Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.
Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.
Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.
"Tomēr reālajā ekonomikā par mieru vēl nevar runāt. Runājot par pakalpojumu un ražošanu sektoru, ir sliktas un labas ziņas," saka P. Strautiņš.
Ķīnā, kur krīze sākās pirmā, noskaņojums ir uzlabojies, to gan vēl nevar teikt par ekonomiku.
Savukārt eirozonā aprīlī un maijā noskaņojuma rādītājs ir izlidojis no jebkuriem rāmjiem - parasti tas svārstās no 40-60 punktiem, taču tagad tas nokrities zem 20. Tomēr cilvēku aktivitātes rādītāji liecina, ka maijā vērojams uzlabojums, un cerams, ka aprīlis paliks sliktākais mēnesis, cerību pauž eksperts.
"Kritums īpaši izteikts ir pakalpojumu sektorā, rūpniecībā - mazāk, jo šī ir pakalpojumu, nevis ražošanas krīze. Cilvēku noskaņojums un pārvietošanās ierobežojumi rūpniecību ietekmē salīdzinoši maz, taču esam tālu no normālas situāciijas," uzsver P. Strautiņš.
Runājot par eksporta nozarēm, kopējās tendences uzrāda, ka visā Eiropā eksporta nozares elpo vienā ritmā.
Eksporta nozares ir Latvijas ekonomikas lokomotīve, un no tām nauda nāk uz mūsu valsts ekonomiku. Skatoties nozaru griezumā, vērojama ļoti atšķirīga aina. Nozarēs, kas pārstāv dabas resursus, vispār nekāda liela krīze nebūs, rūpniecībā šīs gads būs mīnusos - kritums ap 10%, taču arī šeit atkarīgs no konkrētās darbības jomas - pārtikas rūpniecībā nekāda krīze nav gaidāma, kokrūpniecībā - pa vidam, bet lielākas nepatikšanas varētu būt metālapstrādē un mašīnbūvē.
Relatīvi laba situācija valda celtniecībā, kas ir svarīga ziņa Latvijai un Baltijai, jo celtniecība ir svarīgs mūsu valsts eksporta tirgus un liela daļa rūpniecības produktu aiziet uz šo sektoru, saka "Luminor" ekonomists.
Nav šaubu, ka pieaugs bezdarbs, kas lielā mērā būs atkarīgs no valsts politikas un tā, cik un cik ilgi valsts maksās - bezdarba pabalstus, dīkstāves pabalstus.
Kopumā iekšējā tirgū daudz kas būs atkarīgs no valsts politikas un ierobežojumiem, uzsver eksperts.
Savukārt ārvalstu tūrisma jomā, pat ja gada otrajā pusē tas atsāksies, nekāda strauja kustība nav gaidāma, un šīm nozarēm pagaidām būs jāiztiek ar iekšējo pieprasījumu, paredz P. Strautiņš.