Pasaules ekonomika pašlaik atrodas «ļaunā deflācijā», bet noteikumus notiekošajam eirozonā diktē Vācija, uzskata ASV finansists Džordžs Soross.
Globālā ekonomika šobrīd ir piedzīvojusi «ļaunu deflācijas ciklu», kuru izraisījušas eirozonas valstu taupības programmas. Tās ir domātas budžeta deficīta kontrolēšanai, tomēr samazina pieprasījumu un «saspiež cenas», sacīja Dž. Soross, vēsta The Wall Street Journal.
Nākotnē Eiropas monetāro savienību gaida «drakonisks taupības» režīms, kuru radīs tie veidi, kādus eirozona izvēlējusies, lai atrisinātu savas parādu problēmas, uzsver ASV finansists.
Dž. Soross arī akcentēja, ka, lai gan eirozonai ir sava galvenā finanšu iestāde – Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) – tomēr noteikumus tajā nosaka valstis, kuras izsniegušas kredītus, kā, piemēram, Vācija.
«Eirozonā toni nosaka kreditori. Vācija diktē noteikumus, kurus pēc tam izpilda Eiropas finanšu iestādes,» klāstīja Dž. Soross. ASV finansists arī akcentēja, ka eirozonas parādu krīze sakņojas suverēnā kredīta izmantošanā, lai aizstātu komerckredīta trūkumus 2008. gada krīze laikā.
Tāpat Dž. Soross arī norādīja, ka pašreizējā krīze ir daudz nopietnāka nekā 2008. gadā notikusī. Gadījumā, ja sabruks Eiropas banku sistēma – sekas jutīs visa pasaule un īpaši attīstītās valstis, uzsvēra ASV finansists.
Db.lv jau vēstīja, ka, neraugoties uz eirozonas parādu krīzi un recesijas iespējamību, reģiona lielākā ekonomika Vācija ir pārliecināta, ka tai no finanšu nedienām izdosies izvairīties.
Pēc iespējamas īsas un «seklas» ekonomikas lejupslīdes šā gada sākumā Vācijas ekonomika šogad piedzīvos pieaugumu par 0,6% un tad par 2,2% 2013. gadā, jaungada prognozēs norādījis Vācijas Ekonomiskās izpētes institūts (DIW).