Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās, kuras ietvaros paredzēts izmantot eirozonas finanšu stabilitātes fondus banku rekapitalizācijai, kā arī ekonomisko problēmu nomocīto valstu parādu izmaksu samazināšanai, liecina par to, ka Vācija kļūst izolētāka, uzskata amerikāņu analītiķis.
«Ir skaidrs, ka vienošanās tika noslēgta tikai tāpēc, ka Vācija saskārās ar ārkārtīgi spēcīgu spiedienu. Rezultātā Vācija izskatās politiski izolēta un, visticamāk, arī ļoti aizvainota. Tas izskatās pēc bīstamas kombinācijas,» atsaucoties uz finanšu konglomerāta Bank of New York Mellon Valūtas stratēģiju nodaļas vadītāja Saimona Derika (Simon Derrick) sacīto, vēsta CNBC.
«Jāsaprot, ka panāktā vienošanās neatrisina eirozonas strukturālās problēmas, kas galvenokārt radīja krīzi. Tieši otrādi – vienošanās novirza problēmas smagumu no nacionālām valstīm uz Eiropas glābšanas fondiem, kas patiesībā nozīmē Eiropas Ziemeļu valstis un galvenokārt Vāciju,» pauž S. Deriks. Analītiķis arī norāda, ka nosacīto noteikumu vājināšanās liks Itālijai lūgt starptautisko palīdzību.
«Ja tas notiks, tad drīz vien trešā daļa eirozonas valstu lūgs palīdzību viena otra,» uzsver S. Deriks, akcentējot arī, ka, piemēram, Grieķijas jautājumā nekas neesot vēl izdarīts.
Db.lv jau vēstīja, ka eirozonas vienošanos sākotnēji bloķēja Spānija un Itālija, kuras vēlējās panākt īstermiņa risinājumus, kas samazinātu abu valstu aizņemšanās izmaksas. Vēlāk Madride un Roma piekāpās, kad pārējās valstis piekrita izmantot stabilitātes fondus arī tiešai valstu parādzīmju uzpirkšanai.
Vēstīts arī, ka nesen ASV miljardieris un investors Džordžs Soross pauda viedokli par to, ka Berlīnes loma eirozonas parādu krīzes laikā veicinās naidu pret Vāciju un no tās novērsīsies visa Eiropa.
Sarunā ar laikrakstu Spiegel Dž. Soross uzsvēra, ka Vācijas darbības, kas veiktas lai glābtu eiro, saglabās situāciju, kurā Eiropas valstīm – parādniecēm jāmaksā milzīgas «piemaksas», lai varētu refinansēt savus parādus. «Rezultātā izveidosies Eiropa, kurā Vācija tiek uzskatīta par imperiālistisku lielvaru, kuru nemīl un neapbrīno, bet gan ienīst un tai pretojas,» klāstīja Dž. Soross.