Latvija ir nabadzīgākā eirozonas valsts – ienākumi (pēc pirktspējas) uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā veidoja 58% no eirozonas vidējā, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Starpība ir diezgan liela, piemēram, Igaunijā, kas ir otra mazāk turīgā valsts eirozonā, šis radītājs bija 65%. No vienas puses, tas parāda lielu potenciālu – Latvijai ir, kur tiekties, un latiņa tagad ir nedaudz augstāka, jo eirozona vidēji ir par 7% turīgāka nekā Eiropas Savienība.
No otras puses, tas, vai Latvija spēs šo ienākumu starpību būtiski mazināt, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Būšana eiro klubā var mums palīdzēt veicināt ekonomikas un labklājības kāpumu (piemēram, caur lētāku finansējumu), bet tikai kopā ar prātīgu fiskālo un strukturālo politiku (kas ir vietējo politikas veidotāju rokās). Diemžēl Latvijā ir arī augstākā ienākumu nevienlīdzība eirozonā, ko arī ir jārisina ar vietējiem politikas instrumentiem – eiro šajā ziņā mums diez vai var daudz līdzēt, uzsver eksperte.
Tajā pašā laikā eksperte uzsver, ka Latvija jau ir paveikusi lielu darbu un pašlaik ir viena no spēcīgākajām valstīm eirozonā. Jau vairāk nekā gadu Latvija ir straujāk augošā ekonomika eirozonas valstu vidū. Tas atspoguļojies arī darba tirgū un darba meklētāju īpatsvars 2013.gada vidū beidzot ir nokritis zem 12% jeb mazliet zem eirozonas vidējā līmeņa. Savukārt budžeta deficīts un valdības parāds, kā arī inflācija Latvijā ir vieni no zemākajiem eirozonā.
Protams, visi šie cipari ir jāuztver ar zināmu piesardzību, jo ekonomiskā situācija starp eirozonas valstīm ir ļoti atšķirīga. Diez vai gribam tiekties uz Grieķijas vai Portugāles piemēru (kas noteikti vidējo statistiku velk uz leju). Visticamāk, Latvija grib mācīties no Vācijas vai kaimiņvalsts Igaunijas. Latvija daudzos gadījumos ievērojamāk atpaliek no spēcīgākajām eirozonas valstīm, nekā salīdzinot ar vidējiem eirozonas radītājiem. Tas nozīmē gan lielāku potenciālu, gan lielāku paveicamo darbu sarakstu, norāda L. Strašuna.