A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Pašreiz kā galvenais darbības virziens AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir izvēlēta sliežu transporta modernizācija vai specializētā sliežu transporta ražošana, taču RVR nav atteicies no jaunu pasažieru vilcienu ražošanas, un noteikti to darīs, sacīja jaunieceltais RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«Arī patlaban tiek ražots jauns ritošais sastāvs Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļiem, tās gan ir motrises, nevis vilcieni. Pēdējo četru vagonu motrisi Krievijas dzelzceļam nodevām jau šogad. Šis projekts nav beidzies, un tiks ražotas arī citas jaunas motrises. Šī brīža situācija tirgū prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir tirgū, un pēckrīzes periodā ir salīdzinoši liels pieprasījums vilcienu modernizācijai un remontam, ko arī plānojam sākt tuvākajā laikā,» sacīja Kamarūts.

Jautāts, ja Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocarile (CAF) tomēr nepiegādā vilcienus Latvijai, vai šī pasūtījuma neesamība var radīt problēmas RVR, Kamarūts sacīja, ka problēmas tas neradīs.

Ja AS Pasažieru vilciens noslēgs līgumu ar Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocariles (CAF), CAF vienošanās ar apakšuzņēmēju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) paredz, ka pēc Latvijai nepieciešamā vilcienu skaita saražošanas eksportam uz Austrumiem varētu ražot 20 jaunus vilcienus gadā, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis un valdes loceklis Lazars Raizbergs.

«Pirmais mērķis būtu sasniegt eksporta apjomu ap 100 miljoniem eiro (70 miljoni latu) gadā. Tas nozīmētu saražot un eksportēt 20 vilcienus gadā, pēc tam kad tiks izgatavots Latvijas vilcienu iepirkumā paredzētais 41 vilciens,» sacīja Igaunis.

Viņš skaidroja, ka pēc CAF aprēķiniem, RVR jauda varētu būt 40 jauni vilcieni gadā, taču spāņi pirmo mērķi izvirzījuši nedaudz piezemētāku.

Raizbergs piebilda, ka Pasažieru vilciena pasūtījuma izpildei un vilcienu ražošanai eksportam RVR varētu tikt radītas aptuveni 500 jaunas darba vietas.

«Ap šo projektu un RVR var izveidoties vēl vesela Latvijas apakšuzņēmēju ķēde, jo pēc Eiropas standartiem viens mašīnbūvē nodarbinātais nodrošina vēl septiņas līdz astoņas darbavietas saistītajās nozarēs,» sacīja Igaunis.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Lai a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca varētu nodarboties ar jauno pasažieru vilcienu izgatvošanu, uzņēmums investēs 13 milj. eiro, bet CAF – 4 milj. eiro.

«Starta šāviens – līguma parakstīšana starp konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju CAF (kura apakšuzņemējs ir RVR) un a/s Pasažieru vilciens notika 2. aprīlī, un tagad jāīsteno zināšanu pārņemšana, speciālistu apmācība, dažu tehnoloģiju pārnese un ražotnes sakārtošana atbilstoši prasībām,» tuvākā laika uzdevumus min a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšēdētājs Valērijs Igaunis. Viņš norāda, ka jau tuvākajā laikā uz Spānijā esošo CAF ražoni mācīties tiks nosūtīta speciālistu grupa no RVR.

RVR dažādu jomu 30 speciālisti trīs mēnešus stažēsies CAF rūpnīcā. «Mūsu speciālisti ne tikai mācīsies un stažēsies, bet arī piedalīsies šo sešu vilcienu ražošanā. Pēc atgriešanās no Spānijas šie cilvēki kļūs par sava veida kodolu – zinošiem atbildīgajiem par konkrēto jomu,» skaidro RVR ģenerāldirektors Lazars Raizbergs. Spāņi uz Latviju atsūtīts kvalitātes uzraudzīgas speciālistus, kas vienlaikus būs arī mentori Latvijas darbiniekiem. «Šo speciālistu darbu apmaksās CAF. CAF nodrošina apmācību, vilcienu tehniskās dokumentācijas nodošanu RVR, komplektējošo materiālu piegādi, speciālās tehnikas un aprīkojuma piegādes aptuveni 4 milj. eiro vērtībā.

Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.

Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati.

«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.

Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.

Iemesls, kādēļ valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lems, vai neatlikt līguma parakstīšanu ar AS Pasažieru vilciens 140 miljonu latu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.(CAF), saistīts ar Latvijas Krājbankas krahu, vēsta portāls Pietiek.com, atsaucoties uz informētiem avotiem valdībā.

CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskan bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.

Izskan minējumi, ka aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuvis par RVR 67% akciju īpašnieku, slēpjas finanšu grūtībās nonākušās Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks, Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Šā gada maija RVR Latvijas Krājbankā ieķīlājusi visu savu mantu.

Februārī plānots sākt Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) mantas izsoli pa daļām, ziņoja telekompānija LNT.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Pirmā izsole paredzēta 17. februārī, kad iecerēts pārdot 49% vagonu remonta centra Zasulauks akciju. Šajā centrā tika remontēti pasažieru vilcieni.

Administratori uzskata, ka Zasulauks nav tieši saistīts ar RVR darbību un šo akciju pārdošana neietekmēs pašu ražošanas uzņēmumu.

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Kādreizējais premjera Kalvīša ekonomikas padomnieks un nesenais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs kā a/s Pasažieru vilciens valdes loceklis izraudzīts, lai «izshēmotu» veidu, kā Vienotība varētu «ielekt aizejošā vagonā» un iegūt ietekmi pār simtiem miljonu vērto jauno pasažieru vilcienu iepirkumu, raksta portāls Pietiek.com.

Pēc procesam tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, šajā shēmā iespējama vilcienu iepirkumā kā apakšuzņēmēja iesaistītās Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) pārņemšana līdzīgi kā tas notika ar airBaltic, par ko liecina pēdējo nedēļu pavērsiens uzņēmuma sarunās ar Latvijas Krājbankas administratoru.

Pirmdienas vakarā Vienotības valdes sēdē atsevišķi tās biedri uzdevuši kritiskus jautājumus par veidu, kā bezpartejiskais Ronis, par kura darbību Vienotība kopā ar «Olšteina sešinieku» uzņēmusies politisko atbildību, izraudzījies a/s Pasažieru vilciens valdes locekļus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

RVR maina vadību un koriģē stratēģiju, fokusējas uz specializētu vilcienu ražošanu, kā arī ES un NVS pasažieru vilcienu modernizāciju un kapitālo remontu . RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas un noteikti to darīs, taču šā brīža situācija prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir šodien tirgū.

Uzņēmuma akcionāri ir līdzšinējie (Valērijis Igaunis, Ēriks Igaunis, Aivars Ločmelis un Lazars Raizbergs), bet valdē Valērija Igauņa un Lazara Raizberga vietā strādās Gatis Kamarūts (valdes priekšsēdētājs, agrāk a/s VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus Venden Grupas uzņēmumos), kā arī valdes locekļi Irina Rudzāte (agrāk ir strādājusi a/s Severstaļlat, bijusi direktore SIA EiroSteel un strādājusi a/s Rīgas kuģu būvētava) un Vācijas pilsonis Mihaels Krege (Michael Krege). Padomē strādās līdzšinējais tās priekšsēdētājs Ēriks Igaunis un klātpienācēji no agrākās valdes Lazars Raizbergs un Valērijs Igaunis.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) turpinās sadarbību ar Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), ražojot vilcienus Austrumu tirgiem. Ražošana, visticamāk, tiks izvērsta citā valstī, bet Rīgā paliks tikai tukša RVR čaula, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis.

«Valdība izdarīja visu, lai šī vienošanās netiktu panākta. Ja būtu bijusi griba to panākt, tad tas ir pāris minūšu jautājums, lai parakstītu vienošanos, ka līgums tiek pagarināts uz dienu vai vairākām, kamēr tiek panākta vienošanās par grozījumiem. Šādas gribas nebija, jo jau pusnaktī bija sagatavots paziņojums medijiem, ka vienošanās nav panākta,» sacīja Igaunis.

Viņš piebilda, ka RVR vienošanās par sadarbību ar CAF netiek pārtraukta, Spānijas uzņēmums nodos RVR vilcienu ražošanas tehnoloģijas, investēs iekārtās, lai ražotu vilcienus Austrumu tirgum, tomēr ražošana, visticamāk, tikšot izvietota ārpus Latvijas. Pagaidām vēl esot pāragri teikt, kurā valstī šī ražotne varētu tikt izveidota.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodrošinājumu AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) komercķīlām, liecina Firmas.lv informācija.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Speciālā piedziņas nodaļa ar 11.marta lēmumu piemērojusi RVR aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

RVR uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts aģentūrai LETA parāda konkrēto summu atteicās nosaukt, taču norādīja, ka ar VID ir saskaņots grafiks un aizliegums apgrūtināt nekustamo īpašumu ir papildu nodrošinājums. Parāda cēlonis esot fakts, ka Azerbaidžānas dzelzceļš nav norēķinājies par pagājušajā gadā paveikto, un nesamaksātā summa sasniedzot gandrīz vienu miljonu eiro.

Pasažieru vilcienu dīzeļvilcienu modernizācijas projektu uzliktais nodrošinājums neietekmēšot, uzsvēra Kamarūts.

Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) apakšuzņēmējs AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) uzskata, ka AS Pasažieru vilciens (PV) bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu, šodien žurnālistiem sacīja RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis.

Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Nilam Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.

«Tā kā RVR ir apakšuzņēmējs, mums noslēgtā līguma saturs nav zināms. Tomēr, pēc visiem pieejamās informācijas spriežot, līgumā ir vairāki strīdīgi punkti. Piemēram, kāpēc konkursa nolikumā ir apvienoti vilciena ražošanas un apkalpošanas līgumi?» retoriski vaicāja Ločmelis.

Tāpat viņš atzina, ka piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēti pienākumi izpildītājam nodrošināt remonta centru. «Šī prasība nav izpildāma, jo remonta centrs nepieder piegādātājam, bet gan VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tādējādi izpildītājs nevar nodot PV īpašumā to, kas izpildītājam nepieder. Tas ir neloģiski. Neviens šādu līgumu neparakstīs,» uzsvēra RVR līdzīpašnieks.

Latvijas Krājbankas prasījumu izsole pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) trešdien nenotika, jo neviens no

potenciālajiem dalībniekiem nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš uzsvēra, ka pirms izsoles par RVR interesējās vairāki interesenti. Tagad administrators lems, kā rīkoties tālāk - varianti ir vairāki, bet par konkrētu risinājumu tiks lemts nedaudz vēlāk, norāda KPMG pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa ir 9,6 miljoni latu, savukārt prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 7,88 miljoni latu.

RVR sarunas ar Krājbanka administratoru KPMG Baltics par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvji.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(423).jpg

Fakts, ka valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valde nu ir politizēta līdz pēdējai iespējai, nav apšaubāms, un tagad atšķiras tikai hipotēzes par to, kāpēc lielākie speciālisti pasažieru pārvadājumu jautājumos pa dzelzceļu ir izrādījušies tieši ekspolitiķi.

Naivākā no tām - nevajag uztraukties, jo arī politiķiem pēc noiešanas no skatuves kaut kur ir jāstrādā… It īpaši jau tāpēc, ka tieši PV ir iesaistīts iepirkumā par jaunu vilcienu iegādi kopumā 144 miljonu latu vērtībā plus vēl daudzi miljoni latu jaunuzbūvēto transporta līdzekļu tehniskajai uzturēšanai. Populārākā no versijām - valdošie politiķi vēloties uzlikt savu ķepu uz daļiņas no šā daudzmiljonu darījuma, izmantodami to, ka vietējā kompānija RVR ir parādā naudu krahu piedzīvojušajai Latvijas krājbankai, un tādējādi varbūt varētu izdoties šā uzņēmuma pārņemšana līdzīgi tam scenārijam, kāds savulaik tika realizēts attiecībā uz aviokompāniju airBaltic. Ja tā tiešām ir, izskatās, ka šādas shēmas organizatori (lai kas viņi arī būtu) šo to nav ņēmuši vērā. Pats būtiskākais aspekts šajā stāstā ir tas, ka PV ir noslēdzis līgumu par jauno vilcienu būvniecību ar Spānijas kompāniju CAF, nevis Latvijas uzņēmumu RVR. Protams, ir dzirdēta versija, ka daļēji šo vilcienu montāža varētu notikt Rīgā, bet tas nekur vēl nav zvanīts. Redzot, ka šim projektam par visām varītēm ķepu cenšas uzlikt vietējie politbāleliņi, spāņi var spert visai loģisku soli un pateikt - projektu no A līdz Z realizēsim kaut kur citur, tikai ne Latvijā. Realizējoties šādam scenārijam, nav izslēgts, ka Latvija var attapties pie sasistas siles - RVR būs pārņemts, bet pasūtījuma nebūs, un varēs pieaicināt kādu konsultantu, kurš par teju zvaigžņotu samaksu pētīs, kā un kam RVR tālāk labāk pārdot. Vēl tikai jāpiemin, ka atšķirībā no airBaltic nu jau kādreizējā privātā akcionāra RVR īpašnieki nav pat likuši manīt, ka nespētu kārtot saistības ar kreditoriem vai gribētu pieteikt savu maksātnespēju.

Maijā tiks izsolītas likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akcijas, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat tiks izsolītas Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret RVR 14,1 miljona eiro apmērā.

Kustamās mantas lietu kopības izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro.

Izsole notiks 15. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī sākta RVR mantas izsole pa daļām.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Pērn oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Februāra vidū tika izsludināta RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, taču tā nenotika, jo nebija pieteicies neviens pretendents. Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.