Formula 1 komandas nosaukums Manor GP turpmāk sauksies Virgin Racing. Ar šādu paziņojumu klajā nāca Ričards Brensons (Richard Branson), ziņo AFP.

Šī gada vidū Ričards Brensons parakstīja vienošanos ar Manor Grand Prix F1 komandu par tās sponsorēšanu jau sākot ar 2010.gada sezonu.

«Mūsu pirmais gads bija izcils Virgin zīmolam, tad, kāpēc nepamēģināt vēlreiz ar jaunu komandu no nulles,» preses konferencē uzsvēra R. Brensons.

Viņš arī norādīja, ka komandas budžets būs 40 miljoni GBP (31.2 milj. LVL), kas būs viens no mazākajiem budžetiem no visām Formula 1 komandām.

Pagaidām zināms, ka viens no pilotiem Virgin Racing komandā būs Timo Gloks (Timo Glock), bet otrs pilots pagaidām nav atklāts.

Britu miljardieris sers Ričards Brensons kļuvis par vecāko cilvēku, kas šķērsojis Lamanšu ar kaitsērfinga palīdzību. Tā paveikšana viņam prasījusi trīs stundas un 45 minūtes, tādējādi iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā, vēsta AFP.

Lamanša šķērsošana R. Brensonam izdevās tikai ar otru piegājienu. Pirmajā mēģinājumā savu ceļojumu viņš bija spiests pārtraukt pusceļā. «Ceļojums bija daudz izaicinošāks nekā man likās sākumā,» sacīja R. Brensons. «Jāatzīst, ka bija brīži, kuros uzmācās spēcīgs kārdinājums visu pārtraukt,» norādīja britu miljonārs.

Līdzīgu rekordu R. Brensons centās sasniegt pirms diviem gadiem augustā. Toreiz viņam traucēja pārāk spēcīgais vējš, kas nākamajā dienā mitējās un iestājās pilnīgs bezvējš.

R. Brensons jau iepriekš uzstādījis vairākus rekordus – 1987. gadā viņš kopā ar zviedru gaisa kuģotāju Pēru Lindstrandu gaisa balonā šķērsoja Atlantijas okeānu. Četrus gadus vēlāk – 1991. gadā R. Brensons ar gaisa balonu šķērsoja Kluso okeānu.

Virgin boss Sers Ričards Brensons piedāvājis slēgt derības ar British Airways (BA) par vienu miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (apmēram 850 tūkstoši latu) par to, ka Virgin Atlantic zīmols piecu gadu laikā nepazudīs, vēsta BBC.

(Papildināts ar informāciju par noslēgto darījumu.)

Brensons noraidījis International Airlines Group, kam pieder BA, vadītāja Vilija Volša pausto, ka Virgin drīz vairs nebūs.

Iepriekš tika ziņots, ka Brensons varētu pārdot daļu no savas 51% lielās daļas aviokompānijā.

Rakstot Virgin blogā, viņš norādījis: «Mums nav plānu pazust.»

Saskaņā ar iepriekš klajā nākušo informāciju Delta Airlines piedāvājusi iegādāties Singapore Airlines 49% lielo daļu Virgin Atlantic. Līdz ar šo darījumu Delta Eiropas partneris Air-France-KLM pēc tam veiktu darījumu, iegūstot Brensona daļu. Tā rezultātā Virgin zīmols galu galā no aviokompānijas pazustu.

Virgin Group dibinātājs Ričards Brensons (Richard Branson) atminējies, ka Virgin Records pārdošana pirms vairāk nekā divdesmit gadiem bijis «kā pārdot savus bērnus». Pat neraugoties uz to, ka viņš šī darījuma rezultātā ieguvis prāvu naudas summu, vēsta Reuters.

63 gadus vecais Brensons Virgin Records dibināja 1972. gadā kopā ar trim citiem cilvēkiem, izaudzējot uzņēmumu no maza, veiksmīga ierakstu veikala līdz vērā ņemamam spēlētājam mūzikas nozarē. Thorn EMI to 1992. gadā iegādājās par 1 miljardu ASV dolāru. Pateicoties šim darījumam, Brensons ieguva finansējumu lidojumu attīstīšanai.

«Protams, tas bija ļoti grūti - tas ir tāpat kā pārdot savus bērnus,» Brensons sacījis.

«Es to domāju tā, ka kaut kas tiek uzbūvēts no nulles, mēs tikko bijām sākuši sadarbību ar Dženetu Džeksoni, mēs bijām tikko sākuši sadarbību ar Rolling Stones, kad to pārdevām,» atcerējies populārais uzņēmējs. Viņš arī stāstījis, ka, turot rokās, miljarda dolāru čeku, pār vaigiem tecējušas asaras.

Otrdien debitējis tikai ierīcei iPad domāts žurnāls Project (latviski - Projekts), aiz kura stāv Sera Ričarda Brensona Virgin Media. Brensons to jau paspējis nodēvēt par publicēšanas nākotni, ziņo CNN.

«Lai cik tas būtu bēdīgi iespiestajiem produktiem, es domāju, ka nākotne ir aplikācijās,» teicis Brensons.

Project aplikācija laista klajā Apple veikalā otrdien. Lejupielādējamā aplikācija pati par sevi ir bezmaksas, bet mēneša digitālais žurnāls maksās 2,99 ASV dolārus.

«Mēs strādāsim ar iPad sākotnēji. Tā ir fantastiska platforma. Tā «eksplodē» visā pasaulē. Tā ļauj jums darīt lietas ar žurnālu iPad, kuras jūs nekad nevarētu darīt ar žurnālu, kas ir stendā,» sacījis Brensons, piebilstot, ka ar laiku plānots pāriet arī uz citām platformām.

«Es domāju, ka attiecības ar Apple būs ļoti dziļas, bet es domāju - Apple pieņem, ka mēs mūžīgi nebūsim tikai iPad,» viņš turpinājis.

Uzņēmējs Sers Ričards Brensons uzskata, ka, neskatoties uz Brexit atlikšanu, Lielbritānija ir «bīstami tuvu pilna apjoma katastrofai», ziņo BBC.

Viņš arī kritizējis Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, ka viņa vairs nedarbojoties valsts interesēs.

Pasaulslavenais uzņēmējs apgalvo, ka daudzi, kas balsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, jau ir mainījuši savas domas.

R. Brensons, kurš vairs nedzīvo Apvienotajā Karalistē, arī aicinājis sabiedrību paust «galīgo lēmumu» par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi piekrita Brexit pagarinājumam, nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija varēs izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt, gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis. Kā izstāšanās datums sākotnēji tika noteikts 29. marts.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Marihuānas aprite Lielbritānijā ir jāregulē, tās tirdzniecībai jāpiemēro nodokļi un atbildība par to jāpārceļ no britu Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju, pavēstījis Virgin grupas vadītājs, britu miljardieris Ričards Brensons.

R. Brensons piedalījās ekspertu komisijā, kas izvērtēja tā saukto karu pret narkotikām. Komisija, kurā bija arī iepriekšējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans un piecu valstu bijušie prezidenti, secināja, ka karš pret narkotikām ir izgāzies un aicināja veikt eksperimentus ar atsevišķu narkotiku dekriminalizāciju, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Virgin grupas vadītājs ar savu ziņojumu, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas deputātus, norādīja, ka patlaban briti tērē 20% no policijas laika un 200 miljonus mārciņu, lai katru gadu sodītu 70 tūkstošus jauniešu, kuri tiek pieķerti glabājot nelegālās narkotikas. Šos līdzekļus varētu novirzīt kriminālo grupējumu apkarošanai, kuri nodarbojas ar narkotiku tirdzniecībai.

Vēl vakar rakstījām par Sera Ričarda Brensona publicitātes gājienu, Lielbritānijas aviokompānijas Virgin Atlantic pasākumā konkurentiem demonstrējot savas apakšbikses, bet šodien zināms populārā uzņēmēja nākamais uzmanības pievēršanas gājiens- viņš gatavojas lēkt no kosmosa kuģa.

R. Brensons, Virgin Group dibinātājs, miljardieris, CNBC pastāstījis, ka viņš iecerējis turpināt piepildīt savas alkas pēc piedzīvojumiem un lēkt no viena no viņa kosmosa kuģiem. Intervijā uzņēmējs norādījis, ka šis būs svarīgs gads Virgin Galactic, viņa kompānijai, kas nodarbosies ar komerciālajiem lidojumiem kosmosā.

«Es par to esmu runājis vairākus gadus,» teicis R. Brensons un tālāk akcentējis, ka līdz gada beigām kosmosa kuģis jau lidošot. Virgin Galactic esot saņēmusi naudu jau no vairāk nekā 500 iespējamo kosmosa lidojumu pasažieriem.

Virgin Group boss sers Ričards Brensons (Richard Branson) pavēstījis, ka viņa darbiniekiem būs neierobežotas brīvdienas, ziņo BBC.

Visā pasaulē popularitāti ieguvušais uzņēmējs sacījis, ka viņa darbinieki «var doties brīvdienās, kad vien vēlas un cik ilgi vēlas». Viņš piebildis, ka nav nepieciešams lūgt apstiprinājumu vai arī informēt, kad viņi plāno atgriezties darbā.

Brensonu iedvesmojusi viņa meita, kura lasījusi par līdzīgu pieeju kompānijā Netflix.

«Tiek atstāts paša darbinieka ziņā izlemt, vai un kad viņš vai viņa jūtas tā, ka gribētu paņemt sev brīvas dažas stundas, dienu, nedēļu vai mēnesi,» norādījis miljardieris. Pieņēmums esot tāds, ka darbinieki šo iespēju izmantos tikai tad, kad būs par 100 procentiem pārliecināti, ka viņu rīcība negatīvi neietekmēs ne uzņēmumu, ne viņu pašu karjeras.

Kompānija Virgin Money pēc reģionālās bankas Church House Trust iegādes gatavojas uzsākt bankas biznesu Lielbritānijā, vēsta BBC.

Virgin par banku maksās 12.3 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (9.53 miljoni latu) un biznesā investēs 37.3 miljonus sterliņu mārciņu (28.91 miljons latu).

Izmantojot Virgin Money zīmolu, banka piedāvās noguldījumu un kredītu iespējas.

«Church House Trust bizness nodrošina mums spēcīgu pamatu izaugsmei,» sacījis Virgin grupas dibinātājs Sers Ričards Brensons (Sir Richard Branson).

Savukārt Virgin group vadītāja Džeina Anne Gadhija (Jayne Anne Gadhia) akcentējusi, ka finanšu krīze ir aptraipījusi daudzu Apvienotās Karalistes banku reputāciju, tādēļ jaunajai bankai būs iespējas izcelties.

Virgin Galactic paziņojis, ka pirmie pasažieru lidojumi kosmosā netiks veikti ātrāk kā 2013. gadā, vēsta BBC.

Britu miljardieris un pasaules pirmās komerciālās kosmosa lidostas atklājējs Ričards Brensons paziņojis, ka cer sākt sniegt kosmosa tūrisma pakalpojumus tuvāko divu gadu laikā.

Virgin Galactic prioritāte ir pasažieru drošība, medijam norādīja uzņēmuma komerciālais direktors Stefens Atenborohs (Stephen Attenborough).

Raķešu dzinēju testu uzsākšana plānota nākamgad. Patlaban braucienam kosmosā jau ir nopirkuši biļetes aptuveni pieci simti interesentu. Kā jau vēstīts – vēl pirms nedēļas nopirkto biļešu skaits bija 430.

Sākotnēji R. Brensons cerēja, ka pirmais pasažieru kosmosa kuģis Space Ship Two varētu veikt pirmo pasažieru pārvadājumu jau 2001. gadā, tomēr S. Atenborohs norādīja, ka nekad nav tikusi sniegta oficiāla informācija par pirmo lidojumu uzsākšanu. Viņš izteica kritiku arī medijiem, sevišķi nopeļot kādu rakstu The Wall Street Journal, kurā termiņš – 2013. gads – tika nodēvēts par «kārtējo kavēšanos». «Ir grūti noteikt konkrētu datumu, jo galvenā prioritāte ir kosmosa tūristu drošības nodrošināšana,» norādīja S. Atenborohs.

Virgin Group dibinātājs Ričards Brensons plāno nirt okeāna dzīlēs ar jaunu reaktīva tipa zemūdeni.

Piecus ar pusi metrus lielā zemūdene Virgin Oceanic spēj nirt līdz pat 11 kilometru dziļumam. Plānots, ka divu gadu laikā zemūdene nirs piecas reizes – pirmā ekspedīcija tiek plānota Klusajā okeānā 11 kilometru dziļumā – Marianas dziļvagā, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Plānots nirt arī Puertoriko dziļvagā Atlantijas okeānā, Mollijas dziļvagā Ziemeļu ledus okeānā, Diamantinas dzelmē Indijas okeānā un Dienvidu sendvičas dzelmē. «Mēs atklāsim daudzas fascinējošas lietas, iespējams, iepriekš nezināmas radības, kas dzīvo okeāna dzelmē. Cerams, ka ekspedīciju atklājumi būs noderīgo cilvēcei,» ziņu aģentūrai Reuters stāstīja R.Brensons.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, kura tika atbalstīta 2012.gada 30.marta kopsapulcē, noteikt obligātu ikgadēju Latvijas advokātu kvalifikācijas celšanu.

Tās ir kardināli jaunas prasības, kas iepriekš nebija noteiktas ar normatīvo aktu un to mērķis ir nodrošināt regulāru Latvijā praktizējošu advokātu pašizglītošanos un sekmēt efektīvāku tiesu procesu darbu. Advokātu kvalifikācijas prasības paredzēs ikgadēju 16 stundu apmācību apmeklējumu.

Kā informē Latvijas Zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, pašlaik tiek gatavots noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā ir jāveic kvalifikācijas celšana un kā tiks kontrolēta kvalifikācijas celšanas prasību izpilde advokātu vidū. Plānots, ka noteikumi tiks apstiprināti līdz šī gada 1.jūlijam un spēkā stāsies ar nākamā gada 1.janvāri.

Starp pasaules veiksmīgākajiem un turīgākajiem cilvēkiem netrūkst tādu uzņēmēju, kuri, būvējot savas biznesa impērijas, iztikuši bez akadēmiskajām zināšanām. Pie drop-out saraksta pieder gan Bils Geitss, Marks Cukerbergs, Ričards Brensons un Stīvs Džobss, gan pašmāju inovatīvais mežu nozares uzņēmējs Gundars Skudriņš. Vaicāts par izglītības nozīmi savā dzīvē, arī datu vizualizācijas stārtapa infogr.am līdzdibinātājs Uldis Leiterts intervijā žurnālam Klubs atzīst, ka bakalaura studijas datorgrafikā ilgušas septiņus gadus un veselu gadu viņš vilcis garumā tādu lietu kā aiziešanu pakaļ diplomam. Vai tas nozīmē, ka nākamajiem biznesa ģēnijiem augstākā izglītība nav nepieciešama?

Runājot par tiem starptautiskajiem biznesa guru, kam nav augstākās izglītības, bieži aizmirst pieminēt, ka daudzi no viņiem jau vidusskolas gados ir izcēlušies ar neparastām spējām un dotībām. Marks Cukerbergs, piemēram, pirms iestāšanās Hārvardas Universitātē lasīja Homēra darbus sengrieķu valodā, pārvaldīja latīņu un mandarīnu valodu, kā arī bija labs paukotājs.

