Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām
Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.
Taču, neskatoties uz vairākām spožām publiskām runām, tiešām informatīvi jaunu no šī foruma neko nedzird. Tas pats jau desmitiem reižu pārspriestais problēmu kokteilis – Ķīnas ekonomiskais vājums, naftas cenu kritums, finanšu tirgu turbulences un politiskie sasprindzinājumi Tuvajos Austrumos, cīņa pret terorismu, darbavietu robotizācija, bēgļu straumes, apvienojumā ar neiztrūkstošajiem Oxfam pētījuma secinājumiem par to, kā ir pieaugusi pasaules turīgāko cilvēku bagātība. Tomēr pēc aculiecinieku stāstītā, šogad Šveices Alpu kūrortā pasaules topmenedžeru vaigs bijis diezgan drūms, un lielākās bažas bijušas par Eiropas nākotni, šīs pasaules daļas integritāti un to, ko no Eiropas Savienības pārskatāmā nākotnē vēl var sagaidīt. Ar publiski skaļāko uzrunu šajā sakarā izcēlies leģendārais investors Džordžs Soross, aizlūstošā balsī paziņojot, ka Eiropas Savienība jūk pa sastāvdaļām un, ja netiks rasts kopīgs patvēruma meklētāju politisks risinājums, tad šis konflikts Eiropu uzspridzināšot. Līdzīgi drūms noskaņojums, virmojot lielas nedrošības sajūtai, valdījis arī foruma dalībnieku neformālajās sarunās. Jo tieši šīs pasaules vareno sarunas zem četrām vai sešām acīm skaitās šī saieta lielākā un patiesā pievienotā vērtība.
Attiecībā uz bēgļu uzņemšanas jautājumu Vācija, Austrija un pat Grieķija atbalsta viena veida rīcības plānu, meklējot problēmai kopīgu Eiropas risinājumu, savukārt Lielbritānija, Polija un Ungārija ir citās domās. Daudzi biznesa elites pārstāvji cer uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles caursišanas spējām kopīga Eiropas risinājuma rašanā, kamēr citi skeptiski piebilst, vai A. Merkele gada beigās vēl vispār būs Vācijas kanclere un vai Eiropa turpinās pastāvēt savā līdzšinējā veidolā.