Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Pēc kaislībām ar Pasažieru vilciena realizēto iepirkuma konkursu un tam sekojošo vadības maiņu, drīzumā izmaiņas gaidāmas arī uzņēmuma valdē, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Darbam Pasažieru vilciens valdē un uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.

Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli, lai risinātu jautājumu par iepirkuma atbilstību Eiropas Komisijas normatīviem.

Štokenberga pieaicināšanu satiksmes ministrs Aivis Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.

Nespēja vairāku gadu garumā iegādāties tik ļoti nepieciešamos jaunos vilcienus uzskatāmi demonstrē visas negatīvās sekas, pie kādām beigu beigās noved politiķu vēlme neaizskart kolēģu intereses

Iespējams, Latvijā vēl ir kāds, kurš, uzzinājis valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu atzītšveiciešu Stadler par uzvarētāju jaunu elektrovilcienu iepirkumā, nopriecājās, ka drīz tiksim pie komfortabliem vilcieniem. Taču tiem, kas seko līdzi vilcienu sāgai, būs kaudze svarīgu argumentu, lai šo prieku pamatīgi samaitātu.

Kā vienu no iemesliem minot dienvidkorejiešu Hyundai Rotem vilcienu tehniskās ķibeles Ukrainā, PV to diskvalificēja, izvēloties desmitiem miljonu eiro dārgāko šveiciešu piedāvājumu. Par to, kur PV grasās ņemt naudu tādam pirkumam, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim vēl jāpārliecina Satiksmes ministrija. Arī sabiedrībai viņš ir parādā skaidrojumu, lai tā nedomātu, ka uzvarētājs bija zināms vēl pirms konkursa. Turpretī tas, par ko ir skaidrība, nekādu optimismu nevairo. Hyundai, visticamāk, ar rezultātu nesamierināsies, tādēļ nav izslēgtas tiesvedības. Juridiskās cīņas nav beigušās iepriekšējā neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā, kur par uzvarētāju tika atzīts spāņu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Spāņi aizvien uzskata, ka 2012. gadā ar PV slēgtais un vēlāk PV lauztais līgums ir spēkā, un draud Latvijai ar investīciju strīdu. Diezin vai PV vadībai ir atbilde uz jautājumu, ko tā darīs, ja tiks noslēgts līgums ar Stadler, bet vēlāk tiesvedību rezultātā nāktos pirkt vilcienus arī no CAF.

Pēc tikšanās ar satiksmes ministru Aivi Roni, a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds atkāpies no amata, viņam piedāvāts palikt par PV konsultantu.

Par to Db.lv informēja Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrs A.Ronis uzskata, ka PV jauno vilcienu iepirkumu procesā jāturpina aktīva virzība, jo pasažieru dzelzceļa pārvadājumos Latvijā ir nepieciešami jauni elektrovilcieni un dzīzeļvilcieni. Ministrs uzsver: «Jauno vilcienu daļēja izgatavošana notiktu Latvijā, tādējādi tiktu attīstīta vietējā ražošana un tiktu radītas jaunas darba vietas, kas šobrīd Latvijā ir būtiski nepieciešamas.»

DB jau rakstīja, N. Freivalds pēc Finanšu ministrijas domām ir noslēdzis Latvijas valstij neizdevīgu jauno vilcienu iepirkuma līgumu ar Spānijas kompāniju CAF, kā rezultātā Latvijas valsts varētu zaudēt daļu vai visu ES līdzfinansējumu – līdz 100 milj. Ls. Turklāt PV joprojām nav apstiprināts 2012. gada budžets, ir arī domstarpības starp PV un Autotrasnporta direkciju par daļu PV reisu slēgšanu. Kā DB jau rakstīja, PV šī gada apgrozījums plānots ap 40 milj. Ls, bet sakarā ar pieaugušo dzelzceļa infrastruktūras maksājumu uzņēmuma zaudējumi varētu būt vairāki milj. Ls.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Latvijas valdības neizprotamā rīcība un darbības ap AS Pasažieru vilciens jauno vilcienu iepirkuma konkursu visai pasaulei uzskatāmi demonstrē, ka Latvija nav uzticama sadarbības partnere, sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

«Valdības rīcība ap jauno vilcienu konkursu nav izprotama. Vai to var dēvēt par analfabētismu vai kā savādāk, taču konkurss ilgst jau divus gadus, un vai tiešām iepirkuma izsludināšanas laikā nevienam nebija galvas uz pleciem, lai izstrādātu konkrētus spēles noteikumus? Tagad, kad konkurss ir noslēdzies un zināms uzvarētājs, pieprasīt dažādu papildu informāciju un izvirzīt papildu nosacījumus - tā ir tāda bērnu spēle,» uzsvēra Rantiņš.

