Labos laikos tiek veidota bagātība, bet grūtos laikos tiek celtas impērijas — tā savu pirmo sleju «Tātad — tu gribi būt uzņēmējs?!» Dienas bizness žurnālā Lietišķā Diena noslēdz britu miljardieris un piedzīvojumu meklētājs Ričards Brensons.

Tā ekskluzīvi Latvijā būs lasāma jau piektdien žurnālā Lietišķā Diena/Dienas bizness un turpmāk katru nedēļu. Lasītāji Virgin Group prezidentam arī varēs uzdot jautājumus.

Pirmajā ierakstā R.Brensons stāsta, kā pats izmantojis recesijas laiku.

Visambiciozākais R.Brensona projekts ir kosmiskā tūrisma kompānija Virgin Galactic.

Atgādinām, ka turpmāk katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā. Taču tāpat kā 2009. gadā Lietišķo Dienu varēs iegādāties preses tirdzniecības vietās visu nākamo nedēļu.

Nesenajā Lietišķajā Dienā ar atvieglojumu izlasīju, ka Centis Ūbele nav atlaists. Bet varētu teikt, ka amatā viņš ir pazemināts gan. Vēl nesen efektologs bija galvenā Maxima veikalu tīkla «seja», kas atnesa Maxima reklāmai balvas konkursos, bet no darba brīvajā laikā pat gozējās TV šovos. Tagad viņam atliek vien Lieldienās ripināt olas un kopā ar bērniem svinēt Vinnija Pūka (kāpēc ne savu?) dzimšanas dienu.

Centis Ūbele ir viennozīmīgi ir bijis viens no pamanāmākiem reklāmas tēliem Latvijā. Publikai ir krasi atšķirīgi viedokļi par Centi, ko pierāda kaut vai komentāri jau pieminētajam rakstam, kas atrodams arī db.lv portālā. Bet ja atbilst patiesībai apgalvojums, ka viens no galvenajiem uzdevumiem mārketingā ir prasme atšķirties no konkurentiem, tad kā var vērtēt «efektologa» nomaiņu pret «ģimeni», ko redzam jaunākajās Maxima reklāmās?

Cienījamie eksperti, sociālantropologs Roberts Ķīlis un McCann Erickson Riga direktors Ainārs Ščipčinskis skaidro Maxima reklāmas stratēģijas maiņu ar sabiedrības pārorientāciju no individuālisma (kuru simbolizēja Centis Ūbele) uz ģimeniskām vērtībām. Centis arī neesot iekārojams Maximas pircējām.

No 8. janvāra katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā.

Žurnāls 32 lappusēs piedāvās ziņas un daudzveidīgu lasāmvielu nedēļas nogalei – aktuāli un padziļināti par biznesu un ekonomikas aizkulisēm, pārsteidzoši par cilvēkiem un uzņēmumiem, kā arī noderīgi par ieguldījumiem, tehnoloģijām, auto, izklaidi, hobijiem un daudz ko citu. Uzzināsiet par veiksmīgākajiem eksportētājiem rubrikā Latvija var! Diskutēsim par to, kādiem jābūt Latvijas mērķiem šodien un kurp virzīsimies pēc pieciem gadiem.

emDienas bizness/em piektdienās turpmāk kopā ar emLietišķo Dienu/em «Aizvien turpinām meklēt ekonomikas kopsakarības, norādīt uz labajām lietam, ielūkoties biznesa un ekonomikas aizkulises, rādīt interesantus biznesus un cilvēkus, būt noderīgi lēmumu pieņemšanā, » saka žurnāla redaktore, kas tāpat kā līdz šim būs Dienas Mediju Ekonomikas analīzes nodaļas vadītāja Marta Rībele. Žurnāla redakcijas kolēģiju veido Dienas un Dienas biznesa žurnālisti.

Draudzīgāk, vienlīdzīgāk, neformālāk, efektīvāk – tā par «tu» lietošanas priekšrocībām iepretim «jūs» saka aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

«Priekšniek, šodien birojā būšu ar novēlošanos. No rīta aizskriešu pie viena klienta. Sazvanāmies!», «Tevi kā uzticamo klientu sveicam dzimšanas dienā!», «Piezvani un pastāsti mums, kā tev klājas!» – šādas frāzes uzņēmumu iekšējā un ārējā saskarsmē ikdienā nav retums. Vai «tu» un «jūs» lietojums ir mainījies pēdējos piecos vai desmit gados? Un ko nozīmē tas, ja mazpazīstams cilvēks otrajā tikšanās reizē saka «tu»?

«Lietišķā etiķete jeb sabiedrībā nerakstītās pieklājības normas paredz, ka pieauguši mazpazīstami cilvēki tiek uzrunāti ar «jūs». Ar «tu» uzrunā tuvākos cilvēkus – ģimenes locekļus, radiniekus, draugus, skolas un studiju biedrus, bērnības draugus, bērnus līdz 16 gadiem, kā arī tos, kurus gribas uzrunāt ar «tu» un kuri to ļauj. Ar «tu» lielākoties uzrunā kolēģus,» stāsta etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane. Viņa uzsver – etiķete jeb pieklājības normas palīdz labi saprasties cilvēkiem, palīdz nenodarīt pāri sev un apkārtējiem.

Nodokļi Latvijā pieaug tik strauji, ka tas vienkārši nogalina biznesu, intervijā žurnālam Lietišķā Diena sašutumu pauž uzņēmējs, Liepājas domes deputāts, mūziķis Stīns Lorenss jeb Luijs Fonteins.

Viņš atgādina, ka gada sākumā pievienotās vērtības nodoklis viesnīcām tika paaugstināts līdz 21%, kas viņa pārstāvētajam uzņēmumam nozīmējis 16% ienākumu pazušanu vienas dienas laikā. Zemes nodoklis viesnīcas kompleksam veido ap 7000 latu gadā, plus vēl zemes noma, jo tā pieder ostai.

Tomēr intervijā viņš izsakās cerīgi par sava biznesa paplašināšanu – viņam ir viesnīcas Latvijā, kā arī Venecuēlā un Zanzibārā, mūzikas klubs Fontaine Palace, bāri, bet tagad viņš atvēris ceļojumu aģentūru Fontaine Travel, kas vedīšot cilvēkus arī uz Liepāju.

Parex skandāli — nu kam mums tas viss? Valsts vajadzībām strādā pārāk daudz cilvēku, valstij nav vajadzīga aviokompānija, telefonu kompānija un tā tālāk. Kādēļ jābūt atsevišķi Pašvaldības policijai un Valsts policijai? Kādēļ tās nevar apvienot? Tur sēž kaudzēm lēdiju, kas krāso lūpas un pucē nagus, vaktējot, vai pilsētnieku suņi nokārtojas pareizajā vietā un vai kāds neizmet līkumu pa zāli. Pēc efektivitātes vajag tiekties,» savu pozīciju klāsta Luijs Fonteins. Viņš arī uzsver - ja nākamajās vēlēšanās atkal ievēlēs [Aināru] Šleseru, [Andri] Šķēli vai [Aivaru] Lembergu, tad viņam zudīšot respekts pret vietējiem. Kā uzskata uzņēmējs, politikā jāiesaistās jaunai paaudzei.

Pasaulē vadošais eksperts radošajā domāšanā Dr.Edvards de Bono uzskata, ka Latvijā vajadzētu domāšanas ministru, un sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) viņš jau paspējis ierosināt nevis devalvēt latu, bet paaugstināt tā vērtību, raksta Lietišķā Diena.

«Acīmredzami patlaban Latvija ir Eiropas sliktāko valstu sarakstā kopā ar Īriju, Spāniju un Ungāriju. Ierastais izskaidrojums šim visam — neapdomīgi aizņēmumi, kas tā arī varētu būt. Akūts jautājums ir devalvēšana, kas nenāktos viegli. Ja reiz esi paņēmis mājai kredītu eiro, tad samaksāt atpakaļ devalvētos latos būs grūti. Tā kā situācija ir sarežģīta un man nav tūlītēja risinājuma, ir vajadzīga domāšana,» norāda de Bono.

Viņš norādīja, ka ticies ar premjeru un ierosinājis viņam padomāt par pretējo — lata vērtības paaugstināšanu: «Palieliniet lata vērtību, un redzēsim, kas notiks. Iespējams, tas palīdzētu. Nesaku gan, ka tas būs vienkārši. Premjers man atbildēja, ka tas jau ir noticis deviņdesmitajos gados.»

Tik dziļu un ilgu krīzi, kādu piedzīvo Latvija, varēja novērst, ir pārliecināts autoritatīvā ASV Ekonomikas politikas izpētes centra direktors Marks Veisbrots. Latvija kļuvusi par ārvalstu banku interešu ķīlnieci, un atkopšanās būšot ilga un smaga, raksta Lietišķā Diena.

Atskatoties nesenā vēsturē, kādas kļūdas, jūsuprāt, Latviju noveda tur, kur tā patlaban atrodas?

Kādas tās ir?

Lielākā kļūda bija lēmums tikt galā ar lejupslīdošo ekonomiku ar pārvērtēto fiksēto valūtas kursu. Šis ir lielākais kritums mūsdienu vēsturē, drīz Latvija jau apsteigs ASV Lielās depresijas laikā piedzīvoto lejupslīdi un ekonomikas zaudējumus. Ja jūs esat zaudējuši tik daudz, tas jau pats par sevi nozīmē, ka līdzšinējā politika ir cietusi neveiksmi. No šādas dziļas, šausmīgas un ilgas recesijas, no tik augsta bezdarba un tik krasa iedzīvotāju ienākumu līmeņa samazināšanās varēja izvairīties. Kaut kādā brīdī lats bija jādevalvē un jāļauj ekonomikai atkopties.

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ, tomēr daži politiķi pieļauj, ka J.Maizītis varētu nebūt vienīgais kandidāts, bet citiem rodas divējādas sajūtas.

Ja Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzīs ģenerālprokurora amatam J. Maizīti uz trešo pilnvaru termiņu, viņam ir izredzes iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, paredz Saeimas deputāti, kuriem būs jābalso par kandidātu, piektdien raksta Diena.

Jāatgādina, ka J.Maizītis ceturtdien paziņoja, ka piekritīs kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja tiks izvirzīts. Uz viņa iecelšanu iespaidu varētu atstāt attiecības koalīcijā, kurā martā, kad Saeima varētu balstot par ģenerālprokuroru, prognozē to saasināšanos.

Savukārt žurnāls Lietišķā Diena un Dienas bizness piektdien raksta, ka J.Maizīša pārvēlēšana būtu pozitīva stabilitātes dēļ. Tā norādīja vairāki, taču ne visi aptaujātie eksperti.

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Malkas cenas Latvijas veikalos vidēji ir 3 – 5 reizes dārgākas nekā pērkot no privātpersonām, savukārt brikešu un granulu cenas īpaši neatšķiras, tiesa, pie privātpersonām tās arī nav nopērkamas, jo mājas apstākļos briketes un granulas neražo, liecina Db veiktais pētījums.

Latvijas būvmateriālu veikalos standarta malkas iepakojumi ir 22 – 25 litru apjomā un cenas par šo tilpumu, atkarībā no koka, maksā 2.2 – 2.5 lati. Privātpersonas, kas malku skalda mājas apstākļos, 25 litrus malkas piedāvā par 45 – 60 santīmiem, liecina ss.lv pieejamie sludinājumi. Tas nozīmē, ka veikalos malkas cena ir 3 – 5 reizes augstāka nekā pie privātpersonām. Tiesa, tik mazos apjomos pie privātpersonām iegādāties malku nav iespējams. Privātpersonas piedāvā malku sākot ar 50 litru maisiem. Tāpat privātpersonas piedāvā malku vairumā (sver kubikmetros), tad, pārrēķinot kubikmetrus litros, sanāk, ka 25 litri malkas maksā 30 – 35 santīmi.

SIA Tirdzniecības nams Kurši valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš Db norāda, ka šogad ir krietni lielāks pieprasījums pēc kurināmā – gan pēc malkas, gan briketēm, gan granulām. Malkas cenu starpību veikalos un pie privātpersonām viņš skaidroja ar to, ka privātpersonām, kas skalda malku mājās, to pārdodot nav jāmaksā nodokļi, kā arī nav starpnieku.

Norvēģu uzņēmums Husvik, kas kopš 2006.gada Latvijā ražo gatavas mājas, 2011.gadā plāno savu produkciju virzīt arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, jo patlaban ražotne pārsvarā strādā uz eksportu.

Husvik īpašnieks Pīters Lundebijs piektdien žurnālā Lietišķā Diena publicētajā intervijā stāsta, ka, viņaprāt, mājokļu tirgus Latvijā sāks atgūties jau nākamgad, tādēļ viņš ir gatavs 2011.gadā sākt apbūvi viņam piederošā zemesgabalā projekta Saliena teritorijā. Pēc uzņēmēja teiktā, tur varētu tikt uzceltas 500 - 1000 mājas, kas tiks ražotas pēc Husvik tehnoloģijas - nevis būvējot ēku uz vietas, bet gan visas tās daļas (sienas, grīdu, jumtu utt.) saražojot rūpnīcā, kas procesu ievērojami paātrina un samazina izmaksas.

P.Lundebijs ir līdzīpašnieks arī firmā Rixport, kas iecerējusi apkārt Rīgas lidostai uzcelt viesnīcu un citas ēkas. Taču, pēc norvēģu investora stāstītā, projekts patlaban nevirzās uz priekšu, jo nav skaidrības par lidostas turpmākiem attīstības plāniem. Neskatoties uz krīzi, P.Lundebijs Latviju joprojām uzskata par labu vietu biznesam. «Neesmu makroekonomikas speciālists, taču ja tik negatīvas lietas notiek tik strauji, arī atkopšanās būs tikpat strauja. Domāju, nākamgad jau vērosim izaugsmi,» optimistisks ir P.Lundebijs.

Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā darbu sāk četrus miljonus eiro vērtā SIA Rigamet nerūsējošā tērauda cauruļu rūpnīca, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

«Tas ir pirmais solis šīs ražotnes attīstībā,» atklājot nerūsējošā tērauda cauruļu rūpnīcu, uzsvēra SIA Rigamet valdes loceklis Zigurds Beinerts. Savu teikto viņš pamatoja ar to, ka šobrīd ir uzstādīta tikai viena nerūsējošā tērauda cauruļu ražošanas līnija, kas aizņem tikai trešdaļu no 1800 m2 lielās ražotnes platībām. Turklāt īpašumā esošā zemes platība ļauj īstenot ambiciozas idejas.

«Tā ir iespēja ražotnes tālākai izaugsmei, lai uzstādītu vēl divas cauruļu ražošanas līnijas,» skaidro Z.Beinerts. Viņš norāda, ka uzņēmuma iecerētais nākamais solis ir uzstādīt tādu cauruļu metināšanas līniju, kuras ražojumi būtu vairāk domāts tieši konstrukciju izgatavošanai, turklāt — no šīm caurulēm ražot izpūtējus.

Kopš kases aparātu ražotāja CHD (Computer Hardware Design) plānus iekarot pasauli izgāza Latvijas kā krīzes citadeles tēls, tas nolēmis iefiltrēties aiz frontes līnijas — Singapūrā, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

«Starptautiskajās izstādēs daudzi nāk klāt, interesējas, slavē, bet tiklīdz uzzina, ka esam Latvijas uzņēmums, apgriežas un aiziet neatvadījušies,» sarūgtinājumu neslēpj uzņēmuma prezidents Olafs Bluķis.

CHD, savulaik izkonkurējuši starptautisko milzi Casio, tagad Latvijas kases aparātu tirgū ir karaļi. Daudzi uzņēmuma klienti gan joprojām nezina vai netic, ka CHD ir vietējie.

(Foto: chd.lv)Db.lv jau ziņoja, ka arī Latvijas poligrāfijas izstrādājumu ražotājs Liepājas papīrs pārveido uzņēmuma mājas lapu, atsakoties no latviešu valodas un simbolu «lv» interneta adresē aizstājot ar «com». «Vienīgais, kas šeit vēl notur, ir lokālpatriotisms un apmācīti cilvēki,» uzver Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Db.lv piedāvā LDDK un Valsts kancelejas rīkotās diskusijas Strukturālās reformas tiešraidi.

Foruma dalībnieki mēģinās vienoties par kopīgiem stratēģiskiem vidējā termiņa mērķiem, kas kalpos par pamatu strukturālo reformu veiksmīgai ieviešanai un dos skaidrību iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, lai motivētu ātrai un konstruktīvai pārmaiņu pieņemšanai.

Foruma dalībnieki aktīvi paudīs savu viedokli, balsojot par Komerccentrs DATI grupa sagatavotajiem jautājumiem:

- kādā veida strukturālās reformas ir/būtu vislielākais atbalsts tautsaimniecības attīstībai?

- kur šobrīd publiskajam un privātajam sektoram būtu jāiegulda vislielākās investīcijas, lai būtu vislielākā atdeve pēc ekonomikas lejupslīdes?

- kādai jābūt vadības lomai gan publiskajā, gan privātajā sektorā pārmaiņu laikā?

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Efektīvas pārvaldības un partnerības foruma ietvaros pasniegtas balvas efektīvākajām valsts pārvaldes, pašvaldības un biznesa organizācijām 2009.gadā.

Žūrija kā efektīvāko organizāciju valsts pārvaldē apbalvoja Valsts zemes dienestu, tāpat tika godināta Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija.

Nominācijā par efektīvākās pārvaldības pašvaldību tika apbalvota Līvānu novada dome, bet par izcilu paraugu tika nominēta arī Skrundas novada dome un Grobiņas novada dome.

Savukārt par efektīvāko uzņēmumu tika atzīta medicīnas jomā strādājošā SIA Dziedniecība, bet par izcilu veikumu biznesa procesu efektivizācijā tika uzteikta arī a/s Agrofirma Tērvete un a/s Grindeks. A/s Agrofirma Tērvete saņēma arī izdevniecības Dienas bizness speciālbalvu. A/ s Grindeks saņēma žurnāla Lietišķā Diena speciālbalvu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniekiem kavējas algas, uzņēmēji kopš pagājušā gada novembra pilnībā nav saņēmuši sev pienākošos naudu, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Viens no apakšuzņēmējiem, kam pārmet algu aizkavēšanu, — SIA Abora — problēmas noliedz. Savukārt bibliotēkas būves ģenerāluzņēmēja — pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība — padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns atzina — problēmas ir pāris apakšuzņēmējiem — Abora un UBAK.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Bijušais kredītspeciālists Juris Riekstiņš biznesa nišu ieraudzījis šokolādes ķermeņa skrubī, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena. Paralēli viņš strādā pie Eiropas projektu konsultantiem.

Viss sācies aiz Jura tēva kāres uz izgudrojumiem. Kad pirts gaisa plūsmas bija sakārtotas, atvaļinātais elektriķis Egīls sācis ķēpāties ar sodu un kafiju, tiekdamies pilnveidot atmirušo šūnu noberšanas tehnoloģiju. «Izdomāja, ka kafija pārāk birstoša. Labi, aizbrauks uz Centrāltirgu pakaļ šokolādes klucim. Izkausēs, sajauks,» pirmsākumus rezumē Juris. «Un es novēroju — veca vai jauna, bet visām patīk šokolāde.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Tā kā pasūtījumi sporta precēm parasti tiek veikti vismaz 10 mēnešus iepriekš, ziemas sporta inventārs, īpaši distances slēpes, šogad ir deficītā, jo tik «karalisku» ziemu tirgotāji nevarēja paredzēt, piektdien žurnālā Lietišķā Diena publicētajā intervijā saka veikalu Fans īpašnieka firmas Multisports valdes loceklis Pauls Stēga.

Viņš atzīst, ka šogad sniegs tirgotājiem ir bijusi īsta debesmanna, pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē, ka arī atlaides šogad ir stipri mazākas, nekā iepriekšējos gados. «Cenu lielā mērā nosaka piedāvājums un pieprasījums, un ja piedāvājums ir neliels, tirgotājiem nav nekādas jēgas dot lielas atlaides,» skaidro P.Stēga. Veicot pasūtījumus šai ziemai, tirgotāji esot bijuši piesardzīgi, taču «ziema ir laba, un tauta ir aktīva». Tā kā ziema šogad izdevusies visā Eiropā, tad arī veikt papildus pasūtījumus ir gana sarežģīti, jo ražotāju noliktavās esošais preču daudzums esot ļoti mazs. P.Stēga arī uzsver, ka daudzi šogad izvēlas jaunu inventāru nepirkt, bet vilkt ārā vecas slēpes. Kopumā cilvēki sākuši sportot daudz aktīvāk, taču priekšroka tiek dota tādām aktivitātēm, kas neprasa lielas investīcijas — skriešana, distanču slēpošana, velosports.

Atšķirībā no klientiem ārvalstīs klienti Latvijā nav prasīgi pret tulkojumu kvalitāti. Daudziem arī trūkst izpratnes par to, ka tulkošana kā ārpakalpojums ilgtermiņā izmaksā lētāk, turklāt valsts iestāžu iepirkumi nereti notiek neprofesionāli — tajos bieži uzvar tie, kas grauj nozari ar dempinga cenām.

Šādu viedokli piektdien žurnāla Lietišķā Diena rubrikā Latvija var! pauž tulkošanas un lokalizācijas aģentūras Nordtext izpilddirektors Arturs Svekris.

Orientācija un eksportu un ārvalstu klientu augstās prasības pašam Nordtext ļāvusi krīzes laikā palikt sausām kājām. Jau kopš dibināšanas 2006.gadā uzņēmums eksportē ap 95% no saviem pakalpojumiem.

Savulaik Nordtext nācies pārstrādāt savu biznesa un attīstības plānu, jo tas izrādījies pārlieku pesimistisks un piesardzīgs. Patlaban uzņēmums lepojas ar daudzu tulkošanas tehnoloģiju izmantošanu un produktivitāti. «Mums darba ražīgums ir ļoti augsts, pat augstāks nekā vidēji Top 20 tulkošanas aģentūrām pasaulē,» teic A.Svekris.

Neraugoties uz plašām reklāmas akcijām, Tele2 klientu skaits Latvijā pagājušā gada 4. ceturksnī samazinājies par teju 20 tūkstošiem, līdz 1,058 miljoniem gada beigās.

Par to liecina starptautiskās Tele2 publicētais finanšu pārskats par 2009. gadu. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, Tele2 klientu skaits pagājušā gada laikā samazinājies par 48 tūkstošiem. 2008. gada beigās klientu skaits bija 1,106 miljoni.

Žurnāla rīcībā esošie datorikas institūta (DIVI) rādītāji par laika periodu pirms Meteorīta, tā laikā un pēc akcijas liecina, ka Meteorīta nokrišana oktobra beigās vēl neapstādināja negatīvu Tele2 klientu plūsmu, bet pēc pozitīvas (+850) klientu plūsmas decembrī šogad janvārī atkal tā iegājusi «sarkanajā zonā».

Kad nepakļaušanās rakstītām un nerakstītām estētiskām normām un likumiem atmaksājas?

Stīvs Džobs katru dienu nēsāja melnu bītleni, zilus džinsus un New Balance kedas. Katru dienu. Arī tad, kad Apple bija kļuvusi par vērtīgāko korporāciju pasaulē. Marks Zakerbergs bija tērpies pelēkā T-kreklā un tumšāki pelēkā sportiska stila jakā ar rāvējslēdzēju pat tajā dienā, kad viņa lolojums, Facebook, «izgāja tautās» (tika sākta publiska kompānijas akciju pārdošana). Ričards Brensons, uzņēmējs un miljardieris, savā blogā pirms pāris gadiem ierakstīja, ka «ideja, ka par profesionālismu norāda auduma gabals, kas karājas tev ap kaklu, ir vienkārši absurda». «Es vienmēr esmu ģērbies tā, kā vislabāk jūtos, un jaunībā tās bija basas kājas un gari mati, vēlāk spilgti krāsaini džemperi un tagad T-krekls un šorti,» R. Brensons raksta savā blogā.

Rīgas brīvostas nomniekiem ļaus izvēlēties – segt ostas neieņemto peļņu vai atteikties no zemes nomas.

Nomas līgumu pielikumos ir biznesa plāni, kuros uzņēmēji solījuši noteiktā laikā veikt kādas darbības, piemēram, uzbūvēt termināli, un solījuši kravu apjomus, kas tur tiks pārkrauti, tā radot ienākumus brīvostai, Db stāstīja Rīgas brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks.

Proti, tā kā nomas līgumi slēgti pamatojoties uz šiem kravu apjomiem, osta ir cietusi zaudējumus no šo biznesa plānu neīstenošanas. Lai perspektīvā no tā izvairītos, brīvostas valde nolēmusi, ka šādiem nomniekiem būs jāatlīdzina ostai negūtie ienākumi, bet, ja viņi tam pretosies – tiks lauzti nomas līgumi.