25 gadus 4944 uzņēmumu vadībā ir vieni un tie paši vadītāji, vairums no tiem ir savu privātuzņēmumu īpašnieki
Laikraksts Dienas Bizness šogad, 13. aprīlī svinēs savu divdesmit piecu gadu dzimšanas dienu. Savu šā gada jubileju mēs vēlamies atzīmēt kopā ar mūsu laikabiedriem Latvijas biznesā un esam uzsākuši to Latvijas uzņēmumu vadītāju interviju sēriju, kas šajā amatā vienā uzņēmumā jau ir vismaz tikpat ilgi, cik pastāv Dienas Bizness, proti, divdesmit piecus gadus. Kā pirmo savu intervējamo šajā rubrikā izvēlējāmies SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidentu Juri Bindi – LMT savu 25 gadu jubileju jau sagaidīja šā gada 2. janvārī. Taču kā rāda SIA Lursoft pētījums, teju 5000 vadītāju jau ceturtdaļgadsimtu atrodas viena un tā paša uzņēmuma vadībā. Tas ir iespaidīgs termiņš, ne katrs darbinieks vienā vietā ir tik garus gadus nostrādājis, turklāt ir notikušas būtiskas izmaiņas ne tikai ekonomikā, bet arī sociālpolitikā. 1992. gadā neatkarīgā Latvija spēra savus pirmos soļus tautsaimniecības transformācijā, dzīvoja ar pagaidu valūtu – Latvijas rubļiem, bija ievedmuitas un izvedmuitas, robežas, bet pašlaik Latvija ir ES dalībvalsts ar eiro, brīvu tirdzniecību, kapitāla, darbaspēka kustību. Izstūrēt savu uzņēmumu cauri visām šīm pārmaiņu vētrām ir augsts sasniegums un vērtīga pieredze, no kuras ir vērts mācīties.
DB interviju ar Juri Bindi lasiet 27. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Fragments no intervijas:
Šogad uzņēmumam LMT ir apritējuši 25 gadi. Ko jūs izceltu kā svarīgākus pieturpunktus uzņēmuma ceturtdaļgadsimtu ilgajā vēsturē?
Latvijas Mobilais telefons (LMT) LR Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 1992. gada 2. janvārī. Ja runājam par pagrieziena punktiem uzņēmuma vēsturē, tad tās ir četras tehnoloģiskās paaudzes, kas Latvijā tika ieviestas 25 gados. Pašā sākumā ieviesām pirmās paaudzes sistēmu – NMT 450. Tā bija analogā sistēma, kas strādāja līdz par divtūkstošā gada vidum. 1995. gadā ieviesām jau otro paaudzi GSM, kas bija globāla digitāla sistēma. Ap gadu tūkstošu maiņu ieviesām trešo paaudzi UMTS un desmit gadus vēlāk – arī ceturto paaudzi jeb LTE sistēmu. Tas ir tehnoloģiskais aspekts. Savukārt no pakalpojumu viedokļa visstraujākā attīstība ir bijusi pēdējos desmit gados, kad ieviesti pilnīgi jauni tarifu plāni, kas bija unikāli gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Tāds ir tarifu plāns Brīvība, kas tika ieviests 2012. gadā, kad atcēlām minūšu un sekunžu skaitīšanu sarunām. Šis plāns atvēra iespēju neierobežotai komunikācijai un sarunām, tādējādi padarot Latvijas iedzīvotājus par runātīgāko nāciju Eiropā, vidēji katram norunājot vairāk nekā 370 minūtes mēnesī.
Tradicionāli liekas, ka dienvidzemju iedzīvotāji runā vairāk, taču mēs Latvijā sarunu ilgumā pa mobilo telefonu ievērojami pārsniedzam gan Spāniju, gan Itāliju, gan Franciju. Tas tā ir tieši tāpēc, ka nav jāskaita minūtes, jo pat ja tarifs ir ļoti zems, zemapziņā cilvēkam strādā taimeris, skaitot norunāto laiku un naudu. Ja ir fiksēta pakalpojuma summa, tas vairs nav aktuāli. Tas pats notika vēlāk, ieviešot tarifu Neatkarība datu pārraidei un Atvērto līgumu mobilajām ierīcēm, kas ļauj ik pa sešiem mēnešiem mainīt telefonu, saņemot arvien modernāku modeli. Mēs jau esam pārsnieguši 70% viedtālruņu īpatsvaru mūsu tīklā. Ņemot vērā, ka, piemēram, Skandināvijā LTE sistēma sāka strādāt gadu ātrāk nekā pie mums, tad viedtālruņu īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet attīstības tendences Latvijā ir tieši tādas pašas kā Ziemeļvalstīs un labākas nekā daudzviet Eiropā.
Kur jūs kā vadītājs gūstat iedvesmu, kā jūs relaksējaties pēc darba? Kas jūs motivē – tomēr jau 25 gadus jūs vadāt vienu un to pašu uzņēmumu.
Patiesībā darbs man ir ļoti interesants. Džeks Velšs, ja nemaldos, General Electric nostrādāja 27 gadus. Arī Latvijā mums ir šādi ilggadēji vadītāji, piemēram, Adrians Dāvis Latvijas gāzē. Manā gadījumā īpatnība tiešām ir tā, ka mūsu nozarē nekad nekļūst garlaicīgi ne no tehnoloģiju, ne tirgus viedokļa. Šajā laikā Latvijā esam ieviesuši četras telekomunikāciju tehnoloģiju paaudzes, un šajos 25 gados ir piedzimusi un uzaugusi paaudze, kas vispār nezina, kāda izskatījās pasaule bez mobilajiem sakariem, un arī šai paaudzei jau ir bērni. Lai gan, protams, atslodze no darba ir vajadzīga. Viens no šādiem relaksācijas veidiem man ir grāmatu lasīšana, turklāt tieši daiļliteratūra. Interesanta nodarbes ir krustvārdu mīklu minēšana un darbs dārzā. Ja cilvēkam ir sava māja, tur vienmēr ir ko darīt. Es lielāko daļu no mājā un dārzā nepieciešamajiem darbiem spēju izdarīt pats. Man ir mazbērni. Vasarā spēlēju golfu kopā ar Ozo golfa kluba biedriem, kā arī ar dēliem un mazbērniem. Es esmu spēlējis gandrīz simts pasaules golfa laukumos. No katra laukuma atvedu golfa bumbiņu, kuras krāju speciālos dēlu dāvinātos skapjos. Katram laukumam ir savas īpatnības, lielākā daļa šo laukumu ir izvietoti ļoti ainaviskās vietās. Var gan būt skaists golfa laukums, bet grūti spēlējams, jo ir uztaisīts neloģiski, bet lielākoties laukumi ir ļoti scēniski un skaisti. Ir arī eksotiski laukumi, piemēram, Dienvidāfrikā Sansitijā, kur, lai iesistu bumbiņu 13. bedrītē, tā ir jāsit pāri krokodilu voljēram. Ir laukumi ar brīdinājumiem, nekādā gadījumā nelīst krūmos, jo tur dzīvo indīgas čūskas un zirnekļi. Taču galvenais jau golfā ir patīkami laika apstākļi un laba kompānija, jo es jau sen uz golfu neskatos kā uz sportisku cīņu par rezultātu, bet kā uz procesu, kurā patīkami pavadīt laiku un atpūsties.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
DB interviju ar Juri Bindi lasiet 27. janvāra laikrakstā Dienas Bizness
#6/6
DB 27. janvāra vāks