Viņš sacīja, ka izprot arī konkursa uzvarētājus - Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF), kuri ir neizpratnē par tādu valsti, kurā nav skaidri spēles noteikumi, kurā pēc konkursa noslēgšanās sākas dažādas neizprotamas darbības.

AS Pasažieru vilciens (PV), visticamāk, piedalīsies mediācijas procesā Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, kurā vērsies jauno pasažieru vilcienu iepirkuma uzvarētājs - Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), žurnālistiem norādīja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Kā ziņots, PV un CAF tā arī nevienojās par vilcienu iepirkumu.

CAF uzskata, ka vilcienu pirkuma līgums ir spēkā, bet PV - ka nav, tādēļ, pēc Birkmaņa teiktā, ir loģisks solis piedalīties mediācijas procesā. Vienlaikus viņš nekomentēja, kādi soļi varētu sekot, ja abām pusēm mediācijas procesā neizdodas nonākt pie vienota viedokļa.

Birkmanis informēja, ka jauno pasažieru vilciens jautājumu tiek plānots skatīt valdībā nākamajā nedēļā, 16.oktobrī. Galvenais, ko valdības sēdē ziņošot PV, ka jaunu vilcienu konkurss ir vitāli nepieciešams, lai Latvija līdz 2015.gada augustam saņemtu jaunus vilcienus, jo esošie varot kalpot tikai sešus, septiņus gadus.

Akcionāru sapulce lems par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

(Papildināta visa ziņa.)

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands gan norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums. Pretējā gadījumā cita varianta neesot, kā sasaukt sapulci. Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Matīss žurnālistiem skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja Stadler piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljoni šogad un 16 miljoni eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, un ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.

Pasažieru vilciena (PV) valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, informēja uzņēmumā.

Kā ziņots, akcionāru sapulcē bija plānots lemt par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Merirands gan Nozare.lv norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums

Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(372).jpg

Bezgalīgie seriāli jeb tā saucamās ziepju operas var būt par nelaimīgu mīlestību, dažādu dzimtu aizvēsturiskiem kašķiem un vilcieniem.

Pirmajos divos gadījumos par lielākajiem to radīšanas speciālistiem jau ilgstoši tiek uzskatīti latīņamerikāņi, bet saistībā ar pēdējo no minētajiem piemēriem faktiski triumfējusi ir Latvija. Runa ir par savulaik izsludinātā pasažieru vilcienu iepirkumu konkursu teju 610 miljonu eiro vērtībā, par kura uzvarētāju atzīta Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF).

Nupat aprakstītais gan bija notikumu secības ārkārtīgi īsā versija. Realitātē vispirms konkursa komisija ilgi nevarēja vienoties par to, kurš tad ir labākais pretendents. Kad tas ar lielām mokām tomēr bija paveikts, nosaucot CAF vārdu, izrādījās, ka valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā un Aivi Roni satiksmes ministra amatā nekādi nevarēja izšķirties, vai tiešām būtu labi ļaut uzņēmumam Pasažieru vilciens parakstīt līgumu ar CAF, un attiecīgā jautājuma izlemšana tika pārlikta no vienas Ministru kabineta sēdes uz otru.

Ja tiks izgāzts jauno vilcienu iepirkuma konkurss un AS Pasažieru vilciens nenoslēgs līgumu ar konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones Auxiliares y Ferrocariles (CAF), tad citi lielie vilcienu ražotāji Latvijai savus piedāvājumus, visticamāk, vairs neizteiks, norāda AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Bombardier te jau bija, CAF bija. Nezinu, vai vēl kāds uz šejieni nāks, jo tas jau būtu kā nākt uz kapsētu. Ja divi projekti jau te tiek apglabāti... Kam ir interese nākt uz kapsētu?» sacīja Raizbergs.

Igaunis piebilda, ka Bombardier un CAF savu piedāvājumu vēlreiz Latvijai neizteiktu. «Kāds cits ražotājs, piemēram, Francijas Alstom, redzējis visu to cirku, kas šeit notika - vai nāks un karos par šo niecīgo tirgu? Nē, jo tirgus ir maziņš, 40 vilcieni šādam ražotājam nav interesants apjoms,» skaidroja Igaunis.

Raizbergs piebilda, ka citās Austrumeiropas valstīs vilcienu ražotājus sagaida ar atplestām rokām, piemēram, Stadler izveidoja rūpnīcu Polijā, Bombardier - Čehijā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(68).jpg

Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par to, ko īsti nozīmē jēdziens «pilnīgi bezcerīga plānošana», nekur tālu nav jābrauc - atliek paanalizēt Latvijas valsts institūciju darbu, turklāt vienas ministrijas ietvaros. Šoreiz runa ir par līdz šim lielāko iepirkumu Latvijas Republikas vēsturē.

Proti, gan pēc konstruktīva darba, gan arī muļļāšanās vairāku gadu garumā pagājušajā nedēļā uzņēmums Pasažieru vilciens beidzot parakstīja līgumu ar Spānijas kopāniju CAF par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu piegādi, kā arī jauno transporta līdzekļu uzturēšanu un apkopi 30 gadu garumā, par to kopumā apņemoties samaksāt 610 miljonus eiro. Principā tas nozīmē, ka dažu tuvāko gadu laikā vilcienu parks Latvijā tiks pilnībā nomainīts. Paradokss slēpjas apstāklī, ka burtiski tajā pašā brīdī Autotransporta direkcija ir nosūtījusi Pasažieru vilcienam piedāvājumu slēgt 37 jeb aptuveni vienu trešdaļu dzelzceļa reisu. Vēl kuriozāku šo situāciju padara fakts, ka gan jauno vilcienu iepirkumu konkurss, gan arī Autotransporta direkcijas darbs notiek vienas Satiksmes ministrijas paspārnē. Un šajā sakarā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu…

Uzņēmums Stadler Bussnang AG (Stadler) ir papildinājis savu Eiropas Komisijai agrāk iesniegto sūdzību ar AS Pasažieru vilciens (PV) bijušā valdes locekļa Mārtiņa Grestes ziņojumu.

LR Satiksmes ministrijai adresētais ziņojums, kurā aprakstīta PV rīkotā vilcienu iegādes konkursa norise un apstākļi, apstiprina Stadler viedokli, ka konkurss neatbilda Latvijas un Eiropas normatīvajiem aktiem un tādēļ tas ir jāizbeidz.

«Ziņojums atspoguļo necaurskatāmu un nepamatotu lēmumu pieņemšanas procesu PV valdē, kā arī apstiprina to, ka Stadler tika apzināti izstumts no konkursa, lai novērstu konkurenci un radītu labvēlīgākus apstākļus CAF un RVR. Tāpat no ziņojuma kļūst skaidrs, ka CAF piedāvājums nav izdevīgs PV un ir nesamērīgi dārgs, kas vēl vairāk pastiprina aizdomas par pretlikumīgu atbalstu no valsts puses. Turklāt šajā ziņojumā Stadler guva apstiprinājumu tam, ka CAF piedāvātie vilcieni neatbilst konkursa tehniskajai specifikācijai un nenodrošinās ērtības pasažieriem. Līdz ar to uzņēmums lūdzis Eiropas Komisiju ņemt vērā šo ziņojumu, izskatot Stadler sākotnēji iesniegto sūdzību,» tā Stadler Bussnang AG sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju tiek atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Saskaņā ar Latvijas transporta attīstības plāniem, tiktu palielināts dzelzceļa pasažieru īpatsvars, tādējādi samazinot pārējo satiksmes tīklu noslodzi.

«Iepirkums par jauno vilcienu nomu ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem iepirkumiem AS Pasažieru vilciens pastāvēšanas vēsturē un tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā. Jauno vilcienu noma ir gaidīts un būtisks notikums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu uzņēmumam – mūsdienīga vilcienu satiksme kā drošs un ekonomisks pārvietošanās līdzeklis ir ieguvums visai sabiedrībai. Jau šobrīd PV ir atzīts par precīzāko dzelzceļa pasažieru pārvadātāju Eiropā. Pēc diviem gadiem mēs nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem vilcienu satiksmi,» uzsver AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Ņemot vērā, ka šis ir vērienīgākais un svarīgākais iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ar nozīmīgu ietekmi uz attīstību ilgtermiņā, tam tika izvirzītas augstas prasības atbilstoši valsts un uzņēmuma interesēm, uzsver PV vadītājs.

VAS Pasažieru vilciens (PV) šodien izsludinājusi atklātu konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Sarunā ar Dienas Biznesu PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis par šo iepirkumu jau informēja piektdien 22. novembrī.

Šodien paziņojums par iepirkumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

«Ieplānotā jaunu vilcienu iepirkuma priekšmets ir 25–45 vilcienu ilgtermiņa noma. Tā kā elektrifikācijas rezultātā 4 kV līdzstrāvu nomainīs 25 kV maiņstrāvu, esošos vilcienus vairs nevarēs izmantot. Savukārt jaunajos plānots duālais barošanas princips. 25kV panelī gan būs jēga investēt līdzekļus, kad būs notikusi elektrifikācija,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja Birkmanis.

Viņš arī norādīja, ka pirmos jaunos vilcienu varam gaidīt 2014. gada beigās vai 2015. gada pirmajā ceturksnī, saņemot ne mazāk kā vienu vilcienu mēnesī.

Jau otrdien, 9. oktobrī, valdībā varētu tikt skatīts jautājums par jauna vilcienu iepirkuma konkursa rīkošanu. Šoreiz konkursā vilcienu apkope un uzturēšana, kas sadārdzināja iepriekšējo iepirkumu, varētu tikt atstāta vietējā uzņēmuma VRC Zasulauks ziņā.

Tā šodien žurnālistiem paziņo a/s Pasažieru vilciens pārstāvji, norādot, ka šoreiz konkurss tiks rīkots par vilcienu piegādi bez apkopes.

Kā norādīja PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs, Kohēzijas fonda nauda konkrētajam projektam ir pieejama līdz 2015. gadam, taču jāņem vērā, ka ražotājam piegādes izpildei ir nepieciešami 25 līdz 30 mēneši, turklāt nedrīkst aizmirst risku par procedūras pārsūdzēšanu.

PV valdes pārstāvji žurnālistiem arī sacīja, ka no šobrīd esošajiem 164 elektrovilcienu vagoniem pēc kapitālā remonta un modernizācijas būs iespējams ekspluatēt 72, taču nepieciešami esot 130 šādi vagoni.

Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), pavēstījis, ka papildu valsts dotācijas Stadler vilcienu nomai no valsts nebūs nepieciešamas, skaidro Birkmanis.

Vilcienu noma tikšot finansēta no PV pašu līdzekļiem. Lielākās bažas satiksmes ministram un kapitāldaļu turētājam esot par to, vai darījuma rezultātā uzņēmums nevērsīsies valdībā un neprasīs finansējumu. Atbilde esot - nē, uzsvēra Birkmanis.

Viņš skaidroja, ka jau likumā ir noteikts, ka peļņas norma uzņēmumam ir ap 3%, un, noslēdzot nomas līgumu, izdevumus kompensē valsts pasūtījuma līguma ietvaros līdz 2031.gadam. Pirmie vilcieni būšot pēc pusotra gada, un tas nozīmējot, ka pasūtījuma līgums būs spēkā nomas līguma laika periodu.

Esam izrēķinājuši, ka 15 gadu nomas līguma laikā ietaupīsim 37 miljonus eiro, salīdzinot ar situāciju, kas ir pašreiz. Nomas darījums dod ekonomiju. Tā ir nodokļu maksātāja nauda, kas tiek ietaupīta. Nebūs nepieciešamas papildu valsts dotācijas, skaidroja Birkmanis. Esot vienošanās, ka kapitāldaļu turētāja paraksts būs, kad būs saskaņots viss finansējuma plāns.

Pēc abpusējas vienošanās VRZ Zasulauks darbu pārtraukušais bijušais VAS Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds neuzskata, ka būtu lielākais kauna traips uzņēmumā.

Pašam Freivaldam, kurš VRC strādāja par konsultantu, līdz galam nav saprotams, kāpēc darbs uzņēmumā bija jāatstāj. Skaidrs, ka fonā ir viņa noslēgtais līgums ar spāņu CAF par jaunu vilcienu iegādi. Taču bijušajam PV vadītājam nav zināms, kas tieši VRC vadībai nav viņa darbā paticis. Iespējams, ka tā ir drīzāk vēlēšanās novērst uzmanību no sevis, tā viņš.

Viņaprāt, daudz lielāku uzmanību nekā viņam kā konsultantam uzmanību vajadzētu pievērst VRC valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Grestem. N. Freivalds uzskata, ka M. Greste ir klajā interešu konfliktā, jo, būdams PV valdē, arī pieņēmis lēmumus par PV meitas uzņēmuma VRC finansēm. Līdz ar to viņš divus gadus nedrīkstētu ieņemt vadošus amatus VRC. Freivalds pieļauj, ka Greste nesaņemtu izziņu no KNAB, ka neatrodas interešu konfliktā. Grestem patiesībā būtu amats jāatstāj un jāatmaksā saņemtā alga, tā Freivalds.

Administratīvajā rajona tiesā noraidījusi Šveices uzņēmuma Stadler Bussnang AG lūgumu apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kas ļauj slēgt līgumu par jauno vilcienu iepirkumu, DB uzzināja tiesā.

No šī tiesas lēmuma, visticamāk, atkarīgi turpmākie notikumi ap teju 610 milj. eiro vērto 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma konkursa likteni.

Minētajā konkursā uzvarēja Spānijas ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF), kas pagarināja a/s Pasažieru vilciens izteikto līguma slēgšanas piedāvājumu līdz šā gada 31. janvārim. Jāatgādina, ka CAF izteiktā piedāvājuma termiņš beidzās 26. decembrī, un iepriekš viss liecināja, ka to pagarināt CAF neplāno.

Janvārī izšķirsies tas, vai Latvijā būs jauni vilcieni, iepriekš norādīja Pasažieru vilciena pārstāvis Andrejs Fiļipovs. Viņš piebilda, ka uzņēmums no savas puses izpildījis visas sava akcionāra Satiksmes ministrijas personā - prasības un iesniedzis visus prasītos paskaidrojumus un papildinājumus saistībā ar paredzamo līgumu par jauno vilcienu iepirkumu.

Administratīvajā rajona tiesā 25. janvāra pēcpusdienā būs pieejams lēmums par to, vai apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kas ļauj slēgt līgumu par jauno vilcienu iepirkumu, DB uzzināja tiesā. No šī tiesas lēmuma, visticamāk, būs atkarīgi turpmākie notikumi ap teju 610 milj. eiro vērto 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma konkursa likteni.

Jāatgādina, ka Šveices uzņēmuma Stadler Bussnang AG lūgumu apturēt lēmumu, tiesa izskatīja jau pagājušā gada decembrī, un lēmumu tai vajadzēja paziņot šā gada 11.janvārī, bet tiesneses slimības dēļ tas nenotika.

Minētajā konkursā uzvarēja Spānijas ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF), kas pagarināja a/s Pasažieru vilciens izteikto līguma slēgšanas piedāvājumu līdz šā gada 31. janvārim. Jāatgādina, ka CAF izteiktā piedāvājuma termiņš beidzās 26. decembrī, un iepriekš viss liecināja, ka to pagarināt CAF neplāno.

Janvārī izšķirsies tas, vai Latvijā būs jauni vilcieni, iepriekš norādīja Pasažieru vilciena pārstāvis Andrejs Fiļipovs. Viņš piebilda, ka uzņēmums no savas puses izpildījis visas sava akcionāra Satiksmes ministrijas personā - prasības un iesniedzis visus prasītos paskaidrojumus un papildinājumus saistībā ar paredzamo līgumu par jauno vilcienu iepirkumu.

Valdība šodien Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) izvirzījusi konkrētus nosacījumus, pēc kuru izpildes tā neiebildīs pret vērienīgā vagonu iepirkuma konkursa turpināšanu, žurnālistus pēc valdības sēdes informēja Satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Uzņēmumam būs jāsniedz ziņojums valdībai. Ja visi nosacījumi būs izpildīti, valdība neiebildīs pret konkursa turpināšanu.

Konkrēti nosacījumi vēl netiek atklāti, jo valdības lēmums tiek precizēts un tikšot publiskots tuvākajā laikā. Pēc A. Roņa teiktā, tie ir septiņi astoņi nosacījumi, starp kuriem ir risku novēršana saistībā ar dažādām iesniegtajām sūdzībām Eiropas Komisijā, atsevišķu tehnisko sertifikācijas problēmu novēršana un līguma teksta saskaņošana un jākonkretizē, cik daudz no pasūtījuma apjoma tiks ražots Latvijā.

Kolīdz šī informācija tiks nodrošināta, sekošot arī tālākie lēmumi, jo valdība nevarot pieņemt pārsteidzīgus un neatgriezeniskus lēmumus, kas budžetam var uzlikt papildus izdevumus uz turpmākajiem 30 gadiem. Svarīgi, lai izdevumi būtu ekonomiski pamatoti, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīs.