Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" aicina Latvijas uzņēmumus uz sadarbību, kuras mērķis ir nodibināt industriālo klasteri militārās rūpniecības vajadzībām.

"Patria" aicina pieteikties Latvijas uzņēmumus no tādām nozarēm kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu ražošana, gumijas un plastikas izstrādājumu ražošana, inženierzinātņu nozares u.c. Industriālā klastera mērķis ir atbalstīt iespējamo "Patria" 6 x 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām un citiem starptautiskiem klientiem.

Uģis Romanovs, "Patria Latvija" izpilddirektors, informē: "Klastera izveidošana palīdzēs attīstīt militārās rūpniecības nozari Latvijā, tiks iedibinātas jaunas vietējo piegāžu ķēdes un perspektīvā izveidota starptautiska ilgtermiņa partnerība. Šie procesi veicinās jaunu zināšanu rašanos, darba vietas un Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu. Novērtējam Aizsardzības ministrijas atbalstu šī klastera veidošanā".

Lai arī Covid-19 pandēmijas apturēšanai noteikto ierobežojumu dēļ bez darba palikuši daudzi tūkstoši cilvēku, tomēr kvalificētu darbinieku deficītu tas nav mazinājis, vienlaikus, tieši pretēji, raisot jautājumus par jauniešu prasmēm un iemaņām, jo mācības notikušas attālinātā režīmā.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka trūkst 470 inženiertehnisko speciālistu jeb 15% no pašlaik strādājošiem šāda līmeņa speciālistiem un apmēram vēl 1600 vidējā līmeņa tehnisko speciālistu jeb 10% no pašlaik strādājošiem šādiem darbiniekiem,” situāciju nozarē skaidro Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Kā izbeigt darbaspēka eksportu un izmiršanu?  

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā...

Nozares uzņēmējiem kā trauksmes signāls ir fakts, ka pēdējo četru gadu laikā teju par 30% sarucis metālapstrādes un mašīnbūves specialitāšu absolventu skaits. Arī uzņemto audzēkņu skaits nozares programmās 2020. gadā optimismu nevieš, jo neba visi spēj tikt līdz diplomam. T. Grīnfelds norāda, ka nozares uzņēmēji piesaista citu nozaru speciālistus un paši nodrošina to apmācību un pārkvalifikāciju.

“Par to, ka Latvijā ir pārāk daudz apkalpojošā sektorā strādāt spējīgu bezdarbnieku, šaubu nav, bet tādu, kuriem būtu zināšanas fizikā, kuriem interesētu metālapstrāde, diemžēl šajās bezdarbnieku rindās ir ļoti maz. Un, pat ja nozares speciālisti būtu iekļuvuši bezdarbnieku sarakstā, tad vairāk ir jautājumu, kā viņi kļuvuši par bezdarbniekiem, ja pēc viņu pakalpojumiem stājas rindā,” tā T. Grīnfelds.

“Ir profesijas, kurās nosacīti darba vairs nebūs, un ir tādas, kuras rodas no jauna, bet apmācībām šādās jaunajās profesijās nav gatavas mācību iestādes (nav programmu, nav atbilstošu pasniedzēju), un tās apgūt nav iespējams arī pie darba devēja, kuram arī nav speciālistu, kuri to varētu apmācīt,” uz nākotnes izaicinājumu norāda norāda Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa steidz piebilst, ka izglītības sistēma vismaz kādu soli atpaliek no darba tirgus pieprasījuma, tāpēc vienīgais iespējamais risinājums būtu, ka trūkstošos speciālistus apmāca attiecīgās sfēras organizācijas vai asociācijas pēc attiecīgas vienošanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Visu rakstu lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aizvadīta otrā kontaktbirža Latvijas un Ukrainas uzņēmumu/nozaru pārstāvjiem.

"Ja pirmajā kontaktbiržā, ko organizējām septembrī, mūsu uzņēmējiem un darba devējiem bija iespēja nodibināt vispārēju sadarbību ar Ukrainas Darba devēju federācijas pārstāvēm, kuras līdz novembra vidum strādā LDDK, tad šoreiz tikšanās jau bija fokusētas. Šajā nedēļā pie mums uzturas desmit Ukrainas eksperti un uzņēmumu pārstāvji dabas resursu ieguvē, metālapstādē un loģistikā, stādu audzēšanā, pārtikas un lopbarības ražošanā, lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnisko ierīču un transporta līdzekļu ražošanā, farmācijā u.c.," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikpat interesentu no LDDK biedru vidus tikās ar Ukrainas puses pārstāvjiem, lai nodibinātu kontaktus potenciālai sadarbībai. "Mūsu draugi Ukrainā, par spīti karam, spītīgi un mērķtiecīgi ne tikai domā, bet jau atjauno valsti, kur tas iespējams un aicina sadarboties ar mūsu uzņēmējus. Šajā kontekstā nav runa par ziedošanu vai atbalstu, bet sadarbību, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk atjaunotu gan infrastruktūru, gan pakalpojumus. Ukrainas puse ir ļoti ieinteresēta partneru piesaistē un meklēšanā Latvijā, īpaši, ņemot vērā mūsu valsts sniegto atbalstu līdz šim, un arī mūsu uzņēmēji un darba devēji mērķtiecīgi un fokusēti meklē sadarbības iespējas. Mēs, LDDK, sniedzam šo platformu, savedot abas puses kopā pie viena galda miera apstākļos. Pēc kontaktbiržas sarunām redzam, ka perspektīva varētu būt sadarbība tehniskajās specialitātēs, transports, loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, metālapstrāde," papildina L.Meņģelsone.

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.

Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.

Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmuma Metsatek ražotnē tika atklāta Latvijā pirmā robotizētā metināšanas iekārta kokvedēju virsbūvju ražošanai.

Ar tās palīdzību Metsatek varēs palielināt ražošanas apjomu un uzlabot darba vidi darbiniekiem.

“Ar robotizēto metināšanas iekārtu tagad varam veikt vismaz divas reizes vairāk metināšanas darba stundu. Primāri ar to šobrīd tiek veikta kravas balstu metināšana. Mūsu klientiem šī ražošanas modernizācija nozīmē iespēju jau šobrīd pasūtīt jaunu kokvedēja virsbūvi ar augstākās kvalitātes kravas balstiem vai veikt esošo nomaiņu saskaņā ar jaunākajiem kravas pārvadājumu regulējumiem, kas Latvijā stāsies spēkā no 1.janvāra – kravas balstu platums drīkstēs būt 2.60m, “ atklāj Guntis Bukalders, Metsatek vadītājs.

Robotizētās metināšanas iekārtas uzstādīšana ir pirmais no četriem plānotajiem Metsatek ražotnes modernizācijas etapiem. Jau tuvākajos mēnešos plānots uzstādīt lielgabarīta krāsošanas un skrotēšanas kameras un CNC metāla lokāmo presi. Kopējās investīcijas ir teju 600 000 eiro apmērā. Šīs modernizācijas stratēģija stiprinās uzņēmuma uzņemto kursu – pārliecinoša līdera pozīcija kokvedēju virsbūvju ražošanā Baltijā un klientu loka paplašināšana Skandināvijā.

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO₂ un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Atklāta pieteikšanās mācībām Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide", kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).

Šajā kārtā strādājošajiem vecumā no 25 gadiem ir iespēja izvēlēties kādu no vairāk nekā 200 izglītības programmām. Pieteikšanās mācībām notiek līdz 15. jūlijam, un šajā kārtā mācību process noritēs tikai attālināti.

Mācības 11 tautsaimniecības nozarēs - elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas rūpniecībā, lauksaimniecībā, drukas un mediju tehnoloģijās, transportā un loģistikā, enerģētikā, ķīmiskajā rūpniecībā, būvniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā - piedāvās 23 izglītības iestādes. Šajā kārtā izglītības programmu piedāvājums tiek paplašināts ar iepriekš nebijušu iespēju izvēlēties kādu no interesējošām izglītības programmām arī studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā.

Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Nolietotu detaļu atjaunošana, to remonts komplektā ar nestandarta iekārtu projektēšanu un izgatavošanu ļauj SIA Metāro sekmīgi strādāt gan ar Latvijas, gan ārvalstu klientiem

Uzņēmuma neto apgrozījums ir atkarīgs no klientu aktivitātēm un arī paša uzņēmuma iespējām. SIA Metāro galvenais inženieris Elgars Upītis uzsver, ka uzņēmuma sākotnēji vienīgais stūrakmens – dažādu detaļu remonts un restaurācija – ir attīstīts, otrs nozīmīgs virziens ir nestandarta iekārtu projektēšana, ražošana un dažādu citu ar metālapstrādi saistītu pakalpojumu sniegšana, kas ļauj efektīvi izmantot uzņēmuma rīcībā esošos aktīvus – gan iekārtas, gan speciālistus. «Sākotnēji 2003. gadā uzņēmums tika izveidots uz AS Valmieras stikla šķiedra mehāniskā ceha bāzes, un tā pirmais un lielākais klients bija Valmieras stikla šķiedra, bet gadu gaitā ir piesaistīti daudzi citi uzņēmumi no Vidzemes, kas strādā kokapstrādē, būvmateriālu, mēbeļu ražošanā, kā arī metālapstrādē,» stāsta E. Upītis. Vēsturiski uzņēmumam vislielākais neto apgrozījums arī tika sasniegts tieši tad, kad Valmieras stikla šķiedra būvēja savu ražotni ASV un bija ļoti daudz pasūtījumu.

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.