotnes perspektīvām, nekā tas ir publiski pieejams prospektā.
Šis caurspīdīguma trūkums var nostādīt neizdevīgā situācijā. Vai īpašnieki pārdod tāpēc, ka tic uzņēmuma ilgtermiņa potenciālam, vai arī viņi vēlas ātri nopelnīt, kamēr tirgus ir karsts? Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visi IPO pēc iziešanas tirgū piedzīvo vērtības kritumu. Daži uzņēmumi gūst panākumus un laika gaitā redz ievērojamu akciju cenas pieaugumu. Tomēr ir svarīgi apzināties riskus, kas saistīti ar IPO ieguldījumu veikšanu, pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumu veikšanu.
Bet vai tāpēc no IPO vajadzētu atteikties. Protams, nē, taču jums jāatceras, ka labs bizness ir labs ieguldījums tikai tad, ja tā cena ir godīga attiecībā pret tā ienākumiem, izaugsmi un risku.
Tāpēc, pirms apsverat iegādāties nākamā “karstā” IPO akcijas, pievērsiet īpašu uzmanību cenai, kuru maksājat un veiciet atbilstošu analīzi:
- Veiciet izpēti. Nepaļaujieties tikai uz IPO prospektu.
- Veiciet savu neatkarīgu izpēti par uzņēmuma finanšu stāvokli, vadības komandu un konkurētspējīgo vidi.
- Izprotiet riskus. Pilnībā apzinieties iepriekš šajā rakstā apspriestos potenciālos riskus.
- Investējiet gudri. Neatdaliet ievērojamu sava portfeļa daļu IPO. Uztveriet tos kā augsta riska un augsta atalgojuma ieguldījumus un attiecīgi ierobežojiet savu iesaistīšanos.
Pieejot IPO ar piesardzību un kritisku skatu, jūs varat pieņemt informētus investīciju lēmumus un izvairīties no aizraušanās ar tendencēm. Atcerieties, ka labi izpētīts ieguldījums stabilā uzņēmumā parasti ir drošāka izvēle, nekā spēle ar IPO. Bet arī IPO var būt laba izvēle, tikai tā nevar būt vienkārši paļaušanās uz veiksmi.
