Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.
Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.
No šā gada Ķīnā ir pilnībā aizliegts darboties ar kriptovalūtām.
Savukārt Vjetnama aizliegusi kriptovalūtu apgrozību, sākot ar 2018. gadu, arī Indonēzijas Centrālā banka to pasludināja par nelikumīgu maksāšanas līdzekli. Spekulācijas par aizliegumu tirgoties ar kriptovalūtām Dienvidkorejas biržās negatīvi ietekmēja bitkoina vērtību, bet jau šā gada 20. februārī Dienvidkorejas finanšu regulators paziņoja, ka tas atbalstīs «normālo» kriptovalūtu tirdzniecību. Eiropas Savienībā un ASV nav aizliegts darboties ar kriptovalūtām, bet visi ir vienisprātis, ka ir nepieciešams tirgus regulējums.
20. marta sanāksmē Buenosairesā G20 valstu centrālo banku vadītāji un finanšu ministri pārrunāja situāciju ar kriptovalūtu un nonāca pie secinājuma, ka kriptovalūtas pagaidām neapdraud pasaules finanšu sistēmas stabilitāti, bet ir acīmredzami riski, kas saistīti ar patērētāju un investoru tiesību aizsardzību, nodokļu nemaksāšanu un naudas atmazgāšanu. Skaidrojums, ka kriptovalūtu tirgus neapdraud finanšu sistēmu kopumā, ir daļēji saistīts ar to, ka kriptovalūtu tirgus ir salīdzinoši neliels – mazāk par 1% no pasaules IKP.
G20 dalībnieki vienojās arī par to, ka kriptovalūta nav valūta tradicionālā izpratnē un tā nepilda standarta valūtas funkcijas. Jo īpaši tika atzīmēts, ka kriptovalūtas «ir simtiem reižu mazāk efektīvs maksāšanas līdzeklis nekā tradicionālās maksājumu sistēmas, un ir neuzticams līdzeklis vērtības saglabāšanai».
Kamēr vieni ierobežo un nogaida, citi saskata potenciālu. Tā Singapūras Centrāla banka testē savu kriptovalūtu, Zviedrijas Centrāla banka apspriež kriptokronas ieviešanu, bet Šveicē ir radīta vislabvēlīgākā vide kriptovalūtu attīstībai. Ir arī virkne citu valstu, kas testē blokķēžu tehnoloģijās balstītus produktus: Japāna, Malta, Gibraltārs, Lielbritānija, Luksemburga un Baltkrievija. Arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir soli priekšā. Igaunijā tika realizēti vairāki projekti, viens no interesantākiem ir MotherShip – kriptovalūtu apmaiņa un sasaiste ar e-rezidenci. Lietuvā darbojas Sandbox, kur ir iespējams realizēt blokķēžu tehnoloģijās balstītus projektus.
2017. gada novembrī blokķēžu platforma Waves aptaujāja apmēram 700 investorus no ES, ASV, Turcijas, Brazīlijas un citām valstīm, lai noskaidrotu ieguldītāju preferences, veicot investīcijas blokķēžu tehnoloģijās un kriptovalūtās. Gandrīz visi aptaujātie respondenti (90%) tic, ka kriptovalūtai ir nākotne, un tāpēc iegulda ar ilgtermiņa perspektīvu.
Pēc Waves platformas domām, kriptovalūta ļāva izveidot jaunu investoru tipu, jo 51% no kriptovalūtu investoriem nekad nav ieguldījuši savu naudu citos aktīvos, piemēram, akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā. Tomēr situācija dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Tā ASV apmēram 54% kriptoinvestoru ir ieguldījuši akcijās vai obligācijās, Nīderlandē – 24%, bet Turcijā tikai 16%. Vidēji ES valstīs šis skaitlis ir 24%.
Novērtējot Latvijas situāciju, gribas pārfrāzēt Viljama Šekspīra teikto, ka «aizliegt, novērot vai atbalstīt – tāds ir jautājums». Domāju, mums ir labs potenciāls kļūt par atvērtu un tehnoloģiski zinošu (tech-savy) valsti, kas atbalsta blokķēžu tehnoloģijas un uz to balstītus produktus. Vajag tikai gribēt.