Jāņem vērā arī tas, ka daļa slaveno pasaules uzņēmēju ir cēlušies no visai nelabvēlīgām ģimenēm vai vismaz izjutuši nopietnu naudas trūkumu bērnībā, kas ir kalpojis par stimulu pārvarēt grūtības un izsisties. Piemēram, Amansio Ortegam, Inditex apģērbu impērijas īpašniekam, kurš pārvalda tādus zīmolus kā Zara un Massimo Dutti, nācās 13 gadu vecumā pamest skolu, jo ģimene bija pārāk nabadzīga, lai varētu atļauties izglītot savu atvasi. Arī vairāki ASV pārtikas nozares magnāti, piemēram, miljardieri Karls Lindners (American Financial Group un United Dairy Farmers dibinātājs) un Deivids Merdoks (Dole Food Company īpašnieks) ap 13–14 gadiem ir pametuši skolu, lai varētu uzsākt darbu un palīdzētu savām ģimenēm. Vai tas nozīmē, ka biznesa veiksmes nosacījums ir grūta bērnība? Arī ne! Pārsvarā šādās izejas pozīcijās nonākušos cilvēkus piemeklē sociāli nelabvēlīgs dzīves gājums ar dažādām postošām atkarībām.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Lielbritānijas valdība trešdien paziņojusi, ka atmetusi ieceri tirdzniecībā pāriet uz impērijas laika mēriem, jo konsultācijās 99% aptaujātu izteikušies par metriskās sistēmas saglabāšanu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 1920.gadā valdība apsvēra likumu grozījumus, kas ļautu tirgotājiem izmantot tradicionālo svara un tilpuma mēru sistēmu - mārciņas un pintes.

Taču šī ideja tika atmesta, jo 98,7% no 100 938 respondentiem, kas tika izvaicāti oficiālo konsultāciju gaitā, izteikušies, ka, pārdodot vai pērkot dažādas preces, tos apmierina metriskā sistēma.

Izvērtējot konsultāciju rezultātu valdība izlēmusi atteikties no likumu grozīšanas, atļaujot iekšzemes darījumos plašāk izmantot impērijas laika mērus, teikts Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrijas paziņojumā.

Tomēr ministrija norādījusi, ka Lielbritānijai ir "ilga un lepna" impērijas mēru un to izmantošanas vēsture, "kas cieši saistīta ar mūsu kultūru un valodu".

Rokas nost no sociālas valsts! Šis ir viens no populārākajiem pēdējā gada saukļiem Francijā, kuru šomēnes vainagojuši plaši dzelzceļnieku streiki. Pāris aprīļa dienās atceltie vilcieni, tostarp ātrvilcieni, Francijas valsts dzelzceļa kompānijai SNCF jau nodarījuši 100 miljonus eiro zaudējumus. Streika iemesls ir gana banāls – Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlme optimizēt SNCF izmaksas, lai izraustos no teju 50 miljardu eiro vērtās parādu bedres. Tāpat jāpiezīmē, ka Francijas dzelzceļa izmaksas ir par 30% augstākas nekā līdzīgiem uzņēmumiem citās valstīs.

Jautāsiet, kādēļ tā un kā SNCF iekūlies tādos parādos? Viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārdomāta darba samaksas un sociālo garantiju politika. Proti, līdz pat šodienai SNCF ikvienam darbiniekam garantē darbu uz mūžu, piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, tāpat katru gadu automātiski tiek palielināts atalgojums. Skaisti, protams, tajā pašā laikā to visu aptumšo jau minētais 50 miljardu eiro parāds, kas norāda, ka situācija ne tuvu nav stabila un ilgtspējīga.

Cilvēks nav tik elastīga būtne, lai piekristu, ka labos laikos pašsaprotami pieņemtais tikpat pašsaprotami tiek samazināts sliktos laikos.

Varētu likties, kāda gan mums daļa par Francijas sociālo valsti un viņu dzelzceļnieku problēmām? Taču, kā zināms, gudrais mācās no svešām kļūdām, un mācība ir vienkārša. Labos laikos, kad ekonomika iet uz augšu un vēlēšanas tuvojas, ir liels kārdinājums solīt regulārus algas pielikumus sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ieviest jaunus pabalstus un paaugstināt esošos. Ir jau pareizi, ja ekonomikas izaugsme sniedz taustāmu labumu ikvienam.

Ekonomikas ziņu vietne Business Insider apkopojusi neparastākos indeksus, pēc kuriem tiek novērtēts valstu ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju pirktspēja.

Starp neparastajiem ekonomikas novērtēšanas rīkiem iekļuvis arī Latviešu prostitūtu indekss, kuru veido tirgus pieprasījums un piedāvājums. Uzplaukuma laikā sievietes var atrast labāku darbu, tāpēc ir mazāk prostitūtu un cenas pieaug.

Valstu ekonomisko situāciju var novērtēt arī pēc Seksīgo oficianšu indeksa, saskaņā ar kuru krogos un restorānos strādājošie pievilcīgie cilvēki liecina, ka valsts ekonomikai klājas plāni. Uzplaukuma laikos skaistules var izmantot savu izskatu, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu, piemēram, modes industrijā vai korporatīvo pasākumu organizēšanā.

Viens no dīvainajiem ekonomikas indeksiem ir mazuļu autiņu dermatīta rādītājs, kas skaidrojams ar to, ka grūtākos laikos jaunie vecāki mēģina ietaupīt un mazulim autiņus maina retāk. Līdz ar to pieaug pieaug dermatīta ārstēšanai paredzēto krēmu pārdošanas apjoms, bet samazinās autiņbiksīšu tirdzniecība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kad nepakļaušanās rakstītām un nerakstītām estētiskām normām un likumiem atmaksājas?

Stīvs Džobs katru dienu nēsāja melnu bītleni, zilus džinsus un New Balance kedas. Katru dienu. Arī tad, kad Apple bija kļuvusi par vērtīgāko korporāciju pasaulē. Marks Zakerbergs bija tērpies pelēkā T-kreklā un tumšāki pelēkā sportiska stila jakā ar rāvējslēdzēju pat tajā dienā, kad viņa lolojums, Facebook, «izgāja tautās» (tika sākta publiska kompānijas akciju pārdošana). Ričards Brensons, uzņēmējs un miljardieris, savā blogā pirms pāris gadiem ierakstīja, ka «ideja, ka par profesionālismu norāda auduma gabals, kas karājas tev ap kaklu, ir vienkārši absurda». «Es vienmēr esmu ģērbies tā, kā vislabāk jūtos, un jaunībā tās bija basas kājas un gari mati, vēlāk spilgti krāsaini džemperi un tagad T-krekls un šorti,» R. Brensons raksta savā blogā.

Sers Ričards Brensons nebeidz pārsteigt pasauli, darot lietas citādāk nekā ierasts.

Patlaban Virgin Grupas dibinātāja bagātība tiek lēsta 5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pats Brensons atzinis, ka viņa mārketinga trki ir tikai veids, kā viņš vada savu biznesu. «Problēma ir tā, ka teksts - ir jābūt trakam, lai pat padomātu par kaut kā tāda darīšanu - man vienmēr bijis tas pats, kas sarkans karogs vērsim,» stāstījis miljardieris.

Raksta galerijā - fotogrāfijas, kas apliecina Brensona centienus neļaut pasaulei aizmirst par sevi.

Britu miljardieris Ričards Brensons Ņūmeksikas tuksnesī atklājis pasaulē pirmo komerciālo kosmosa lidostu.

Lidosta nosaukta par Spaceport America un kalpos kā R. Brensona kompānijas Virgin Galactic darbības centrs. Lidostā tiks izvietoti White Knight Two un Space Ship Two lidaparāti, kā arī Virgin astronautu sagatavošanas iestādes un lidojumu kontroles centrs, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta AFP.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī aptuveni 150 cilvēku, kas jau ir pieteikušies uz pirmajiem lidojumiem kosmosā.

Septembrī R. Brensons paziņoja par savu plānu jau tuvāko 12 mēnešu laikā palaist kosmosa kuģi, kas «uzsāktu komerciālā kosmosa ceļojumu ēru».

Db.lv jau vēstīja, ka Virgin Galactic izstrādā Space Ship Two kosmosa kuģi, kas ir kompānijas sekmīgā projekta Space Ship One tālāks uzlabojums.