AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Inženieru tīkli bāze.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 17. martā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca juridiskā adrese ir Brīvības gatve 201, Rīga.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Tā darbības veidi ir dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 5,92 miljoni eiro.

2015.gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīca apgrozījums sasniedza 12,7 miljonus eiro, bet peļņa – 182,8 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 249 darbinieki. Kopējie uzņēmuma maksājumi valsts budžetā 2015.gadā bija 849,55 tūkstoši eiro.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes locekļi ir Krievijas pilsoņi Aleksejs Lisovskis un Deniss Rasadņikovs.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Veiktas izmaiņas AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes sastāvā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Valdes sastāvā atkārtoti ievēlēts valdes priekšsēdētājs Margus Mals (iepriekšējā valdes sastāvā valdes loceklis), valdes locekle Natālija Petrova, valdes loceklis Vladimirs Kirsanovs, bet no jauna ievēlēts valdes loceklis Gatis Kamarūts. Darbu valdē beidzis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aivars Keskuela.

Jaunais valdes loceklis Gatis Kamarūts no 2013.gada līdz šā gada novembrim ir bijis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs.

Kavēšanos un ES naudas zaudēšanu izpildītāji nepieļauj; Pasažieru vilciens vēl saskata riskus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau septembra beigās testa braucienus – gan bez pasažieriem – esošajos maršrutos varētu uzsākt pirmais modernizētais vilciens, izklāstot dīzeļvilcienu modernizācijas procesu, atklāja darbu izpildītāju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts un AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jau vēstīts, ka 2014. gada sākumā parakstītais līgums paredz modernizēt piecus trīs vagonu (motorvagons, piekabes vagons, vagons ar vadības kabīni) sastāvus un vienu četru vagonu (divi motorvagoni un divi piekabes vagoni) sastāvu, īsākajiem sastāviem ierīkojot paaugstināta komforta salonu ar 16 vietām.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

#Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas.

Dzelzceļa nozares koncerns Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas, tādējādi nodrošinot 100% īpašumtiesības rūpnīcas pamatkapitālā.

Līdz šim, koncernam piederēja 49,9% DLRR akciju. Akciju konsolidācijas rezultātā, rūpnīca izstājās no Nasdaq biržas, kur līdz šim kotējās tās akcijas.

Pēc Skinest Rail valdes locekļa Romana Zaharova teiktā, visu DLRR akciju iegāde ir rūpnīcas un koncerna kopējās attīstības stratēģijas daļa. «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ir viens no galvenajiem Skinest Rail uzņēmumiem, tāpēc mums ir ļoti svarīga tā veiksmīga darbība. Esot daļas akciju turētājs, Skinest Rail bija vienīgais akcionārs, kas atbalstījis rūpnīcu visus šos gadus: investējis ražošanā, palīdzējis refinansēt rūpnīcas bankas aizdevumu. Ņemot vērā, ka šodien mēs esam vairāku, liela mēroga un ilgtermiņa projektu īstenošanas uzsākšanas etapā, kā arī esam apņēmušies turpināt investēt DLRR attīstībā, visu akciju konsolidācija un to nonākšana viena īpašnieka īpašumā ir likumsakarīgs un pārdomāts solis», - koncerna DLRR 100% daļu iegādi komentēja Zaharovs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis nodrošinājumu AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) komercķīlām, liecina Firmas.lv informācija.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas Speciālā piedziņas nodaļa ar 11.marta lēmumu piemērojusi RVR aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

RVR uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts aģentūrai LETA parāda konkrēto summu atteicās nosaukt, taču norādīja, ka ar VID ir saskaņots grafiks un aizliegums apgrūtināt nekustamo īpašumu ir papildu nodrošinājums. Parāda cēlonis esot fakts, ka Azerbaidžānas dzelzceļš nav norēķinājies par pagājušajā gadā paveikto, un nesamaksātā summa sasniedzot gandrīz vienu miljonu eiro.

Pasažieru vilcienu dīzeļvilcienu modernizācijas projektu uzliktais nodrošinājums neietekmēšot, uzsvēra Kamarūts.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

22 miljonu vērtajā dīzeļvilcienu modernizācijas projektā ne viss norit pēc grafika; darbus cer pabeigt līdz 2015. gada beigām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada februārī uzsāktā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) ritošā sastāva modernizācija nenorit tik raiti, kā sākotnēji cerēts, liecina iesaistīto pušu teiktais. Pēc 21,98 milj. eiro līguma parakstīšanas (31. janvārī) ar uzņēmumu apvienību DMU vilcieni (Latvijas kapitālsabiedrība a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un a/s VRC Zasulauks (VRC, kurā PV pieder 51% akciju, bet RVR 49%)) toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis paziņoja, ka jau šā gada beigās tiks saņemts un nodots ekspluatācijā pirmais modernizētais sastāvs, savukārt visu 19 (DR1A sērijas) dīzeļvilcienu modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Piegādātāju apvienība AS Rīgas Vagonbūves Rūpnīca, AS VRC Zasulauks un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir uzvarējusi AS Pasažieru vilciens atklātajā konkursā Par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju, liecina Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca informē, ka pirmais provizoriskais maksājums par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju (19 vilcieniem) tiks saņemts 2014.gada 2. pusgadā. Kopējā līguma summa ir 21,9 miljoni eiro, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca daļa ir ap 12,2 miljoniem eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka par pārsteigumu atklātā konkursa «Par DR1A sērijas dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju» dalībniekiem, veicot grozījumus nolikumā, VAS Pasažieru vilciens (PV) valde pamanījusies «izlabot» vērtēšanas kritērijus tā, ka no tiem nav palicis vairs ne smakas. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem konkursa komisija izvēlēsies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc šādiem kritērijiem (5.1.10. punkts): «Visu dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas kopējā cena».

Šā gada deviņos mēnešos AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca neto apgrozījums sasniedzis 17,4 miljonus eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns deviņus mēnešus noslēdzis ar zaudējumiem 150,9 tūkstošu eiro apmērā.

Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 15,5 miljonus eiro (2013. gada 9 mēn. - 19 miljonus eiro). Galvenie eksporta virzieni šogad bija Igaunija, Krievija un Baltkrievija.

Pārskata periodā uzņēmums investēja ilgtermiņa ieguldījumos 4,3 miljonus eiro.

Šā gada janvārī tika reģistrēta Pilnsabiedrība DMU vilcieni. Tās dalībnieki ir AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, AS VRC Zasulauks, AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Pilnsabiedrības DMU vilcieni izveidošanas mērķis ir AS Pasažieru vilciens DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizācija Provizoriskā uzņēmuma daļa ir 9,4 miljoni eiro. Patlaban projekts atrodas realizācijas stadijā.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas projektā Daugavpilij tiks piegādāti 12 Kirova vārdā nosauktajā Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā Krievijā ražotie četrasu un sešasu tramvaju vagoni.

Kā informēja AS Daugavpils satiksme valdes locekle Sabīne Šņepste, līgumu par tramvaju piegādi Daugavpils satiksme plāno slēgt ar atklātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā uzvarējušo Maskavā reģistrēto Krievijas atklāto akcionāru sabiedrību Nacionālā kontraktu korporācija, kas šajā darījumā pilda starpnieka funkcijas.

Kā liecina informācija vietnē Wikipedia, rūpnīca tramvajus ražo kopš 1901.gada. Kopš 2006.gada rūpnīca ražo zemās grīdas tramvajus. Pirmie zemās grīdas tramvaji tika piegādāti izmēģināšanai Maskavā un citās Krievijas pilsētās.

Atklātajam tramvaju vagonu iegādes konkursam tika iesniegti septiņi piedāvājumi. Nacionālās kontraktu korporācijas piedāvājums bijis ar zemāko cenu un atzīts par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām.

Nolikumu par jauno elektrovilcienu iepirkumu izņēmuši jau 16 vagonbūves uzņēmumi, to vidū ir arī pašmāju. Latvijas vilcienu ražotāji gan nav tik pieredzējuši, lai vieni startētu elektrovilcienu iepirkumā, tāpēc ir gatavi sadarboties ar lielākiem nozares spēlētājiem, un konkursa nolikums neliedz piedalīties uzņēmumu apvienībām, tāpēc vietējie arī neslēpj gatavību iesaistīties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts Dienai teic, ka ir iepazinies ar iepirkuma nolikumu un uzņēmums plāno piedalīties konkursā. Protams, ne viens pats, jo tiek prasīta lielāka pieredzes bagāža tieši elektrovilcienu ražošanā. Tiesa gan, G. Kamarūts izvairīgi runā par to, ar kuru uzņēmumu konkrēti RVR varētu kopā startēt, bet sarunas notiekot.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) valdes loceklis Aivars Keskula atklāja, ka iepirkuma nolikumu uzņēmums ir izņēmis. «Pagaidām vēl neesam izlēmuši, vai piedalīsimies, vēl tikai vērtējam visas tehniskās prasības. Mūsu portfolio līdz šim tāda produkta nav bijis,» skaidro A. Keskula. DLRR varētu sadarboties ar Skinest Group, kuram šāda pieredze jau ir. «Tā būtu tehnoloģiju pārnese no viena uzņēmuma uz otru. Tādā veidā mēs dotu darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju,» viņš piebilst.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) valdes loceklis, vairāk pazīstams kā e-talona sistēmas apsaimniekotājs, Aleksandrs Brandavs pirms mēneša klusi pārņēmis kontroli pār a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) līdzšinējiem īpašniekiem Valērijam un Ērikam Igauņiem un Aivaram Ločmelim piederējušo Felix holdingu un tā vērtīgajiem aktīviem, tostarp iespaidīgo īpašumu Mežaparkā, Visbijas prospektā 5. Vēl iepriekš caur citu uzņēmumu A. Brandavs klusi kļuvis par gleznās Smuku muižas īpašnieku Brocēnu novadā, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Lojalitāte pret galvaspilsētas saimniekiem A. Brandavam pēdējos gados ir atmaksājusies, nodrošinot ienākumus, kas formāli nedod pamatu uzdot jautājumus, vai un ko viņš var atļauties. 45 gadus vecais A. Brandavs, kurš ir diplomēts kordiriģents un sestdien, kā ierasts, diriģēja kora Blagovest dziedājumu A. Amerika partijas kongresa atklāšanā Mazajā ģildē, apgalvo, ka Felix holdinga aktīvus viņš pārņēmis kopumā par aptuveni 97 000 eiro, pakāpeniski iegūstot sākotnēji 13,5%, pēc tam 71,1% un visbeidzot septembrī – 100% kompānijas kapitāldaļu. Maksājumi esot veikti no viņa privātā bankas konta.

Caur 33,69% SIA East West Industrial Group A. Brandavs ieguvis daļas arī brāļiem Igauņiem un A. Ločmelim vēl nesen piederējušajā RVR, kas cīnījās par jauno pasažieru vilcienu piegādi un šobrīd kopā ar diviem citiem uzņēmumiem piedalās 22 miljonus eiro vērtajā līgumā par dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju pēc va/s Pasažieru vilciens pasūtījuma. GKR valdes loceklis Dienai apgalvo, ka šīs daļas rūpnīcā ieguvis apmaiņā pret Krievijas investora piesaisti un veicot materiālo ieguldījumu, kuru savukārt finansējusi ABLV banka. Ieguldījuma vērtību A. Brandavs neatklāj – tas esot komercnoslēpums.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Kā liecina dīzeļvilcienu modernizācijas kavēšanās, ielaistas problēmas pašas no sevis neatrisināsies

Lai nepazaudētu jaunu vilcienu iepirkumam nopūdelēto Eiropas Savienības fondu naudu, politiķi (esošā koalīcija bez ZZS) savulaik steigā naudu piešķīra dažādiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem – gan Latvijas dzelzceļam, gan Pasažieru vilcienam (PV). Lai kādas būtu Latvijas dzelzceļa vājās vietas (būvēt par daudz un par dārgu, kā sūkstās nozares spēlētāji), par tā naudas apguves prasmi sūdzēties nav bijis pamata.

Turpretī ar PV situācija bija pavisam cita. Politizētās, nepastāvīgās, uzņēmumam un pasažieriem derīgus lēmumus pieņemt nespējīgās valdes bija kļuvušas teju vai par PV firmas zīmi. Taču kaut kādu iemeslu dēļ valdība 2013. gada aprīlī izdomāja, ka būtu vērts vēlreiz iedot «bērnam» (lasi: PV valdei) paspēlēties ar «ieročiem» (lasi: ES fondu līdzfinansējumu). Līgumu parakstīja tikai 2014. gada janvāra beigās, bet iepirkums aizkavējās ne tikai PV vadības un modernizētāju (Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, VRC Zasulauks) savstarpējo kašķu dēļ, bet arī «vecu grēku» dēļ, iepriekš «uzmestajam» spāņu ražotājam CAF sūdzoties par konkursu.

Nav skaidrības par Pasažieru vilciena finansēm; rodas jautājumi par konkursa godīgumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc VAS Pasažieru vilciens (PV) atjaunotās darbības stratēģijas, kas izstrādāta sadarbībā ar Ernst & Young, prezentācijas un iesaistīto pušu atbildēm uz klātesošo mediju pārstāvju jautājumiem palikušas daudzas neskaidrības saistībā ar gaidāmo jaunu elektrovilcienu iepirkumu, kuras tikai palielina pieejamie skaitļi un nozares speciālistu teiktais. PV stratēģija 2015.–2020. gadam paredz būtiski uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, tādējādi palielinot pasažieru skaitu no 18,8 milj. (neskaitot e-talonu izmantojušos) šobrīd līdz 25,7 milj. 2020. gadā, kā arī palielināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma paredzēta ritošā sastāva nomaiņai. Līdz šim laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam braucienu skaits samazinājies par 14,6%.

Lai nezaudētu visu Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu 13 milj. eiro apmērā, valdība atkal plāno pagarināt 21,98 milj. eiro vērtā projekta nodošanas termiņus, šoreiz līdz 20. septembrim.

Ja netiks pagarināts projekta īstenošanas termiņš un tādējādi netiks sasniegts projekta mērķis, finansējuma saņēmējs – VAS Pasažieru vilciens (PV) ‒ zaudēs visu piešķirto publisko finansējumu un tam būs pienākums atmaksāt izdevumus, kas veikti projekta ietvaros, konstatēts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā anotācijā Ministru kabineta noteikumu lēmumprojektam. Līdz 2015. gada beigām projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums ‒1,54 milj. eiro.

Šobrīd pirmās trīs vilcienu vagonu grupas (3 vagoni katrā) ir nodotas ekspluatācijā. Ceturto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) paredzēts nodot PV līdz 30. jūnijam. Piekto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. jūlijam, bet sesto vilcienu vagonu grupu (4 vagoni grupā) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. septembrim. SM norāda, ka atkārtotu projekta termiņa pagarinājuma nepieciešamību noteikuši vairāki apstākļi, tostarp neparedzamu defektu atklāšana, kuru novēršanai ārvalstu piegādātāji nav spējuši nodrošināt operatīvu komplektējošo daļu piegādi.