Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.
Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.
Krituma skeptiķi gan norāda, ka Soross šādā veidā tikai apdrošinās, kas ir izplatīta stratēģija lielo fondu pārvaldnieku vidū. Tāpat dati liecina, ka Soros Fund Management iegādājies vēl vairāk Facebook un Apple akcijas, kas diez vai būtu noticis, ja Dž. Soross gaidītu akciju tirgus sabrukumu.
Tiesa gan, šajā pašā laikā citi arī pamanījuši, ka Soross otrajā ceturksnī ievērojami palielinājis savus ieguldījumus zelta tirgū (zelta biržās tirgotie fondi, zelta industrijas kompāniju akcijas). Līdz ar to pastāv spekulācijas, ka slavenais investors iegulda zeltā, jo viņš gaida grūtākus laikus ekonomikai ekonomikas un lāču tirgū (cenām ir tendence samazināties).
Jāpiebilst, ka atskaites par saviem ieguldījumiem ASV Vērtspapīru un biržas komisijai jāiesniedz visiem valsts fondu pārvaldniekiem, kuru kopējo aktīvu vērtība pārsniedz 100 miljardu ASV dolāru slieksni. Tas savukārt ļauj ieskatīties pasaules ietekmīgāko investoru galvās un kopēt viņu ieguldījumu stilu un stratēģiju, ko, piemēram, dara arī vairāki biržās tirgotie fondi.
Protams, jāņem vērā, ka šāda veida fondi, kas kopē kādu personu vai citu fondu stratēģiju, savas investīcijas veic ar zināmu laika nobīdi. Tas ir pēc tam, kad šīs personas vai fondi iesnieguši pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī un to vispār publiski iespējams apskatīt. Tādējādi aina, kā, piemēram, miljardieri/investori gūst savu bagātību, ir nepilnīga, lai gan nenoliedzami interesanta.
Neiesaka obligācijas Drošās obligācijas var gaidīt cenu kritums
Pēdējo dienu Volstrītā ar prognozēm par cenu tendencēm finanšu tirgū izcēlusies investīciju banka Morgan Stanley. Kamēr tās eksperti optimistiski raugās uz akciju tirgus kāpumu nākotnē, drošāko obligāciju tirgus perspektīvas tiek vērtētas kā visai neizteiksmīgas.Morgan Stanley analītiķi norāda, ka investoriem vajadzētu gatavoties scenārijam, kad, turot investīciju reitinga obligācijas (tām defolta iespējamība ir mazāka), veselus septiņus gadus tiek zaudēta nauda, kas sevišķi izteikti varētu būt pēc inflācijas ierēķināšanas.
Jāpiebilst, ka šogad turpina augt drošo valstu obligāciju cenas un sarukt to ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums sarucis zem 1%. Daudzi norāda, ka etalona parāda vērtspapīriem piedzīvot vēl lielāku cenu kāpumu ir grūti vai pat teorētiski neiespējami. Arvien vairāk ieguldījumu speciālisti investīciju portfeļos iesaka samazināt obligāciju īpatsvaru. «Liesie obligāciju laiki» liek investoriem lūkoties uz riskantākām investīcijām, piemēram, zema reitinga parāda vērtspapīriem un akcijām. Bažas ir, ka naudas plūdināšana šajos tirgos beigsies ar burbuļa plīšanu.