A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

«Mēs jau divus gadus esam bankrotējušās LKB debitori, kur šajā laikā esam maksimāli centušies no savas puses pildīt uzņemtās saistības, taču pilnvērtīga finanšu partnera trūkums visu šo laiku ir traucējis piesaistīt līdzekļus uzņēmuma turpmākai attīstībai. KPMG nespēja vienoties ar tām bankām, kas piedāvāja pārņemt RVR saistības pret LKB, jo vienīgā šādu prasījumu tiesību pārņemšana pēc KPMG atļautās procedūras iespējama izsoles ceļā. Mūsuprāt, patlaban esam uz pareizā ceļa kopā ar saviem potenciālajiem partneriem, un tiks organizēta saistību cesija izsoles veidā. Tāpēc mēs pozitīvi vērtējam KPMG solījumu izsolīt prasījuma tiesības kā vienu veselumu, ļaujot uzņēmumam turpināt darbu, » uzsver RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodrošinājumu AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) komercķīlām, liecina Firmas.lv informācija.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Speciālā piedziņas nodaļa ar 11.marta lēmumu piemērojusi RVR aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

RVR uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts aģentūrai LETA parāda konkrēto summu atteicās nosaukt, taču norādīja, ka ar VID ir saskaņots grafiks un aizliegums apgrūtināt nekustamo īpašumu ir papildu nodrošinājums. Parāda cēlonis esot fakts, ka Azerbaidžānas dzelzceļš nav norēķinājies par pagājušajā gadā paveikto, un nesamaksātā summa sasniedzot gandrīz vienu miljonu eiro.

Pasažieru vilcienu dīzeļvilcienu modernizācijas projektu uzliktais nodrošinājums neietekmēšot, uzsvēra Kamarūts.

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Oktobrī notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījumu tiesību pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa ir 9,6 miljoni latu, savukārt prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena ir 7,88 miljoni latu.

Izsole notiks 2013.gada 16.oktobrī plkst.13 Ganību dambī 17a.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) sarunas ar bankrotējušās komercbankas Latvijas Krājbanka (LKB) administratoru KPMG Baltics (KPMG) par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, informē uzņēmuma pārstāvji.

KPMG uzsverot, ka administratoram nav tiesību pildīt bankas funkcijas, tāpēc prasījuma tiesības pret RVR nodos izsolē citām finanšu institūcijām. Pašlaik ir panākta abpusēja vienošanās, ka augstākā iespējamā uzņēmuma RVR vērtība ir gadījumā, kad uzņēmums strādā un pilda pasūtījumus, kas ļauj nodrošināt pozitīvus uzņēmuma rezultātus nākotnē.

Maijā tiks izsolītas likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akcijas, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat tiks izsolītas Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret RVR 14,1 miljona eiro apmērā.

Kustamās mantas lietu kopības izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro.

Izsole notiks 15. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī sākta RVR mantas izsole pa daļām.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Pērn oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Februāra vidū tika izsludināta RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, taču tā nenotika, jo nebija pieteicies neviens pretendents. Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

Latvijas Krājbankas prasījumu izsole pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) trešdien nenotika, jo neviens no

potenciālajiem dalībniekiem nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš uzsvēra, ka pirms izsoles par RVR interesējās vairāki interesenti. Tagad administrators lems, kā rīkoties tālāk - varianti ir vairāki, bet par konkrētu risinājumu tiks lemts nedaudz vēlāk, norāda KPMG pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka kredītlīnijas un aizdevumu līgumu kopējā summa ir 9,6 miljoni latu, savukārt prasījuma tiesību novērtējums un izsoles sākumcena bija 7,88 miljoni latu.

RVR sarunas ar Krājbanka administratoru KPMG Baltics par RVR izsniegtā kredīta pārfinansēšanu pagaidām nav devušas rezultātus, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Inženieru tīkli bāze.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 17. martā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca juridiskā adrese ir Brīvības gatve 201, Rīga.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Tā darbības veidi ir dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 5,92 miljoni eiro.

2015.gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīca apgrozījums sasniedza 12,7 miljonus eiro, bet peļņa – 182,8 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 249 darbinieki. Kopējie uzņēmuma maksājumi valsts budžetā 2015.gadā bija 849,55 tūkstoši eiro.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes locekļi ir Krievijas pilsoņi Aleksejs Lisovskis un Deniss Rasadņikovs.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

22 miljonu vērtajā dīzeļvilcienu modernizācijas projektā ne viss norit pēc grafika; darbus cer pabeigt līdz 2015. gada beigām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada februārī uzsāktā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) ritošā sastāva modernizācija nenorit tik raiti, kā sākotnēji cerēts, liecina iesaistīto pušu teiktais. Pēc 21,98 milj. eiro līguma parakstīšanas (31. janvārī) ar uzņēmumu apvienību DMU vilcieni (Latvijas kapitālsabiedrība a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un a/s VRC Zasulauks (VRC, kurā PV pieder 51% akciju, bet RVR 49%)) toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis paziņoja, ka jau šā gada beigās tiks saņemts un nodots ekspluatācijā pirmais modernizētais sastāvs, savukārt visu 19 (DR1A sērijas) dīzeļvilcienu modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē.

Būtu loģiski, ja VRC Zasulauka akcijas iegādātos Pasažieru vilciens (PV), taču tad šīm akcijām ir jābūt reālai vērtībai, šodien žurnālistiem atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Vairāk nekā 99% klients šim uzņēmumam esot Pasažieru vilciens, līdz ar to ministrs netic, ka vērtība šim uzņēmumam varētu būt tāda, kādu administrators ir piedāvājis.

Ja šī vērtība būšot saprātīga, tad Zasulauka apvienošana ar Pasažieru vilcienu ir loģiska. Nākotnē jauno vilcienu tehnisko apkalpošanu arī varētu veikt Pasažieru vilciens.

Jautājums esot par cenu, un ministrs neatbalstītu piedāvāto paaugstināto cenu.

Kā ziņots, uzņēmums Pasažieru vilciens vēl izvērtēs iespēju piedalīties atkārtotā AS Rīgas vagonbūves rūpnīca piederējušo 49% vagonu remonta centra AS VRC Zasulauks akciju izsolē. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka šāda iespēja tiks izvērtēta pēc izsoles izsludināšanas, kad būs zināma noteiktā akciju cena un izsoles noteikumi.

Kavēšanos un ES naudas zaudēšanu izpildītāji nepieļauj; Pasažieru vilciens vēl saskata riskus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau septembra beigās testa braucienus – gan bez pasažieriem – esošajos maršrutos varētu uzsākt pirmais modernizētais vilciens, izklāstot dīzeļvilcienu modernizācijas procesu, atklāja darbu izpildītāju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts un AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jau vēstīts, ka 2014. gada sākumā parakstītais līgums paredz modernizēt piecus trīs vagonu (motorvagons, piekabes vagons, vagons ar vadības kabīni) sastāvus un vienu četru vagonu (divi motorvagoni un divi piekabes vagoni) sastāvu, īsākajiem sastāviem ierīkojot paaugstināta komforta salonu ar 16 vietām.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Ritošā sastāva iegādi apdraud ne tikai iepriekš pieļautās kļūdas, bet arī to iespējamā atkārtošana

Pasažieru vilciena (PV) vēlme iegādāties jaunus vilcienus nav tas gadījums, kad būtu pamats bažām par ekskluzīvu braucamo pirkšanu. Ar katru gadu tuvojas laiks, kad Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) produkcija būs jāliek pie sētas. Satiksmes ministrija (SM) deklarējusi, ka vilcienu satik- sme ir pasažieru pārvadājumu mugurkauls, tādēļ ir pašsaprotami, ka PV nepieciešami ērti un droši vilcieni. Tā kā vajadzība mērāma dažos desmitos vienību, arī iepirkuma cipari ir visai apaļi – simti miljonu – un gan ražotājiem, gan to lobijiem visai iekārojami.

No vietējās tautsaimniecības interešu viedokļa raugoties, loģisks būtu vietējās ekonomikas sildīšanas pasākums, proti, ja ne pilnīga vilcienu ražošana (RVR vēl nav izstrādājis jaunus modeļus), tad vismaz komplektēšana Latvijā. Līdz šim visi mēģinājumi īstenot šīs ieceres – iepirkt šeit vai citur ražotus/montētus braucamos – pilnībā izgāzušies, atstājot mantojumā bezjēdzīgi iztērētu laika un līdzekļu pēcgaršu. Atkal kārtējā valde, kārtējās SM vadības paslavēta, mēģina radīt iespaidu, ka šoreiz viss būs citādāk – godīgi, atklāti un PV, valstij un jo īpaši pasažieriem izdevīgi. Tā kā tam neviens vairs netic, nākas pieaicināt konsultantus, lai arī tie pasaka, ka jaunā – patiesībā tā pati vecā neīstenotā – stratēģija visu vērsīs par labu. Cipari un ar iepirkumu saistītie procesi rāda citu ainu.

Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) valdes loceklis, vairāk pazīstams kā e-talona sistēmas apsaimniekotājs, Aleksandrs Brandavs pirms mēneša klusi pārņēmis kontroli pār a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) līdzšinējiem īpašniekiem Valērijam un Ērikam Igauņiem un Aivaram Ločmelim piederējušo Felix holdingu un tā vērtīgajiem aktīviem, tostarp iespaidīgo īpašumu Mežaparkā, Visbijas prospektā 5. Vēl iepriekš caur citu uzņēmumu A. Brandavs klusi kļuvis par gleznās Smuku muižas īpašnieku Brocēnu novadā, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Lojalitāte pret galvaspilsētas saimniekiem A. Brandavam pēdējos gados ir atmaksājusies, nodrošinot ienākumus, kas formāli nedod pamatu uzdot jautājumus, vai un ko viņš var atļauties. 45 gadus vecais A. Brandavs, kurš ir diplomēts kordiriģents un sestdien, kā ierasts, diriģēja kora Blagovest dziedājumu A. Amerika partijas kongresa atklāšanā Mazajā ģildē, apgalvo, ka Felix holdinga aktīvus viņš pārņēmis kopumā par aptuveni 97 000 eiro, pakāpeniski iegūstot sākotnēji 13,5%, pēc tam 71,1% un visbeidzot septembrī – 100% kompānijas kapitāldaļu. Maksājumi esot veikti no viņa privātā bankas konta.

Caur 33,69% SIA East West Industrial Group A. Brandavs ieguvis daļas arī brāļiem Igauņiem un A. Ločmelim vēl nesen piederējušajā RVR, kas cīnījās par jauno pasažieru vilcienu piegādi un šobrīd kopā ar diviem citiem uzņēmumiem piedalās 22 miljonus eiro vērtajā līgumā par dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju pēc va/s Pasažieru vilciens pasūtījuma. GKR valdes loceklis Dienai apgalvo, ka šīs daļas rūpnīcā ieguvis apmaiņā pret Krievijas investora piesaisti un veicot materiālo ieguldījumu, kuru savukārt finansējusi ABLV banka. Ieguldījuma vērtību A. Brandavs neatklāj – tas esot komercnoslēpums.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.