Jaunākais izdevums

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Jāatzīmē, ka arī pārtikas produktu cenas pasaulē oktobrī turpināja pieaugt - mēneša laikā par 2%, bet gada laikā - salīdzinot ar 2023.gada septembri, tām bija vērojams kāpums par 5,5%. Oktobrī pieauga visu galveno pārtikas produktu grupu cenu indeksi, izņemot gaļu. Kopējā cenu indeksa kāpumu oktobrī galvenokārt noteica straujš augu eļļu cenu indeksa kāpums. Tas pieauga piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot divu gadu augstāko līmeni, ko galvenokārt veicināja bažas par zemāku, nekā gaidīts, ražošanas apjomu, kas sakrīt ar paredzamo sezonālo ražošanas kritumu galvenajās ražotājvalstīs.

Pēc straujāka kāpuma iepriekšējā mēnesī oktobrī mērenāk pieauga cukura, piena produktu un graudaugu cenu indeksi. Cukura cenu indeksa kāpumu turpināja noteikt bažas par ražošanas perspektīvām 2024./2025.gadam Brazīlijā pēc ilgstošiem sausiem laikapstākļiem. Piena produktu cenu indeksa kāpumu oktobrī veicināja siera un sviesta cenu kāpums, ko noteica lielais pieprasījums, ierobežotie krājumi un sezonāli zemā piena ražošana Rietumeiropā. Turpretim vājais pieprasījums pēc importa pasaulē un pieaugošā sezonālā piena ražošana Okeānijā samazināja piena pulvera cenas. Otro mēnesi pēc kārtas oktobrī pieauga kviešu cenas, galvenokārt atspoguļojot bažas par nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas ietekmē ziemāju sējumus lielākajās ziemeļu puslodes eksportētājvalstīs, turklāt augšupvērstu spiedienu uz cenām radīja arī neoficiāla cenu minimuma atkārtota ieviešana Krievijā un pieaugošā spriedze Melnās jūras reģionā.

Savukārt cenu indekss oktobrī nedaudz samazinājās gaļai, ko noteica straujāks cenu kritums cūkgaļai, pieaugot kaušanai Rietumeiropā vāja vietējā un ārējā pieprasījuma apstākļos. Mājputnu gaļas cenas nedaudz samazinājās, ko ietekmēja lielākas eksporta piegādes no pasaules lielākajiem ražotājiem. Aitu gaļas cenas praktiski nemainījās, jo augošais pieprasījums pasaulē kompensēja jaunās sezonas piegāžu pieaugumu no Okeānijas, bet mēreni pieauga liellopu gaļas cenas spēcīgāku starptautisko iepirkumu dēļ.

Pēc krituma iepriekšējos divos mēnešos oktobrī cenas pieauga degvielai par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Cenas straujāk pieauga dīzeļdegvielai.

Arī Brent naftas vidējā mēneša cena oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga - par 4%, bet oktobra beigās, salīdzinot ar septembra beigām, Brent naftas cena bija pieaugusi par 2%. Naftas cenas oktobrī piedzīvoja straujas svārstības, Brent naftas cenai mēneša sākumā pieaugot līdz 81 ASV dolāram par barelu, bet mēneša beigās noslīdot līdz 71-73 ASV dolāriem par barelu, kas bija saistīts ar pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem Tuvajos Austrumos, lai gan Izraēlas atbildes pasākumi bija atturīgāki un samērīgāki, nekā tirgi baidījās, radot cerības uz turpmāku reģionālā konflikta deeskalāciju. Naftas cenu ietekmēja arī vājas ekonomiskās aktivitātes pazīmes lielākajā patērētājā Ķīnā, datiem norādot uz rūpniecības peļņas samazināšanos, neskatoties uz nesenajiem valdības stimuliem. Tirgus dalībnieki vēroja arī iespējamās OPEC+ naftas ieguves korekcijas un ASV vēlēšanu sekas.

Pakalpojumiem cenas oktobrī atkal nedaudz pieauga pēc neliela krituma iepriekšējā mēnesī. Pieaugums bija par 0,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem. Savukārt lielākā samazinošā ietekme, noslēdzoties siltajai sezonai, bija cenu kritumam izmitināšanas pakalpojumiem.

Lielākā samazinošā ietekme oktobrī akciju ietekmē bija cenu kritumam personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem par 9,3%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem.

Liela ietekme oktobrī bija arī ar mājokli saistīto energoresursu cenu kritumam, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai - par 2,1%, ko ietekmēja siltumenerģijas tarifu samazināšana vairākās pašvaldībās. Aptuveni divās trešdaļās apdzīvoto vietu, kur siltumapgādi nodrošina regulēti pakalpojumu sniedzēji, siltumenerģijas tarifi oktobrī kļuva zemāki nekā tie bija gadu iepriekš. Savukārt cietajam kurināmajam cenas pieauga - par 2,3%, ko noteica pieprasījuma pieaugums pēc kurināmā saistībā ar apkures sezonas sākumu. Cenas ļoti mēreni pieauga arī elektroenerģijai - par 0,3%, bet dabasgāzei saglabājās nemainīgas.

