Jauni pasažieru vilcieni Latvijā ir sen gaidīts un lolots sapnis, kura īstenotājiem tā arī nav izdevies to materializēt, bet politiķiem nav bijis iespējas pagozēties uz jauno vilcienu fona un ar to nopelnīt reitinga punktus un, vēl jo vairāk, vēlētāju balsis.

Vakar starts tika dots nosacīti otrajam lielajam cēlienam jauno pasažieru vilcienu lugā, kuru pēc pirmā garā cēliena varēja dēvēt par traģikomisku farsu. Iepriekšējais vilcienu konkurss rezultējās pat ar noslēgtu līgumu ar Spānijas CAF, kas bija gatava šos vilcienus montēt Latvijā, dodot iespēju RVR zīmolam atdzimt, savukārt valstij – dodot darba vietas, nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā. Nekas no tā nepiepildījās. Vēl pirmā cēliena izskaņā jauno pasažieru vilcienu iepircēja valde zaudēja savus amatus. Vai pašreizējā valde savu priekšteču pieredzi ir izstudējusi un atšifrējusi visus ar to saistītos liktenīgos knifiņus? To parādīs laiks. Taču cerēt, ka šoreiz viss būs «mierīgi», laikam nevajadzētu. Kāpēc?!

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut AS Pasažieru vilciens (PV) turpināt iepirkumu par 32 jaunu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādi, liecina IUB informācija.

IUB šā gada oktobra beigās saņēma divu uzņēmumu - Hyundai Rotem Company un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca - sūdzības par PV izsludināto iepirkumu.

Pēc abu uzņēmumu sūdzību uzklausīšanas IUB nolēma atļaut PV turpināt iepirkumu.

IUB norāda, ka abu uzņēmumi iesniegumi par PV rīkotās sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautajām prasībām ir nepamatoti.

Rezultātā IUB lēma atļaut PV turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība un atstāt spēkā sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumā iekļautās prasības.

Nespēja vairāku gadu garumā iegādāties tik ļoti nepieciešamos jaunos vilcienus uzskatāmi demonstrē visas negatīvās sekas, pie kādām beigu beigās noved politiķu vēlme neaizskart kolēģu intereses

Iespējams, Latvijā vēl ir kāds, kurš, uzzinājis valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) iepirkumu komisijas lēmumu atzītšveiciešu Stadler par uzvarētāju jaunu elektrovilcienu iepirkumā, nopriecājās, ka drīz tiksim pie komfortabliem vilcieniem. Taču tiem, kas seko līdzi vilcienu sāgai, būs kaudze svarīgu argumentu, lai šo prieku pamatīgi samaitātu.

Kā vienu no iemesliem minot dienvidkorejiešu Hyundai Rotem vilcienu tehniskās ķibeles Ukrainā, PV to diskvalificēja, izvēloties desmitiem miljonu eiro dārgāko šveiciešu piedāvājumu. Par to, kur PV grasās ņemt naudu tādam pirkumam, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim vēl jāpārliecina Satiksmes ministrija. Arī sabiedrībai viņš ir parādā skaidrojumu, lai tā nedomātu, ka uzvarētājs bija zināms vēl pirms konkursa. Turpretī tas, par ko ir skaidrība, nekādu optimismu nevairo. Hyundai, visticamāk, ar rezultātu nesamierināsies, tādēļ nav izslēgtas tiesvedības. Juridiskās cīņas nav beigušās iepriekšējā neveiksmīgajā vilcienu iepirkumā, kur par uzvarētāju tika atzīts spāņu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF). Spāņi aizvien uzskata, ka 2012. gadā ar PV slēgtais un vēlāk PV lauztais līgums ir spēkā, un draud Latvijai ar investīciju strīdu. Diezin vai PV vadībai ir atbilde uz jautājumu, ko tā darīs, ja tiks noslēgts līgums ar Stadler, bet vēlāk tiesvedību rezultātā nāktos pirkt vilcienus arī no CAF.

Pasažieru vilciens velk uz sarunu procedūru ar ražotājiem jaunu vilcienu iegādei; nav izslēgta pašreizējo modernizācija

Līdz ar elektrovilcienu ilgtermiņa nomas iepirkuma procedūras pārtraukšanu jaunā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde šobrīd cenšas tikt skaidrībā par tālāko rīcību: rīkot jaunu konkursu vai sarunu procedūru, liekot uzsvaru uz jauna ritošā sastāva iegādi. Taču pastāv iespēja vēl ilgu laiku braukt arī ar vecajiem vilcieniem, tos modernizējot, kā jau tiek darīts dīzeļvilcienu gadījumā, pieļauj eksperti.

Vēl braucami

«Tas ir izdarāms,» par iespēju modernizēt esošos elektrovilcienus saka motorvagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmuma VRC Zasulauks (51% akciju pieder PV un 49% – a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR)) tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Pēc viņa teiktā, šobrīd PV izmanto 1983./84. g. un 1988./89. g. RVR ražotos vilcienus, kuriem var veikt vai nu t.s. vidējo vai galveno kapitālo remontu. Pirmajā gadījumā ekspluatācijas laiks tiek pagarināts par sešiem, otrajā – par 15 gadiem. Viņš pieļauj, ka esošo vilcienu tālāka ekspluatācija varētu arī nebūt dārgāka par jaunu izmantošanu, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas. Tā kā ražotāji cenšoties ar to pelnīt, tad īpaši dārgi izmaksā dažādu bojājumu novēršana. Piemēram, šobrīd kabīnes bojājuma gadījumā pēc sadursmes ar kādu dzīvnieku metāla daļas tiek noņemtas, taisnotas utt., bet ir ārvalstu ražotāji, kas paredz, ka šāda bojājuma gadījumā jāmaina visa kabīne, kam ir pavisam citas izmaksas. Ņemot vērā vilcienu tagadējo aizpildījumu, A. Vasiļjevs pieļauj, ka varētu iztikt arī ar esošā ritošā sastāva modernizāciju.

Vairāk nekā trīs gadus ilgušais VAS Pasažieru vilciens (PV) elektrovilcienu iepirkums noslēdzies ar spāņu ražotāja Patentes Talgo S.L.U (Talgo) uzvaru. Aiz strīpas palika Stadler Polska Sp. z.o.o., Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. un ŠKODA VAGONKA a.s.

Par to nule kā medijiem paziņoja PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Uzvarētājs piedāvājis ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu – 225,3 milj. eiro ‒ visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus ar 450 pasažieru vietām katrā.

Trešais konkurss (kurš noslēdzies ar uzvarētāja paziņošanu) vilcienu sāgā līdzīgi iepriekšējiem gan ievilkās. Uzsākot iepirkuma procedūru 2015. gada septembrī, toreizējais PV vadītājs Andris Lubāns norādīja: «Vēlamais vilcienu piegādes laiks ir 2016. gads, bet pēdējais vilciens jāpiegādā ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā kopš līguma noslēgšanas.» Kā «pateicību» par iepirkuma novešanu līdz otrai kārtai, kur tehniskos piedāvājumus iesniedza četri no pieciem pretendentiem, kas kvalificējās (neskaitot SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumu ООО «Уральские локомотивы»), A. Lubāns konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu pērnā gada oktobrī saņēma vilka pasi.

Jau otrdien, 9. oktobrī, valdībā varētu tikt skatīts jautājums par jauna vilcienu iepirkuma konkursa rīkošanu. Šoreiz konkursā vilcienu apkope un uzturēšana, kas sadārdzināja iepriekšējo iepirkumu, varētu tikt atstāta vietējā uzņēmuma VRC Zasulauks ziņā.

Tā šodien žurnālistiem paziņo a/s Pasažieru vilciens pārstāvji, norādot, ka šoreiz konkurss tiks rīkots par vilcienu piegādi bez apkopes.

Kā norādīja PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs, Kohēzijas fonda nauda konkrētajam projektam ir pieejama līdz 2015. gadam, taču jāņem vērā, ka ražotājam piegādes izpildei ir nepieciešami 25 līdz 30 mēneši, turklāt nedrīkst aizmirst risku par procedūras pārsūdzēšanu.

PV valdes pārstāvji žurnālistiem arī sacīja, ka no šobrīd esošajiem 164 elektrovilcienu vagoniem pēc kapitālā remonta un modernizācijas būs iespējams ekspluatēt 72, taču nepieciešami esot 130 šādi vagoni.

Akcionāru sapulce lems par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

(Papildināta visa ziņa.)

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands gan norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums. Pretējā gadījumā cita varianta neesot, kā sasaukt sapulci. Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Matīss žurnālistiem skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja Stadler piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljoni šogad un 16 miljoni eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, un ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.

Pasažieru vilciena (PV) valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, informēja uzņēmumā.

Kā ziņots, akcionāru sapulcē bija plānots lemt par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Merirands gan Nozare.lv norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums

Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.

Cerams, ka AS Pasažieru vilciens (PV) iepirkums noslēgsies sekmīgi un mums būs jauni vilcieni par cenu, ko varam atļauties, intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes izteicās satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss apliecināja, ka PV jaunajai valdei uzrunāts Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns, Latvijas Dzelzceļa (LDz) finanšu direktors Māris Bremze un LDz darbinieks Mikus Pērse.

Pēc viņa teiktā, uzrunāti esot vēl citi kandidāti, bet valdi šodien paredzēts apstiprināt trīs cilvēku sastāvā.

Lubānu Matīss raksturoja kā cilvēku, kas zina, kā tiek plānoti pasažieru pārvadājumi. Bremze esot sekmīgi kārtojis LDz finanšu lietas, savukārt Pērse bijis atbildīgais par iepirkumiem LDz koncernā.

Divu nedēļu laikā jaunajai valdei būs jātiek galā ar vilcienu nomas iepirkumu, un Matīss pauda pārliecību, ka šis uzdevums profesionāļu valdei nebūs par grūtu un tiks atrasts normāls risinājums, lai šī vilcienu iepirkumu sāga vienreiz beigtos.

Pēc kaislībām ar Pasažieru vilciena realizēto iepirkuma konkursu un tam sekojošo vadības maiņu, drīzumā izmaiņas gaidāmas arī uzņēmuma valdē, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Darbam Pasažieru vilciens valdē un uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.

Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli, lai risinātu jautājumu par iepirkuma atbilstību Eiropas Komisijas normatīviem.

Štokenberga pieaicināšanu satiksmes ministrs Aivis Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.

Jauno pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izgāzies un sekas tam būs tādas, ka jaunu vilcienu nebūs un sabiedrībai būs jāturpina braukt ar vecajiem, kas ar katru dienu vairāk nolietojas, atzina Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš uzsvēra, ka nākamnedēļ jāgaida valdības izšķiršanās. Valdība lemšot par to, kur aizies nauda, kas bija paredzēta vilcienu būvniecībai. Viņš arī norādīja, ka laika ziņā esot iespēja sarīkot jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, tomēr viņš nedomājot, ka Ministru Kabinets būs tik izlēmīgs.

U. Magonis pieļāva, ka vilcieniem paredzētā nauda tiks piešķirta citiem mērķiem - iespējams, esošās dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanai. Tas gan nozīmējot, ka tuvākajā laikā mēs jaunus vilcienus neredzēsim, bet vecie novecojot, un liels jautājums esot par to – kāda būs pasažieru kustība pa dzelzceļu tuvākajā nākotnē.

Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) apakšuzņēmējs AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) uzskata, ka AS Pasažieru vilciens (PV) bijušajām un esošajai valdei jāuzņemas atbildība par vērienīgā vilcienu iepirkuma novilcināšanu, šodien žurnālistiem sacīja RVR līdzīpašnieks Aivars Ločmelis.

Pēc viņa sacītā, atbildība par nekvalitatīva līguma izstrādāšanu jāuzņemas bijušajiem PV vadītājiem Andulim Židkovam un Nilam Freivaldam, kā arī esošajam vadītājam Artim Birkmanim un Satiksmes ministrijai kā PV kapitāldaļu turētājai.

«Tā kā RVR ir apakšuzņēmējs, mums noslēgtā līguma saturs nav zināms. Tomēr, pēc visiem pieejamās informācijas spriežot, līgumā ir vairāki strīdīgi punkti. Piemēram, kāpēc konkursa nolikumā ir apvienoti vilciena ražošanas un apkalpošanas līgumi?» retoriski vaicāja Ločmelis.

Tāpat viņš atzina, ka piegādes un uzturēšanas līgumā paredzēti pienākumi izpildītājam nodrošināt remonta centru. «Šī prasība nav izpildāma, jo remonta centrs nepieder piegādātājam, bet gan VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Tādējādi izpildītājs nevar nodot PV īpašumā to, kas izpildītājam nepieder. Tas ir neloģiski. Neviens šādu līgumu neparakstīs,» uzsvēra RVR līdzīpašnieks.

VAS Pasažieru vilciens (PV) šodien izsludinājusi atklātu konkursu par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Sarunā ar Dienas Biznesu PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis par šo iepirkumu jau informēja piektdien 22. novembrī.

Šodien paziņojums par iepirkumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

«Ieplānotā jaunu vilcienu iepirkuma priekšmets ir 25–45 vilcienu ilgtermiņa noma. Tā kā elektrifikācijas rezultātā 4 kV līdzstrāvu nomainīs 25 kV maiņstrāvu, esošos vilcienus vairs nevarēs izmantot. Savukārt jaunajos plānots duālais barošanas princips. 25kV panelī gan būs jēga investēt līdzekļus, kad būs notikusi elektrifikācija,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja Birkmanis.

Viņš arī norādīja, ka pirmos jaunos vilcienu varam gaidīt 2014. gada beigās vai 2015. gada pirmajā ceturksnī, saņemot ne mazāk kā vienu vilcienu mēnesī.

Tehniskā ziņā Latvijas vilcieni būs ļoti līdzīgi tiem FLIRT vilcieniem, kas jau patlaban kursē Igaunijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stadler patlaban pārdevis 962 šāda tipa vilcienus visā pasaulē un 81 FLIRT elektrovilciens jau šobrīd kursē pa platsliežu dzelzceļiem vairākās valstīs.

Projekts pilnā apjomā tiek finansēts, izmantojot līzingu, ko nodrošina globālas finanšu institūcijas. Finansējums tiks nodrošināts, balstoties uz starptautiskā finanšu tirgus cenām un bez valsts garantiju nepieciešamības.

Igaunijā elektrovilcienu maksimālais ātrums ir 160 km/h, bet paātrinājums – 1,2 m/s.

Db.lv jau rakstīja, ka par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Par AS Pasažieru vilciens (PV) izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu uzvarētāju tiek atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, informē PV.

Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām. Saskaņā ar Latvijas transporta attīstības plāniem, tiktu palielināts dzelzceļa pasažieru īpatsvars, tādējādi samazinot pārējo satiksmes tīklu noslodzi.

«Iepirkums par jauno vilcienu nomu ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem iepirkumiem AS Pasažieru vilciens pastāvēšanas vēsturē un tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā. Jauno vilcienu noma ir gaidīts un būtisks notikums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan mūsu uzņēmumam – mūsdienīga vilcienu satiksme kā drošs un ekonomisks pārvietošanās līdzeklis ir ieguvums visai sabiedrībai. Jau šobrīd PV ir atzīts par precīzāko dzelzceļa pasažieru pārvadātāju Eiropā. Pēc diviem gadiem mēs nodrošināsim Latvijas iedzīvotājiem vilcienu satiksmi,» uzsver AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Ņemot vērā, ka šis ir vērienīgākais un svarīgākais iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ar nozīmīgu ietekmi uz attīstību ilgtermiņā, tam tika izvirzītas augstas prasības atbilstoši valsts un uzņēmuma interesēm, uzsver PV vadītājs.

AS "Pasažieru vilciens" vadība sagaidītu lielāku izpratni no Spānijas mašīnbūves uzņēmuma Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) puses, «kā ievērot Eiropas Savienībā noteiktās iepirkuma procedūras», norādīja PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs.

«Viņi nemēģina piekrist ES viedoklim,» uzsvēra amatpersona.

Turklāt Spānijas uzņēmuma pārstāvji izvairoties no tikšanās ar PV valdi. «Esam CAF izteikuši divus piedāvājumus tikties, viņi uz tiem nav atbildējuši. Pēdējā tikšanās bija 24.jūlijā,» skaidro Štokenbergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka PV valde turpinās sarunas ar CAF un laiks rādīšot, vai izdosies līgumu parakstīt līdz 2.oktobrim.

Uz jautājumu, vai sarunās tika runāts par kopuzņēmuma izveidi, Štokenbergs norādīja, ka nevar komentēt spekulācijas, baumas un izdomājumus.

Tāpat Štokenbergs noraidīja informāciju, ka CAF varētu izvirzīt kādu ultimātus Latvijas pusei un to neizpildes gadījumā vērsties tiesā pat ātrāk par 2.oktobri, kad Spānijas uzņēmumam jāsniedz atbilde.

Gadījumā, ja šodien netiks panākta vienošanās skandālos apvītajā vilcienu iepirkumu konkursā, pastāv risks, ka Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) vērsīsies Stokholmas tiesā.

Tā norāda Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes skaidroja, ka pastāv arī citas iespējas gadījumā, ja šodien neizdodas panākt vienošanos, piemēram, var tikt pagarināts vienošanās panākšanas termiņš, var tikt izsludināts jauns konkurss u.c.

Pats Olšteins gan nepiekrīt tam, ka notiktu apzināta vilcienu iepirkuma vilcināšana, jo Satiksmes ministrija darot visu, lai šis process norisētu pēc iespējas gludāk un lai Latvija tiktu pie plānotā Eiropas finansējuma šajā iepirkumā.

SM pārstāvis gan atzina, ka par politiku šajā konkursā var runāt jau no paša sākuma. «Ir bijuši dažādi politiski uzstādījumi iepriekš,» sacīja Olšteins, konkrēti neko neminot.

Mēdz teikt, ka gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, lai gūtu panākumus, ir iespējami vairāk jākustas, jādarbojas, jāizrāda iniciatīva. Proti, tikai kustība var radīt progresu, bet stāvēšana uz vietas – stagnāciju vai regresu. Tomēr, kā zināms, it visam var atrast savus izņēmumus.

Latvijā par minētās tēzes unikālu izņēmumu droši var uzskatīt valsts uzņēmumu Pasažieru vilciens (PV). Gari un plaši jau ir aprakstīta sāga, ka PV centās nopirkt jaunus vilcienus, piesaistot Eiropas finansējumu. Īsais notikumu atstāsts – nolēma pirkt, piesaistīta naudu, ļoti ilgi meklēja piegādātāju, atrada piegādātāju, noslēdza līgumu par vilcienu piegādi ar Spānijas kompāniju CAF, bet atteicās to pildīt. Savulaik amerikāņi uzņēma filmu par kompānijas Enron krahu, taču, šķiet, ka par PV jauno vilcienu epopeju pat seriāls varētu iznākt. Rezultāts ir tāds, ka šobrīd jaunu vilcienu Latvijai nav, Eiropas naudas to iegādei – nav, toties ir ļoti reāla iespēja tiesāties ar CAF.

AS Pasažieru vilciens jaunā valde pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Valde plāno līdz augusta beigām sagatavot ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz veiksmīgai ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam.

Uzņēmuma jaunā valde divu nedēļu laikā kopš savas darbības sākuma ir pārskatījusi un apstiprinājusi AS Pasažieru vilciens iepriekšējā finanšu gada pārskatu. Iesniegšanai akcionāram sagatavoti arī 2014.gada budžeta grozījumi, kuros atrasta iespēja optimizēt resursus un samazināt zaudējumus par vismaz 5 miljoniem eiro.

AS Pasažieru vilciens valde panākusi principiālu vienošanos ar VAS Latvijas dzelzceļu par infrastruktūras pamatpakalpojumu maksājumu kārtību.

Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), pavēstījis, ka papildu valsts dotācijas Stadler vilcienu nomai no valsts nebūs nepieciešamas, skaidro Birkmanis.

Vilcienu noma tikšot finansēta no PV pašu līdzekļiem. Lielākās bažas satiksmes ministram un kapitāldaļu turētājam esot par to, vai darījuma rezultātā uzņēmums nevērsīsies valdībā un neprasīs finansējumu. Atbilde esot - nē, uzsvēra Birkmanis.

Viņš skaidroja, ka jau likumā ir noteikts, ka peļņas norma uzņēmumam ir ap 3%, un, noslēdzot nomas līgumu, izdevumus kompensē valsts pasūtījuma līguma ietvaros līdz 2031.gadam. Pirmie vilcieni būšot pēc pusotra gada, un tas nozīmējot, ka pasūtījuma līgums būs spēkā nomas līguma laika periodu.

Esam izrēķinājuši, ka 15 gadu nomas līguma laikā ietaupīsim 37 miljonus eiro, salīdzinot ar situāciju, kas ir pašreiz. Nomas darījums dod ekonomiju. Tā ir nodokļu maksātāja nauda, kas tiek ietaupīta. Nebūs nepieciešamas papildu valsts dotācijas, skaidroja Birkmanis. Esot vienošanās, ka kapitāldaļu turētāja paraksts būs, kad būs saskaņots viss finansējuma plāns.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.

Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.

Hyundai Rotem šīs nedēļas sākumā izplatītīja informāciju, kurā tika pausts pārsteigums par lielo cenu atšķirību Hyundai un Stadler piedāvājumos jaunu vilcienu iepirkumam Latvijā, jo iepriekš citos konkursos novērota daudz mazāka cenu atšķirība. Stadler gan uzsver, ka nekad iepriekš abas kompānijas nav iesniegušas piedāvājumus vienā konkursā.

«Esam ievērojuši, ka mūsu konkurents Hyundai ir uzsācis kampaņu medijos, mēģinot ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu AS Pasažieru vilciens izsludinātajā konkursā. Savā paziņojumā medijiem (07.05.2014) viņi apgalvo, ka iepriekšējos konkursos cenu starpība Stadler un Hyundai piedāvājumos bija tikai daži procenti. Vēlamies uzsvērt, ka ne Eiropā, ne kādā citā pasaules daļā nav bijis tāds konkurss, kurā Stadler un Hyundai būtu vienlaicīgi iesnieguši savus piedāvājumus,» savā paziņojumā medijiem pauž Stadler pārstāvji.

Stadler uzsver, ka ražo vilcienus, kuri pierādījuši savu darbību valstīs ar platsliežu dzelzceļu tīklu un bargiem klimatiskajiem apstākļiem, tajā skaitā Igaunijā, Somijā un Baltkrievijā. Visās šajās valstīs FLIRT vilcienu kopskaits sasniedz 81. Ja pieskaita arī normāla platuma FLIRT vilcienus, tad kopā līdz šim Stadler ir pārdevis 951 vilcienu, un tas ir kvalitātes uzticamības apliecinājums.