Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Krievijas valdība apstiprinājusi ievest aizliegto pārtikas produktu iznīcināšanas kārtību - jebkādā likumdošanā paredzētajā veidā - un tos iznīcinās visā valsts teritorijā.

Līdz šim tika domāts, ka pārtikas produktus iznīcinās uz robežas, jo galvenā kontrabandas daļa valsts iekšienē nonāk tranzītkravu izskatā.

Kā pavēstīja Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosseļhoznadzor) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko, ar aizliegto produktu meklēšanu uz robežas nodarbosies Federālais muitas dienests, bet Krievijas uzraudzības dienests patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā (Rospotrebnadzor) meklēs aizliegto pārtiku veikalu plauktos un noliktavās.

Atbildīgās iestādes jau paziņojušas, ka pārtikas produktus iznīcinās divos veidos - dedzinot krāsnīs vai sabojājot iepakojumu un pēc tam nogādājot izgāztuvē.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Viena no Zviedrijas lielākajām bankām uzturējusi slepenu reģistru ar tūkstošiem ierakstu par cilvēkiem, kuri raksturoti kā «ekonomikas vājprātīgie» un «gangstergrāmatveži». Tā tiek saukta par klientu «melno grāmatu», iekļaujot tos, ar kuriem banka nevēlējās sadarboties, raksta thelocal.se.

400 lapas garais saraksts, kuru uzturējusi tagadējā Nordea banka, ietver vārdus un personas identifikācijas numurus (sonnummer), kas attiecas uz vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, bieži ar subjektīvām vai nievājošām atzīmēm, vēstījis laikraksts

Svenska Dagbladet.

«Nepiemērots! Auto pārdevējs no čigānu ģimenes,» teikts vienas personas aprakstā.

«Krāpnieku ģimene ar tēvu un diviem dēliem, kuri neapšaubāmi iet tēva pēdās,» liecina cits ieraksts.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Grieķijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtētos taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai Atēnas saņemtu starptautisko aizdevumu 130 miljardu eiro apmērā, vēsta BBC.

Kamēr parlaments svētdien lēma par taupības pasākumiem, Atēnu un Soloniku ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši grieķu, kas iesaistījās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, vēsta BBC.

Sadursmju laikā protestētāji ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja Grieķijas parlamentu, bet Atēnās tika aizdedzinātas vairākas ēkas.

Savukārt Grieķijas premjers Luks Papadems acināja ievērot mieru un uzsvēra, ka šādai varadrbībai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. «Vandālismam, vardarbībai un postīšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā un tas netiks pieciests,» pirms balsojuma parlamentā sacīja Grieķijas premjers.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

ASV un Japānai jādalās ar Eiropu atbildībā par globālās ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu, pievēršot uzmanību arī savām tautsaimniecības problēmām, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vācijas ministrs arī uzsvēra, ka G20 valstu līderu sanāksmei, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē, nevajadzētu fokusēties tikai uz eirozonas krīzes apspriešanu, bet gan pievērst uzmanību strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas veicināšanai pasaules lielākajās ekonomikās, vēsta Reuters.

V. Šeible atzīmēja, ka uzmanība jāpievērš svarīgākiem jautājumiem, kā, piemēram, ASV un Japānas parādu problēmām. «Uz ASV un Japānu gulstas tik pat liela atbildība kā uz mums – eiropiešiem,» sacīja Vācijas ministrs. Viņš norādīja, ka bez nepieciešamajām reformām pastāv risks, ka turpinās samazināties investoru pārliecība un ekonomiskā izaugsme. «Ilgtspējīgu izaugsmi nevar uzbūvēt uz parādu kalniem,» uzsvēra Vācijas ministrs.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā.

Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu. Taupība ekonomistu aprindās tiek vērtēta dažādi, jo tai ir savi plusi un mīnusi, tāpēc šai politikai bija savi atbalstītāji un kritiķi (it īpaši - ietekmīgi ASV ekonomisti). Šoibles aiziešana varētu mazliet vājināt Francijas prezidenta Emanuela Makrona dedzīgo vēlmi pēc stiprākas un vēl vairāk integrētas Eiropas. Šoibles darba efektivitāti var vērtēt tandēmā ar Angelu Merkeli, jo Šoible vienmēr ir bijis ļoti galējs savos uzskatos. Piemēram, Šoible, par spīti atsevišķu Eirozonas politiķu spiedienam palīdzēt Grieķijai (atlaižot parādus), pat pieļāva iespēju, ka tā uz laiku pamestu eirozonu. Šāda stingrība uzskatos ļāva Merkelei vienmēr panākt labākus kompromisus. Šoible ieņem nozīmīgu lomu arī brexit stratēģijas sagatavošanā, par kuras iznākumu Vācijas politiķi jau ir izteikušies, ka ES noteikti no tā iegūs, piemēram, uzņēmumu pārcelšana no Lielbritānijas uz Eiropas kontinentālo daļu. Protams, paliek atklāts jautājums, vai arī Latvijai no tā būs kāds labums un vai Latvija būs spējīga piesaistīt jaunas investīcijas.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī cietis sakāvi un turpmāk par valsts vadītāju būs sociālists Fransuā Olands. Savukārt finanšu problēmu nomocītās Grieķijas parlamenta vēlēšanās smagus zaudējumus piedzīvojušas valdošās partijas.

Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti var dot spēcīgu triecienu Eiropā valdošajai finanšu taupības politikai un radīt jaunas pārmaiņas reģionā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Taupība vairs nevar būt neizbēgama,» savā uzvaras runā norādīja F. Olands. «Visās galvaspilsētās ir cilvēki, kas, pateicoties mums, cer uz taupības režīma beigām,» uzrunājot savus atbalstītājus, klāstīja jaunais Francijas prezidents. «Jūs esat kustība, kas veidojas Francijā un, iespējams, pat visā pasaulē.»

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka F. Olands vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 51,7% vēlētāju atbalstu, bet līdzšinējo Francijas prezidentu N. Sarkozī atbalstījuši 48,33% valsts balstiesīgo iedzīvotāju. F. Olands ir pirmais sociālistu pārstāvis, kas ieņēmis Francijas prezidenta amatu pēdējo 17 gadu laikā. Sakāvi vēlēšanās atzinis līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš jau apsveicis F. Olandu.

Atēnas ir pielikušas «pārcilvēciskas» pūles, lai varētu izpildīt eirozonas prasības pēc taupības pasākumu ieviešanas, un tāpēc Eiropai ir jārīkojas atbildīgi, sacījis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs.

Tas noticis pēc tam, kad tika atcelta paredzētā eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) tikšanās Briselē, kuras laikā bija plānots pārrunāt ar Grieķijas aizdevumu saistītus jautājumus. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers norādīja, ka Grieķija nav spējusi pārliecinoši demonstrēt savu apņemšanos īstenot taupības pasākumus.

«Es joprojām neesmu saņēmis nepieciešamās politiskās garantijas no Grieķijas līderiem par programmas īstenošanu,» sacīja Eirogrupas vadītājs. Tāpat Grieķijai vēl jāatrisina atsevišķi «tehniski» jautājumi, kas ir saistīti ar budžeta tēriņu samazināšanu.

Vispārīga taupības režīma kritika ignorē pozitīvo efektu, kuru devusi tirgu uzticību atjaunošana, noraidot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kritiku, sacījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns.

«Politisku debašu laikā bieži vien tiek aizmirsts, ka mums ir ne tikai kvantitatīvi rezultāti – kurus daži ekonomisti bieži vien mīl uzsvērt – bet arī uzticības palielināšanās,» sacīja O. Rēns. Kā piemēru viņš minēja Itāliju, kas kopš 2011. gada novembra, kad par premjeru kļuva Mario Monti, samazinājusi savus izdevumus.

«Sākot ar novembri, mēs esam redzējuši konsekventu un piesardzīgu fiskālo konsolidāciju Itālijā. Mēs esam redzējuši kā samazinās Romas aizņemšanās izmaksas, kas, savukārt, Itālijas nodokļu maksātājiem ļauj ietaupīt, bet uzņēmumiem uzsākt ekonomisko atveseļošanos,» sacīja M. Monti.

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.