Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.
P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.
«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.
«Daudzi apgalvo, ka Igaunija ir bijusi «speciāls gadījums», tomēr Latvija un Lietuva ir gājušas līdzīgu «taupības ceļu» un arī panākušas iespaidīgu atgriešanos pie ekonomikas izaugsmes,» norāda Pītersona Institūta ekonomists.
Viņš pauž, ka P. Krugmans kļūdījies, jo, izsakot salīdzinājumu ar Argentīnu, ņēmis vērā tikai ļoti īsu laika posmu Baltijas valstu ekonomikā, bet nav ņēmis vērā daudzus saistītus faktorus, piemēram, vērā ņemamo izaugsmi, ko Baltijas valstis piedzīvoja pirmskrīzes periodā – Argentīnas izaugsme laikā no 1992. līdz 2003. gadam bija 15% apjomā, savukārt Latvijas ekonomika posmā no 2000. līdz 2011. gadam auga daudz ievērojamāk - par 51%, norāda A. Oslunds.
Otrkārt, izsakot salīdzinājumu ar Argentīnu, P. Krugmans nav ņēmis vērā «patieso Baltijas valstu krīzes iemeslu». Viņš par tādu uzskatīja izmaksu samazināšanu, tomēr īstais iemesls krīzei bija starptautiskā kapitāla piesaistes trūkums. Pēc Lehman Brothers sabrukuma tika pamatīgi iedragāti pasaules finanšu tirgi, un Baltijas valstis zaudēja lielu daļu pieejamā starptautiskā kapitāla, norāda A. Oslunds, piebilstot, ka tas izraisīja valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) strauju samazināšanos un bija galvenais iemesls ekonomiskajai krīzei. «Īsumā – taupības pasākumi bija IKP samazināšanās rezultāts, nevis cēlonis,» norāda A. Oslunds.
«Baltijas valstīm patiesībā 2008. gada beigās nebija citas izvēles, kā vien veikt virkni taupības pasākumu,» norāda ekonomists, paužot, ka Igaunijas krīzes risināšanas piemērs ir bijis veiksmes stāsts gan no ekonomikas, gan politiskā viedokļa. «Igaunijas valdība izmantoja sabiedrības viedokli, ka krīzes laiks paģēr strauju un radikālu rīcību,» norāda A. Oslunds.
Viņš norāda, ka P. Krugmans ir paudis viedokli, ka Baltijas valstīm jāveic devalvācija, lai palielinātu eksporta apjomus, tomēr fakti liecina, ka eksports patlaban pārspēj tos apjomus, kas tika paredzēti devalvācijas gadījumā.
Jau rakstīts, ka P. Krugmanam izdevies pamatīgi sakaitināt Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu pēc tam, kad viņš savā blogā New York Times apšaubīja Igaunijas ekonomiskos sasniegumus. Igaunijas prezidents savā Twitter kontā P. Krugmanam veltījis vairākus asus ierakstus, piemēram: «Let's sh*t on East Europeans: their English is bad, won't respond & actually do what they've agreed to & reelect govts that are responsible.» («Uzd******m austrumeiropiešiem: viņu angļu valodas zināšanas ir sliktas, neatbild un tik tiešām dara to, par ko ir vienojušies, un pārvēl valdības, kas ir atbildīgas»)
Šīs nedēļas laikā P. Krugmans savā blogā Latvijas ekonomikai veltījis trīs rakstus, kuros Nobela prēmijas laureāts pauda, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis», atsevišķā rakstā tika izcelti Latvijas augstie bezdarba rādītāji, bet citā rakstā P. Krugmans norādīja, ka «Latvija ir ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus».