DB Viedoklis

Db viedoklis: Bērnišķīga attieksme pret daudzu miljonu vērtiem darījumiem

Dienas Bizness,04.10.2012

Jaunākais izdevums

Jauno pasažieru vilcienu konkurss nu jau pilnīgi oficiāli ir atzīts par izgāzušos, un, visticamāk, turpmāk mūs sagaida viens no diviem iespējamiem scenārijiem.

Pirmais no tiem - spāņu kompānija CAF, pildot ar a/s Pasažieru vilciens (PV) noslēgto līgumu, sāk piegādāt Latvijai jaunos vilcienus, bet maksāts par tiem tiek nevis ar ES līdzekļiem, bet gan ar vietējo nodokļu maksātāju naudu. Otrs - pašreiz noslēgtais līgums tiek lauzts, maksājot CAF kompensāciju, kuras apmērus gan nav iespējams pateikt, jo šeit runa ir par kārtējo slepeno līgumu. Turklāt, jo vēlāk šī laušana notiks, jo lielāka summa valstij jeb nodokļu maksātājiem būs jāatskaita CAF. Faktiski ir skaidrs, ka šī kompānija jau ir ķērusies pie noslēgtā līguma izpildes. Citiem vārdiem sakot, ir izdarīts principā viss iespējamais, lai vilcienu iepirkums izgāztos. Jāatzīst, ka sākotnējā iecere un iestrādnes bija pat teicamas. Plāns bija ļoti labs - panākt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pārvietoties jaunos vilcienos, kuri daļēji tiktu saražoti Rīgā, tādējādi radot daudzas darbavietas, bet lielāko izdevumu daļu segtu Eiropas Komisija (EK). Tā vietā Ministru kabinets pēc ilgām un smagām pārdomām deva savu mandātu toreizējam PV šefam Nilam Freivaldam parakstīt līgumu ar CAF, jau mirkli vēlāk atzīstot, ka parakstītā dokumenta redakcija var būt šķērslis finansējuma saņemšanai no EK. Kad CAF tika piedāvāts akceptēt līguma labojumus, jau bija skaidrs, ka tas nenotiks, jo nebija iespējams atrast nevienu iemeslu, kas ļautu saprast, kāpēc gan CAF vajadzētu kaut ko mainīt. Turklāt tas ir puiciski - likt kaut ko mainīt jau parakstītā dokumentā.

Nesen izskanēja ziņa, ka noilguma dēļ ir izbeigtas jebkādas darbības tā dēvētajā Latvenergo trīs miljonu lietā. Vilcienu iepirkumu kontekstā summas ir ievērojami lielākas, un šī nu ir reize, kad par notikušo kādam ir jāatbild. Turklāt šim «kādam» ir jābūt ar konkrētu vārdu un uzvārdu. Un šī ir tā reize, kad atrast atbildīgos nevajadzētu būt īpaši lielām problēmām. Teju vai fascinējoši ir dažādi apgalvojumi par PV vainas pakāpi, parakstot līgumu ar CAF. Kā jau minēts, toreizējais PV vadītājs to darīja, saņemdams Ministru kabineta mandātu, un valdības sastāvs tolaik bija precīzi tāds pats kā šobrīd - Valda Dombrovska (Vienotība) vadībā. Diemžēl Latvijā ir iegājies tā, ka gadījumos, kad par kaut ko atbild valdība, realitātē neatbild neviens, un tieši to tiek mēģināts panākt arī šobrīd. Varbūt šeit runa ir par muļķību, nezināšanu, slinkumu un tamlīdzīgiem aspektiem, kas ir ļāvuši līdz nemaņai sabojāt labi iesāktu projektu. Tomēr nav izslēgts, ka šeit varam runāt arī par kāda ieinteresētību panākt, lai CAF nekādus vilcienus Latvijai nepiegādātu.

Atgriežoties pie atbildības, jāatgādina, ka praktiski vienmēr, kad ir tikuši pieņemti ar vilcienu iepirkumu būtiski lēmumi, valdības darbu principā ir kūrējusi Vienotība. Principā Latvijai ir koalīcija, ko veido trīs politiskie spēki, taču, vērtējot reāli, jāatzīst, ka pārējos divus partnerus atbilstoši savām interesēm stūrē tieši Vienotība, kam tad arī jāuzņemas atbildība par to, ka Latvija perspektīvā var zaudēt gan naudu, gan jaunus vilcienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro ir 540 tūkstošiem iedzīvotāju

Dienas Bizness,07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro

Lelde Petrāne,07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gada decembrī vairāk nekā pusmiljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro. Par to liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo pāris mēnešu laikā esot uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja 2012.gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par 5%, sasniedzot 31%.

TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda - tas nozīmē, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, decembrī sasniedzot jau 540 tūkstošus eiro atbalstītāju.

Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojusies šādās iedzīvotāju grupās –jaunieši (15-24 gadi), attiecīgi skolēni un studenti, cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Rīgā, Pierīgā un citās pilsētās dzīvojošie, kā arī cittautieši. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem jeb tā sauktajām «baltajām apkaklītēm». Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem

Db.lv,04.02.2022

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "Bonava Latvija" attīstītās "Dreilinga mājas", kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "R.Evolution" un "YIT Latvija", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Trešo gadu pēc kārtas "Bonava Latvija" ir lielākais attīstītājs - pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.

Otrajā vietā ir "R.Evolution" ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā "YIT Latvija" ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir "Vastint Latvia" ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala "AFI Europe" ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un "River Properties" ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir "Merks" ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā - "One Development" ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā - "Estera" ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju "Top 10" noslēdz "Eskar" ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bagātākais cilvēks joprojām ir veikalu tīkla «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs - lēsts, ka viņa īpašumu kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro jeb par 200 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, piektdien raksta portāls «Alfa.lt», atsaucoties uz žurnālu «Top».

Saskaņā ar žurnāla aplēsēm Numavičs tālu apsteidz visus pārējos saraksta dalībniekus.

Otrajā vietā pakāpies uzņēmumu grupas «Girteka logistics» valdes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs Mindaugs Raila ar īpašumiem 750 miljonu eiro vērtībā.

Trešajā vietā šoreiz palicis koncerna «MG Baltic» prezidents Darjus Mockus, kam pieder īpašumi 690 miljonu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā ierindojies bijušais «Vilniaus prekyba» akcionārs Žilvins Marcinkevičs, kura īpašumi novērtēti par 400 miljoniem eiro.

Piektajā vietā ir koncerna «Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja Lida Lubiene, kuras īpašumu vērtība ir 320 miljoni eiro.

Sestais sarakstā ir mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumu grupas «Kesko Senukai» dibinātājs Augustīns Rakausks ar 240 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, septītais - degvielas uzpildes staciju tīkla operatorkompānijas «Vaizga» akcionārs Ivans Paļeičiks ar 230 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, astotais - «Vilniaus prekyba» un Baltkrievijas tirdzniecības tīkla «Mart Inn» akcionārs Mindaugs Marcinkevičs ar 220 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

  • Rīga: 888 darījumi;
  • Daugavpils: 96 darījumi;
  • Liepāja: 79 darījumi;
  • Jūrmala: 71 darījums;
  • Ropažu novads: 65 darījumi;
  • Rēzeknes novads: 59 darījumi;
  • Dienvidkurzemes novads: 57 darījumi;
  • Mārupes novads: 56 darījumi;
  • Cēsu novads: 53 darījumi;
  • Jēkabpils novads: 53 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID būs pieejama plašāka informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Lelde Petrāne,22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā Par nodokļiem un nodevām veiktās izmaiņas nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā Par nodokļiem un nodevām 22.2 pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēšot tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Nordeka pārsūdzēs tiesas spriedumu, kas uzdod ATD atcelt 200 miljonu vērtos līgumus ar uzņēmumu

LETA,08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Netīkamu kritiku pasludina par nekorektu

Rūta Kesnere, DB žurnāliste,16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais ziņojums par valsti satur nekorektu informāciju. Tā nule ziņu aģentūrai LETA ir paudusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tādējādi cenšoties sēt šaubas par ziņojuma secinājumu kvalitāti. Latvijas valsts pārvaldes negatīvā reakcija pēc EK ziņojumiem par valsti nav pārsteigums.

Kā jau tas pēdējos gados ierasts, pēc EK kritikas no Finanšu ministrijas puses atskan vairāk vai mazāk nikni pārmetumi komisijai. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ EK ziņojumi tiek uztverti tik nelabvēlīgi? Vispirms tas saistāms ar izteikto kritiku par politiķu darbu, kas «mūsējiem», protams, neiet pie sirds. Tā, piemēram, jaunākajā EK ziņojumā, nenoliedzot nodokļu reformas iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, minēts, ka tās rezultātā nepietiekami tiek mazināta ienākumu nevienlīdzība, jo lielākie ieguvēji nav iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat izteiktas bažas, ka veselības aprūpes reforma, kas paredz ieviest divus pakalpojumu grozus, tos sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu, var pasliktināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Sociālās iemaksas nav tikai privāta lieta

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc šī sistēma būtu jāpārskata. To intervijā aģentūrai LETA norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijā ir šādi nodokļu režīmi: vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, personas, kas gūst ieņēmumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kā arī patentmaksātāji. Saskaņā ar J. Reira teikto, 600 000 strādājošo strādā vispārējā nodokļu režīmā, maksājot pilnu sociālo iemaksu likmi, bet 300 000 strādājošo ir nodarbināti tādos nodokļu režīmos, kuros ir krietni zemāka sociālo iemaksu likme vai iemaksu objekts, līdz ar to šie nodarbinātie saņem daudz zemākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, bezdarbnieku pabalstus, maternitātes pabalstus, pensijas utt. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir 926 eiro, bet MUN gadījumā tā ir 231 eiro. Tas uzskatāmi parāda, cik atšķirīgā apjomā būs arī cilvēku saņemtie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. 2017. gadā Pasaules Banka savā pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīja, ka īpaši nodokļu režīmi mazajam biznesam pastāv daudzās OECD valstīs, bet Latvijas atšķirība un īpatnība ir niecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db,19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, britu mārciņas vērtība krītas saistībā ar Breksitu

LETA--AFP,12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien turpināja kristies, augot neskaidrībai par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas Breksita vienošanos.

Eiropas biržu indeksi pieauga, bet ASV biržu indeksi maz mainījās dažādos virzienos, pozitīvi reaģējot uz ziņām par progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara risināšanā, bet negatīvi – uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par valdības darba apturēšanu, ja netiks piešķirts finansējums mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku.

Meja tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, mēģinot panākt jaunas piekāpšanās no ES valstu līderiem pēc tam, kad viņa atlika Lielbritānijas parlamenta balsojumu par Breksita vienošanos.

Merkele paziņoja Vācijas parlamenta deputātiem no viņas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU), ka viņa neredz «nekādu iespēju mainīt» šo vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena,03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru