http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(372).jpg

Bezgalīgie seriāli jeb tā saucamās ziepju operas var būt par nelaimīgu mīlestību, dažādu dzimtu aizvēsturiskiem kašķiem un vilcieniem.

Pirmajos divos gadījumos par lielākajiem to radīšanas speciālistiem jau ilgstoši tiek uzskatīti latīņamerikāņi, bet saistībā ar pēdējo no minētajiem piemēriem faktiski triumfējusi ir Latvija. Runa ir par savulaik izsludinātā pasažieru vilcienu iepirkumu konkursu teju 610 miljonu eiro vērtībā, par kura uzvarētāju atzīta Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF).

Nupat aprakstītais gan bija notikumu secības ārkārtīgi īsā versija. Realitātē vispirms konkursa komisija ilgi nevarēja vienoties par to, kurš tad ir labākais pretendents. Kad tas ar lielām mokām tomēr bija paveikts, nosaucot CAF vārdu, izrādījās, ka valdība ar Valdi Dombrovski priekšgalā un Aivi Roni satiksmes ministra amatā nekādi nevarēja izšķirties, vai tiešām būtu labi ļaut uzņēmumam Pasažieru vilciens parakstīt līgumu ar CAF, un attiecīgā jautājuma izlemšana tika pārlikta no vienas Ministru kabineta sēdes uz otru.

Pa to laiku gana tradicionālā garā viena no konkursā neuzvarējušajām kompānijām pārsūdzēja tā iznākumu tiesā. Ņemot vērā Latvijas tiesu sistēmas darba tempus, notikumu gaita automātiski ievilkās vēl par vairākām ilgtermiņa seriāla cienīgām sērijām.

Kad nu beidzot valdība bija saņēmusies un pieņēmusi vajadzīgo lēmumu, bet Administratīvā rajona tiesa noraidījusi neuzvarējušā uzņēmuma pretenzijas, bija skaidrs - tagad ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk vilcienu iegādes projekta realizācija virzītos uz priekšu, it īpaši, ņemot vērā, ka šim mērķim liela daļa naudas - 100 miljoni latu - tiek piesaistīta no Eiropas fondiem. Formālās procedūras ir izpildītas un beidzot jāsāk strādat! Taču mulsinošs šajā sakarā ir Roņa paziņojums ka esošajos apstākļos nevar dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots. Proti, sliktākajā gadījumā pastāvot iespējas pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 milj. Ls ES fondu līdzekļu pārdalīt citiem projektiem. Šis nu ir gadījums, kad nevar būt runas par kaut kādiem «nesanāca», «nepaspējām», «nebija iespējams» un tamlīdzīgiem variantiem.

Pirmkārt, tagad, kaut ko palaižot garām, Latvija riskē zaudēt pietiekami lielu naudas summu no Eiropas sava vilcienu parka sakārtošanai, kas, kā zināms, jebkurā gadījumā izmaksā ļoti dārgi. Otrkārt, ir skaidrs, ka, neieguldot tehnoloģijās līdzekļus savlaicīgi, ar katru nākamo brīdi to uzturēšana un atjaunošana izmaksā arvien dārgāk. Latvijas valsts, politiķi, amatpersonas šo vilcienu iegādes jautājumu sev vien zināmu iemeslu dēļ ir muļļājušas jau bezcerīgi ilgi, bet tagad šis projekts vienkārši ir jārealizē! Ir jāsaņemas un tas jāizdara! It īpaši jau ņemot vērā, ka jauno vilcienu izgatavošana ir paredzēta sadarbībā ar Latvijā strādājošu uzņēmumu, un tas jau nozīmē, ka daļa no ieguldītās naudas šajā projektā perspektīvā atgrieztos mūsu valsts tautsaimniecībā.