Cīņa ar klimata pārmaiņām nākotnē tikai pastiprināsies, taču līdztekus izaicinājumiem tā radīs arī iespējas uzņēmumiem, kas veidos tehnoloģiskos risinājumus.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Tik lielas izmaiņas, kādas gaidāmas nākotnē, rada gan iespējas, gan arī konkrētas sekas," atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, piebilstot, ka cīņa ar klimata izmaiņām ir neizbēgama, un šie mērķi tiks izvirzīti, vienalga, vai mums tie patiks vai nē.

Tomēr vienlaikus ar gaidāmajiem izaicinājumiem šis plāns rada milzīgu tirgu, viņš uzsvēra. "Tā kā izmaiņas ir milzīgas, arī tirgus būs liels, un svarīgi būs tas, kurš pirmais šo pieprasījumu spēs apmierināt. Ir skaidrs, ka valstij būs jāinvestē izmaiņās, jāfokusējas uz tirgus apgūšanu, jāinvestē pietiekami lielas summas - šeit tiks izmantoti gan budžeta, gan ES līdzekļi un mēs motivēsim, lai Latvijas uzņēmumi attīsta tehnoloģijas un būtu pirmie, kas šo tirgu var aizņemt. Otrs veids, kā palielināt energoefektivitāti, ir investēt ēku siltināšanā un investīcijas ražošanas uzlabošanā. Taču arī šeit ir būtisks fokuss uz produktu - ja siltinām mājas, tad ar produktiem, ko attīstījuši Latvijas uzņēmēji," sacīja R. Aleksejenko.

Lai arī daudzi uzņēmumi biroju telpas Vecrīgā ir pametuši, kā arī vīrusa laikā ārzemju tūristi vecpilsētu apmeklē ļoti reti, tikko durvis vēris jauns restorāns Trīs māsas, kas atrodas blakus senākajam viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksam Rīgā – Trīs brāļi.

Savulaik šajā vietā bija Ķiploku krogs. Restorāna līdzīpašnieks Igors Proņins ir pārliecināts, ka satraukumam par klientu trūkumu nav nekāda pamata, jo visapkārt atrodas dažādas bankas un valsts iestādes. Tā kā restorāna ēdienkartē ir biznesa pusdienu piedāvājums, pirmajās tā darbības dienās pusdienotāju bijis pat vairāk nekā plānots, vērtē restorāna Trīs māsas saimnieks.

I. Proņinam, kurš ir studijas "Forma Pro Films" dibinātājs un producents, nav pieredzes viesmīlības biznesā, taču abi pārējie restorāna līdzīpašnieki – Aleksandrs Mihailovs un Viktors Sergejevs ir bijuši saistīti ar ēdināšanas jomu – viens strādājis par pavāru uz kuģa, bet otrs organizējis maltītes dažādos izbraukuma pasākumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild DPA direktors Gatis Ošs. DPA ir 100 % Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, kas ir Microsoft Corporation partneris mākoņrisinājumu, programmatūras licencēšanas un programmatūras pārvaldības pakalpojumu jomā astoņpadsmit gadus. Uzņēmums gadu gaitā izaudzis arī ārpus Latvijas robežām – Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, kā arī turpina attīstīties, skatoties arī Rietumeiropas virzienā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

IT nozarē nekad nav garlaicīgi! Pirmkārt, tā ir ļoti dinamiska ar plašu darbības spektru un ikdienā tā ļauj iepazīt arī citu nozaru specifiku. Otrkārt, mēs esam vienmēr soli priekšā visām citām nozarēm un mēs zinām, kas būs modē! Treškārt, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām – tā ir mūsu realitāte, un tās nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Jaunievēlētā ASV prezidenta valdība veidojas priekšvēlēšanu tradīcijas garā – lai nav garlaicīgi; solījumi gan sāk jau piemirsties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar zināmām niansēm, bet abi ASV prezidenta amata kandidāti priekšvēlēšanu cīņā elektorātam solīja pievilkt skrūves Volstrītai, un konkrēti Donalds Tramps solīja saraut saikni starp «lielo naudu» un Vašingtonu. Pateikt vienmēr ir vieglāk, nekā izdarīt, tomēr pagaidām šķiet, ka jaunievēlētais prezidents ne vien nepūlas šai sakarā nemaz, bet pat rīkojas diametrāli pretēji solītajam.

D. Trampa valdības un administrācijas sastāvs vēl veidojas, tomēr atsevišķas pozīcijas ir jau skaidras, lai gan jautājums ir – kas tieši ar tām ir skaidrs jeb ko tas nozīmē? Tā par spīti stingrajai retorikai par naudas varu federālajā politikā līdz ar investīciju bankas Goldman Sachs galvenā izpilddirektora Gerija Kona nominēšanu Baltā nama Nacionālās Ekonomikas padomes vadītājam, kas ir augstākā valsts amatpersona blakus prezidentam valsts ekonomikas politikas veidošanā.

HTC U11 interesantākais pienesums viedtelefonu lauciņā ir Edge Sense malas, kas pārņem pogu funkcijas

Centieni padarīt savu produktu atšķirīgu no aizvien viendabīgākā viedtelefonu pūļa ražotājus vedina uz neparastiem risinājumiem. Viens eksperimentē ar krāsām, cits cenšas pavisam atbrīvoties no pogām, bet HTC savam šā gada flagmanim U11 dāvājis neparastu, saspiežamu korpusu. Tas gan nenozīmē, ka korpuss deformētos kā balons. Vienkārši abas malas atpazīst spiedienu un iztulko to kā komandas došanu.

Dizains

DB rīcībā nonākušais modelis uzreiz «aizķēra» skatienu. Tas ir izteiksmīgi zilā krāsā un tik spīdīgs, ka aizmugurējā stikla vākā var spoguļoties ne sliktāk kā ekrānā. Lai arī pierasts, ka gludie vāki ātri «aplīp» ar pirkstu nospiedumiem, vismaz šai versijai problēma nav tik saasināta. Uz tumši zilā stikla nospiedumi tik ļoti neizceļas. Formas ziņā U11 pārstāv mūsdienu klasiku. 7,9 milimetrus plāns un 169 gramus viegls viengabala metāla korpuss, kurā ievietots paliels 5,5 collu ekrāns. Atšķirībā no Samsung un Apple HTC vēl nav pamanījies izstiept ekrānu pa visu fasādi. Tas aizņem vien 71% no pieejamā laukuma. Virs un zem displeja ir pamatīgas melnas joslas, kurās attiecīgi ir skaļrunis un kameras, un mājas poga ar iestrādātu pirkstu nospiedumu lasītāju. Arī sānu apmales ir diezgan paprāvas. Neapšaubāmi intriģējošākā šī ūdensdrošā korpusa daļa ir saspiešanas vietas. Tās atrodas abos sānos uz leju no ierīces ekvatora. Tieši vietā, kur parasti plauksta aptver tālruni. Saspiežot telefonu, ekrāna malās parādās apaļīgi krāsas plankumi, radot ierīces ieliekšanās ilūziju. Saspiešanu var izmantot kā īsceļu uz fotokameru, lukturīti, paša izvēlētu lietotni vai kādu citu pamatfunkciju. Turklāt žestu dažādība dod iespēju uzstādīt vairākus īsceļus. Teiksim, ilgāks spiediens ir viena komanda, trīs īsi spiedieni – cita.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Alcatel A5 piesaista uzmanību ar aizmugurējā vākā iemontētām krāsainām LED diodēm

Ar ko tik ražotāji nav gatavi eksperimentēt, lai padarītu savus produktus pamanāmākus garlaicīgi līdzīgo viedtelefonu masā. Individualitātes meklējumi attiecas kā uz dārgajiem flagmaņiem, tā uz pavisam lētiem, vienkāršiem budžeta tālruņiem. Mūsu pusē ne pārāk populārais Alcatel patērētāju uzmanību savam modelim A5 cenšas pievērst ar spožām gaismām. Burtiskā nozīmē, jo tālruņa aizmugurējais vāciņš ir piepildīts ar krāsainām LED diodēm.

Dizains

Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Alcatel A5 gadījumā uzmanības vērta ir tikai un vienīgi āriene. Precīzāk – tikai aizmugurējais vāciņš un ar to saistītās iespējas. Pats telefons nav diez ko pievilcīgs. Tas ir diezgan vienkāršs, paliels plastmasas ķieģelītis, ko bez jau pieminētā vāciņa veikalos daudzi pat nepamanītu. Standarta variantā 14,6 cm garš, 7,2 cm plats un 7,7 mm biezs. Uzliekot krāšņāko vāciņu ar iestrādātām 36 LED diodēm, tālrunis «uzbriest» līdz 10,2 mm biezumam un 167 gramiem. Tā diemžēl ir cena, kas jāmaksā par vēlmi turēt pie auss ierīci, kas mirguļo kā Ziemassvētku eglīte. Atšķirībā no vairuma konkurentu Alcatel joprojām pieturas pie prakses iestrādāt SIM kartes pieslēgvietu kaut kur korpusa vidū. Lai tai piekļūtu, jānoņem izdaudzinātais aizmugures vāciņš. Šis nudien izrādījās pamatīgs izaicinājums, kura pārvarēšanu otrreiz negribētos izdzīvot. Vāks ir «ieķīlēts» tik stipri, ka no nagu nolaušanas var paglābt tikai kāda cietāka instrumenta ņemšana talkā. Taču arī tad ir jāuzmanās, lai nenoberztu plastmasas malas šaurajā atvēršanas gropē. Īpaša Light Show lietotne ļauj dot komandas LED diodēm – ar kādas formas un krāsas rotaļām informēt par ienākošajiem zvaniem un ziņojumiem, kā lēkāt līdzi mūzikai un tamlīdzīgi. Izvēle nav pārāk plaša. Var izvēlēties meteorītus, lietu, uguņošanu un tamlīdzīgu parādību atgādinošu gaismiņu skraidīšanu. Mūzikas atskaņošanas laikā tālruni var pakratīt, lai mainītu gaismas efektus. Cita funkcija Color Catcher dod iespēju kaut ko nofotografēt un pašam uzbūvēt uz attēlā redzamajām krāsām balstītu ekrāna motīvu. Abas šīs funkcijas ir interesanti papētīt, taču pēc dažām dienām interese par tām noplok. Gaismiņu šaudīšanās, protams, piesaista apkārtējo uzmanību, taču tas ne vienmēr ir labi. Konservatīvākās publiskās pulcēšanās vietās uzkrītošā gaismu izrāde drīzāk traucē un teātra izrādēs to labāk vispār atslēgt.

LG atjauno ieliekto tālruni Flex, padarot to lietotājam draudzīgāku, taču sarullējams tas vēl nav, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kad pērn kompānija LG ne vien padižojās ar ieliekta ekrāna tālruni, bet arī laida Flex pārdošanā, tirgū šis solis tika novērtēts kā tehnoloģisko sasniegumu demonstrācija bez ilgtermiņa tirdzniecības potenciāla. Tomēr šopavasar inovatīvā dizaina tālrunis piedzīvojis vairākus būtiskus uzlabojumus un atgriezies veikalos kā Flex 2, liekot brīnīties – vai tiešām LG plāno uzturēt «flekšu» dinastiju un kādā virzienā tā varētu attīstīties?

Par nopietniem nodomiem liecina tas, ka otrās paaudzes Flex ir kļuvis ērtāk lietojams – tas ir mazāks, ar labāku ekrāna izšķirtspēju un, protams, krietni ātrāks.

Uzvarot Covid-19 pandēmiju, 2022.gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā varētu augt par 7-10%, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 2021.gadā cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu nevajadzētu, taču arī liels kritums, visticamāk, nebūs.

"Līdz šim ekonomikas kritums apdrošināšanas rādītājos vēl īsti nav parādījies, tādēļ var prognozēt, ka ietekme būs jūtama 2021.gadā. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs arī no tā, cik ilgi mums būs ierobežojumi un cik dziļu iespaidu uz ekonomiku tie atstās. Tādēļ 2021.gads būs interesants un vienlaikus arī sarežģīts. Cerēt uz lielu apdrošināšanas apmēru pieaugumu šajā gadā es neiedrošinātos, bet es arī negribētu domāt, ka mēs redzēsim lielu kritumu," teica Abāšins.

Viņa pauda cerību, ka šā gada pirmajā ceturksnī arvien plašāk notiks vakcinēšana, līdz ar to ekonomika arvien vairāk atdzīvosies un atgriezīsies normālākā ritmā. Ja tā notiks, tad gadā kopumā apdrošināšanas tirgus varētu strādāt "pa nullēm" vai pat būs neliels pieaugums, salīdzinot ar 2020.gadu.

25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki

Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.

Plakani burkāni, šķībi gurķi, sirds formas kartupeļi – tie ir tikai daži no dārzeņu veidiem, kurus lielveikali atsakās tirgot, un bieži vien tie nonāk atkritumos, raksta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

Taču Nikola Klaski, kas cīnās par pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu, uzskata, ka tas, ka dārzenim nav perfekta forma, nenozīmē, ka tas nav ēdams. Pirms pāris gadiem viņa Vācijā izveidoja veikalu, kas piedāvā tieši šos izbrāķētos dārzeņus.

«Iedomājieties, ka visi cilvēki pasaulē izskatītos vienādi. Tas būtu garlaicīgi. Tas pats arī ir ar dārzeņiem. Mums jānovērtē to dažādība,» viņa saka.

Ik gadu Vācijā atkritumos nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu pārtikas, un Klaski ir apņēmusies situāciju uzlabot. Pirms diviem gadiem viņa nodibināja veikalu The Good Food, lai apkarotu pārtikas izšķērdēšanu. Katru nedēļu viņa un vairāki brīvprātīgie apmeklē dārzeņu audzētājus un savāc dārzeņus, ko noraidījušas lielās tirdzniecības ķēdes. Papildus tam viņi savāc dārzeņus, kuri drīzumā varētu sabojāties un pārdod veikalā, ļaujot pircējam maksāt tādu cenu, kādu viņš uzskata par atbilstošu.

«Jo gudrākas ir ierīces, ko lietojam, jo stulbāki kļūst to lietotāji,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Igaunijas IT eksperts Kalevs Pihls (Kalev Pihl), Igaunijas sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja AS Sertifitseerimiskeskus vadītājs.

Fragments no intervijas:

«Ja ierīce ir gudra, cilvēkam ir jābūt gudrākam par to. Tāpēc jāmācās arvien vēl un vēl. Es ieteiktu nejusties pārāk ērti un neaizmirst raizēties. Agrāk telefonus lietoja tikai zvanīšanai, tāpēc cilvēki neaptver, ka pasaule mainās un arī viņu rīcībai jāmainās, un telefons jālieto kā dators.

Mēs esam pieraduši vienmēr piekrist piedāvājumiem atjaunot un papildināt mobilās lietotnes ar jaunām iespējām, neizlasot noteikumus. Katrai no tām nepieciešama pieeja dažādai informācijai, un katrs atjauninājums parasti prasa arvien vairāk un vairāk, taču to cilvēki parasti nepamana. Vēl telefonā ir daudz lietu, kurām patiesībā nevajadzētu būt savienotām – darba un privātā informācija ir vienā ierīcē.»

Līdz ar pieprasījuma pieaugumu kruīza ceļojumus savā piedāvājuma klāstā iekļauj lielākā daļa tūrisma aģentūru, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pasaule mainās. Ceļotāji īpašu vērību pievērš galamērķu drošībai, viņus interesē ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības. Te parādās kruīza ceļojumu priekšrocības, jo kuģis ir savā ziņā noslēgta pasaule, kas iziet ļoti stingras drošības kontroli, un ceļotājs var justies droši, līdz ar to pieprasījums pēc kruīziem pērējos trīs gados pieaug, un šī tendence saglabājas stabila,» stāsta Cruiselines Latvija pārdošanas un mārketinga vadītāja Inita Elizabete Lāma.

Kruīza braucieni tiek organizēti pa jūru, okeāniem un upēm. Baltic GSA kruīzu pārdošanas vadītāja Astra Kalniņa uzsver, ka šādu ceļojumu pieprasījuma līkne ir konstanti augoša ne tikai pēdējos trīs gados, bet vispār, kopš Latvijā un Baltijā tiek piedāvāti šādi ceļojumi. Pieaugumu īpaši pēdējos gados nodrošinājuši kruīza kā ceļojuma veida labāka atpazīstamība un spēja atšķirt kruīzu no prāmju kompāniju piedāvājuma, kaut arī bieži tiek lietots viens un tas pats termins – kruīzi. Šādu ceļojumu popularitāti sekmē arī pievilcīgā cena, fakts, ka ir ievērojami pieaudzis kompāniju skaits, kuru ceļojumus ir iespējams iegādāties Baltijā.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Vācijā dzīvojošas latvietes radīta elektriskās indukcijas moderna dizaina tējkanna Miito pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter pirmajās 38 stundās savākusi prasītos 150 000 eiro, bet pašlaik, kad līdz kampaņas noslēgumam atlikušas 25 dienas, savākts 275 001 eiro, aģentūru LETA informēja Miito veidotāja Jasmīna Grase.

Kā stāsta Grase, Miito ir tējkanna, kas strādā uz magnētiskās indukcijas pamata. Tējkannas diskveidīgā pamatne ģenerē elektromagnētisko lauku, kas savukārt uzsilda dzelzs stienīti, kas ievietots šķidruma traukā un turas perpendikulāri pamatnei. «Uz pamatnes var likt jebkuru šķidruma trauku - krūzi, klasisko tējkannu - un, ievietojot tajā sildelementu, tiks uzsildīts jebkurš šķidrums,» piebilst Grase.

«Projektu sākām pērn janvārī, bet rudenī tas tika atrādīts dizaina izstādē Nīderlandē, kur kļuva par sensāciju,» turpina Grase. «Vairākas kompānijas piedāvājās nopirkt no mums tiesības uz produktu, un mēs varējām tās pārdot, bet tas produkts pēc gada parādītos plauktā kā tējkanna «numur x». Tas ir gaužām garlaicīgi.»

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

ASV dibinātā organizācija #MovingForward mudina riska kapitāla kompānijas ieviest politiku pret diskrimināciju un uzmākšanos; 8. martā uzsāk attīstību arī Eiropā.

«Es esmu daļa no četru dibinātāju komandas, mēs visi esam inženieri un uzņēmēji, un vairāki no mums ir pieredzējuši dažādas intensitātes uzmākšanos. Drīz pēc tam, kad ASV sākās #metoo kustība, bija vakariņas, kur piedalījās desmit uzņēmējas. Sarunas pievērsās šai tēmai, un kāda pajautāja, cik daudzas no mums ir pieredzējušas uzmākšanos, piesaistot finansējumu. Un piecas no desmit to bija pieredzējušas,» stāsta Džinnija Fāza (Ginny Fahs), #MovingForward līdzdibinātāja.

Fragments no raksta

Ievēro uzvedības kodeksu

Organizācijas Riga TechGirls līdzdibinātājas Annas Andersones pieredze ir pozitīva, un viņa nekad nav saskārusies ar diskrimināciju, bet uzskata, ka par šo tēmu ir jārunā un to vajag izcelt, lai cilvēki aizdomātos. Veselības nozares jaunuzņēmuma CheeksUp dibinātāja Ilze Zaharāne profesionālās sarunās ir piedzīvojusi situācijas, kad viņu neuztver kā profesionāli, bet gan kā sievieti. «Tie vīrieši, kuri ir brīvi, dažreiz mēģina izvirzīt savu kandidatūru, simulējot interesi par projektu vai sadarbību. Ja to laikus nesaprot, tad sanāk iztērēt laiku neproduktīvai sadarbībai,» viņa stāsta. Uzņēmējas pieredze liecina, ka profesionālajā dzīvē otras puses attieksmē reizēm ir bijusi jūtama stereotipu ietekme, ka sieviete varētu būt mazāk kompetenta. Viņa ir piedzīvojusi situāciju, kur, sarunas laikā nonākot līdz kādai tehnoloģijai vai komplicētākai shēmai, negrib skaidrot darbības principu, sakot, ka «tas ir sarežģīti, un tu nesapratīsi» vai ka «tas ir garlaicīgi, un tas nebūs interesanti». «Tad man ir jābūt ļoti uzstājīgai un neatlaidīgai, sakot, ka mani tas ļoti interesē, ka gribu saprast, ka es ļoti uzmanīgi klausos,» saka I. Zaharāne.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Daudzi šodien populāri veikali nākuši caur Spici, tādēļ mums vienmēr ir no citiem centriem atšķirīgs piedāvājums,» ir pārliecināta vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk Spicei raksturīgie izaicinošie, vērienīgie attīstības projekti, nemitīgā attīstība un iespēja savu pieredzi pielietot plašāk. Konsultēju mūsu mātes uzņēmuma tirdzniecības centrus arī Igaunijā un Lietuvā, tādējādi gūstot starptautiska darba pieredzi. Strādājot Spicē, varu likt lietā savu turpat 15 gadu pieredzi tirdzniecības centru biznesā, mārketinga zināšanas un intuīciju.

#Daļa jauniešu, uzsākot darba gaitas, vēlas saņemt jau vismaz 1000 eiro.

Darba interviju var salīdzināt ar pirmo randiņu - ja viss rit mierīgi, ierastā veidā un tradicionāli – tās laikā kļūst garlaicīgi un interese vienam par otru neveidojas, tādēļ darba devējam jāpārsteidz, jāieinteresē no pirmās tikšanās, intervijā norāda Tele2 Personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Kā pēdējā laikā mainījusies HR vide, ņemot vērā jaunās paaudzes ienākšanu, kādas ir viņu prasības un kāds atbildības līmenis?

Uzņēmuma panākumu un rezultātu pamatā vienmēr ir bijis labs, zinošs un entuziastisks darbinieks. Šī paradigma ir bijusi nemainīga jau vairākus gadu desmitus, un pat uzņēmējdarbībā, ieplūstot robotizācijas vēsmām, visur centrā paliek cilvēks. Mūsdienās izaicinājums ikvienam HR speciālistam ir atrast tādu entuziastisku cilvēku un viņu noturēt.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild iepakošanas un marķēšanas risinājumu piedāvātājas SIA PakMarkas direktors Viktors Grigorjevs. Svarīgākais notikums SIA PakMarkas šogad ir uzņēmuma 20 gadu jubileja. Latvijā uzņēmums darbojas no 1995. gada. «Otrs svarīgākais fakts ir apgrozījuma rādītājs, ko sasniedzām pagājušajā gadā - 4,4 miljoni eiro, kas uzņēmumam, kurā strādā tikai 30 darbinieki, ir labs rādītājs. Šajā uzņēmumā strādāju jau gandrīz 14 gadus un esmu patiesi lepns par to,» norāda V. Grigorjevs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.