Īstermiņa izmaksās eiro ieviešanai ir tikai negatīva ietekme – pati jaunās valūtas ieviešana maksā naudu, tāpat ienākumi pazūd arī valūtas konvertācijā. Savukārt ilgtermiņā eiro ieviešana Latviju padarīs izturīgāku pret krīzēm, intervijā Latvijas Radio pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
«Nav jādomā, ka līdz ar iestāšanos eiro laikapstākļi visu cauru gadu būs tikpat labi kā tagad,» ekonomists skaidro, ka pievienošanās vienotās valūtas blokam nepaveiks brīnumu. «Taču eiro dos dažas labas lietas – automātiski izzudīs devalvācijas riski, un tas ir sevišķi svarīgi sliktos laikos. Tādējādi eiro var uzskatīt par apdrošināšanas polisi krīzes laikiem,» norādīja M. Kazāks.
Viņš norāda, ka sabiedrības attieksmi attiecībā pret eiro pasliktina fakts, ka patlaban par eirozonas valstīm dominē negatīvas ziņas. «Medijos pārsvarā atrodamas ziņas, ka eirozonā ir problēmas, lai arī, ja skatāmies pēc būtības – tās nav eiro problēmas, bet gan eirozonas valstu problēmas. Negatīvā attieksme iedzīvotāju vidū rodas tādēļ, ka cilvēkiem nav pietiekami daudz skaidroti ieguvumi, kas radīsies pēc iestāšanās eirozonā,» norādīja ekonomists. Viņš min, ka, lai mainītu iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eiro, informācijas plūsmai būtu bijis jābūt sabalansētākai. «Ja no valdības cilvēki dzird tikai pozitīvas ziņas par eirozonu, bet no medijiem - tikai negatīvas, iedzīvotāji vairs nezina, kam ticēt,» M. Kazāks min eiro ieviešanas skaidrošanas trūkumus.
Ekonomists norāda, ka pievienošanās eirozonai iedzīvotājiem var nozīmēt, ka atsevišķos gadījumos varētu samazināties procentu likmes, tāpat arī, dodoties ārpus Latvijas, nebūs jākonvertē valūta. «Daudz būs netaustāmo lietu – piemēram, tas, ka pēc iestāšanās eirozonā Latvija arī varēs piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu pieņemšanā,» norādīja ekonomists. «Līdz šim tas [ECB lēmumi] mūs ir ietekmējis no ārpuses, tagad mēs paši piedalīsimies lēmumu pieņemšanā. Spēja ietekmēt šos lēmumus būs atkarīga no tā, vai spēsim pierādīt, ka esam līdzvērtīgi sarunu partneri,» norāda Swedbank ekonomists, piebilstot, ka «iespējas radīsies, jautājums, vai spēsim tās izmantot».
Jau rakstīts, ka Eiropas Komisijas ieskatā Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Tas nozīmē, ka trešdien Latvija, visticamāk, saņems oficiālu apstiprinājumu tam, ka ir gatava jau nākamgad pievienoties eirozonai.