Oktobrī bija vērojams neliels (par 0,8%), bet mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem, ko visdrīzāk ietekmēja zemais pieprasījums. Iepriekš vienīgais vērotais cenu kritums apģērbiem un apaviem šajā mēnesī bija 2021.gadā Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ.

2024.gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 2%. Gada vidējā inflācija bija 0,9%.

Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Kopumā 2024.gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 1,2% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārtikas cenu kāpuma realitāte un šķietamība

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,08.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā pieaug, tirgum gaidot procentlikmju samazināšanu

LETA--AFP,12.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) 12.jūnijā nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

FRS vienbalsīgi nobalsoja, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5,25-5,5% līmenī. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

FRS arī paredzēja tikai vienu likmes samazinājumu šogad, salīdzinot ar martā prognozētajiem trīs samazinājumiem.

Kā savā paziņojumā norādīja FRS, ir panākts "neliels" progress, lai sasniegtu ilgtermiņa inflācijas mērķi - divus procentus.

Gada inflācija ASV maijā negaidīti samazinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 3,4% aprīlī, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka inflācija saglabāsies 3,4% līmenī.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas ASV maijā saglabājušās nemainīgas pēc tam, kad aprīlī tās bija pieaugušas par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.oktobrī pieņemtais lēmums pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,65%, teikts ECB paziņojumā.

"Padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši," teikts pēc 17.oktobra ECB padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajam ECB lēmumam par likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku bijusi neliela

LETA,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrāda pensiju plāni, kas aktīvus iegulda akcijās

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs,28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Jānis Goldbergs,06.11.2024

Liene Dubava, Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja: Valdība ir apņēmusies tirgus kapitalizāciju pacelt līdz 9% no IKP. To paziņoja ziemā. Valsts tiešām sāka raudzīties savu uzņēmumu virzienā ar lielu apņēmību.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV mājsaimniecību pieprasījums joprojām spēcīgs; Ķīnas ekonomiku turpina ietekmēt krīze nekustamā īpašuma nozarē

Simona Striževska, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste,19.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija ASV tirdzniecības dati snieguši kārtējo apliecinājumu par ASV mājsaimniecību pieprasījuma noturību. ASV mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē (bez auto un degvielas) ir pieaudzis trešo mēnesi pēc kārtas, šī mēneša laikā izaugot par 0,4 %.

ASV tirdzniecības dati 3. ceturkšņa sākumā izrādījās spēcīgāki, nekā gaidīts, un tas palīdzēja mazināt dažu pēdējo nedēļu laikā radušos investoru satraukumu par ASV ekonomikas tuvošanos recesijai.

Tikmēr ASV rūpniecības izlaide jūlijā samazinājās straujāk nekā gaidīts – par 0,6 % mēneša griezumā. Atbilstoši Federālo rezervju sistēmas (FRS) aplēsēm pusi no šī krituma nodrošināja nesenās viesuļvētras negatīvā ietekme. ASV ražošanas izlaide nokrita par 0,3 % mēneša griezumā, ko lielākoties noteica nepilnu 8 % kritums autorūpniecībā. Atskaitot šo kritumu, sektors būtu reģistrējis 0,3 % produkcijas pieaugumu. Gada griezumā ražošanas sektors turpināja stagnēt, un izlaide jūlijā bija tikai par 0,1 % augstāka nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17.oktobrī nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.oktobrī.

"Padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saglabāsies nemainīgs.

Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus piektdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 1%, nevis par 2,6%, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 1,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 2,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek lēsta palielināšanās līdz 3,2% no IKP.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā piedzīvos stagnāciju. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi vēl nav atjaunojušies, neskatoties uz izteiktu algu kāpumu, savukārt valsts izdevumi saglabāsies augsti, ņemot vērā papildu izdevumus veselības aprūpei un pētniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,5% apmērā.

Pēc padomes sanāksmes izplatītajā paziņojumā teikts, ka "saņemtā informācija pamatā apstiprina padomes iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu".

"Lai gan daži pamatinflācijas rādītāji maijā pieauga vienreizēju faktoru ietekmes dēļ, lielākā daļa rādītāju jūnijā bija vai nu stabili vai samazinājās. Atbilstoši gaidām peļņa kompensējusi lielā darba samaksas kāpuma ietekmi uz inflāciju. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši. Vienlaikus saglabājas spēcīgs iekšzemes cenu spiediens, pakalpojumu cenu inflācija ir augsta un domājams, ka kopējā inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi," norāda padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ECB likmes jūlijā paliek nemainīgas. Iespējamais likmju samazinājums - septembrī

Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs,19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma atstāt trīs galvenās ECB procentu likmes bez izmaiņām. Tirgus dalībnieki sagaida likmju samazinājumu septembrī.

ECB šonedēļ saglabāja procentu likmes esošajā līmenī un atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci. Vakardienas vēstījums vieš cerības uz likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati.

Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda minēja, ka rādītāji un aptaujas norāda uz zemāku algu pieaugumu 2025. un 2026. gadā. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, pakalpojumu sfēras inflācija ir paaugstināta. Visticamāk, šā gada atlikušajā daļā inflācija svārstīsies ap pašreizējo līmeni un nākamā gada otrajā pusē samazināsies līdz ECB mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, un šobrīd ir vērojams neliels nekustamo īpašumu darījumu skaita un kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Vienlaikus viņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, Latvija izjūt arī izaicinājumus un tie galvenokārt ir saistīti ar joprojām augstajām EURIBOR procentu likmēm un stagnējošo valsts ekonomiku.

Bože informē, ka aizvadīto gadu milzīgā inflācija un energoresursu cenu kāpums šobrīd atsaucas uz darījumiem, proti, cilvēki iegādājas jaunos īpašumus, kas ir energoefektīvi, mazākas platības un kompaktāki, tā veidojot arī mazākus ikmēneša maksājumus par apkuri un komunālajiem pakalpojumam.

Božē uzsver arī faktu, ka šobrīd būvmateriālu cenas ir stabilizējušās, tomēr turpina pieaugt darba samaksa celtniecības nozarē, piemēram, šobrīd jau līdz 10%. Bozē atzīst, ka arī "YIT Latvija" jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka 38% Latvijas iedzīvotāju no nekustamā īpašuma iegādes attur valsts ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no nākamā gada plānots palielināt par 10%

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas

Simona Striževska, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste,31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas vēsturisko īpašumu atdzīvināšanas izaicinājumi

Dzintars Bērziņš, SIA "1 37 digital agency" valdes priekšsēdētājs,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“1 37 digital agency" ir uzņēmums, kas nodarbojas ar Rīgas vēsturisko ēku un tajos esošo dzīvokļu atjaunošanu un piedāvāšanu nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd esam jau atjaunojuši ap 150 vēsturisko dzīvokļu vairākās ēkās, tādēļ man šķiet, ka mēs varam pretendēt uz būtiskākā tirgus dalībnieka statusu Rīgas renovēto vēsturisko ēku un dzīvokļu tirgū. Tādēļ spējam arī izteikt viedokli par dažām šī tirgus tendencēm un iespējām.

Ja 2021. gadā pieprasījums pēc renovētiem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā un vēsturiskajās ēkās sasniedza gandrīz 50% no visa pieprasījuma tirgū, tad šobrīd pieprasījums pēc dzīvokļiem daudzdzīvokļu ēkās atkal apsteidzis pieprasījumu pēc dzīvesvietām vēstures un labas arhitektūras apdvestajās vietās. Kādēļ tā noticis, nav liels noslēpums, jo pēdējo gadu grūtības visvairāk skārušas tieši sabiedrības viduslāni, kas ir galvenais šādu īpašumu pircējs. Pie vainas ir gan “Euribor” likme, kas sadārdzinājusi hipotekāros kredītus un gan arī pēdējo gadu inflācija, kas palielinājusi dzīves dārdzību un, tātad, samazinājusi to naudas daudzumu, kādu pircējs var novirzīt hipotekāro kredītu maksājumiem. Piemēram, ja agrāk saņemot vienādu algu pircējs varēja atļauties 120 tūkstošus eiro lielu kredītu, tad tagad vairs tikai 80 tūkstošus lielu. Nevar noliegt, ka abu šo faktoru iedarbība šobrīd mazinās – inflācija ir nokritusi zem viena procenta robežas un “Euribor” likme slīd lejup - nekustamo īpašumu tirgus tomēr pagaidām nav atjēdzies no pēdējo gadu šokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV vēlēšanas jau rītdien – draudi vai iespēja akciju tirgiem?

Igors Lahtadirs, Luminor bankas investīciju stratēģiju eksperts,04.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidente: Likmju samazinājuma turpināšana tuvākajā laikā nav gaidāma

LETA/AFP,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.

Inflācijas tendences eirozonā pašlaik ir labas, lai sasniegtu ECB mērķrādītāju 2%, Lagarda norādīja viedokļrakstā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Rheinische Post".

Tomēr viņa uzsvēra, ka paies vēl laiks līdz inflācijas pilnīgai ierobežošanai un ceļš uz to var nebūt gluds. "Šajā ceļā būs vajadzīga modrība, apņēmība un neatlaidība," rakstīja ECB prezidente.

"Šā iemesla dēļ procentu likmēm jāpaliek ierobežojošām tik ilgi, cik ilgi vien iespējams, lai ilgtermiņā nodrošinātu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mums vēl kādu laiku jātur kāja uz bremzes, kaut arī ne tik stingri kā iepriekš," Lagarda precizēja.

"Mūsu turpmāko monetārās politikas lēmumu izšķirošie faktori būs tas, vai inflācija savlaicīgi turpinās atgriezties pie mūsu mērķa līmeņa, vai cenu spiediens tautsaimniecībā kopumā mazināsies un vai mūsu monetārā politika turpinās efektīvi darboties pret inflāciju," lasāms Lagardas viedokļrakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru