Akcionāru sapulce lems par Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņu, medijiem brīfingā par jauno elektrovilcienu nomu paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
(Papildināta visa ziņa.)
PV kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands gan norādīja, ka vēl ir iespēja, ka valde pati varētu pieņemt lēmumu atkāpties, ņemot vērā, ka kapitāldaļu turētāju un satiksmes ministru nav apmierinājis iesniegtais jauno vilcienu nomas iepirkuma finansējuma piedāvājums. Pretējā gadījumā cita varianta neesot, kā sasaukt sapulci. Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.
Matīss žurnālistiem skaidroja, ka pašreizējā PV valde netiek galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja Stadler piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljoni šogad un 16 miljoni eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, un ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.
Matīss norādīja, ka Stadler piedāvājumā procentu likme veido lielu daļu no iepirkuma sadārdzinājuma. Viņš skaidroja, ka jaunajai konkursa komisijai ir jāvērtē abu divu pretendentu - gan Stadler, gan Hyundai - piedāvājumi, lai noskaidrotu izdevīgāko.
Matīss atzina, ka ar Arta Birkmaņa valdi nav paveicies tāpat kā ar iepriekšējo, tāpēc «esam tur, kur esam». Pret Birkmaņa valdi gan SM nevērsīšoties, jo neesot juridisku seku.
Vaicāts, kā jaunā valde varēs risināt infrastruktūras maksājuma deficītu, kas šogad joprojām ir 14 miljoni eiro, Matīss norādīja, ka ir iespējamas sarunas ar Latvijas Dzelzceļu par apmaksas kārtību, kā arī ir iespējami citi risinājumi. Piemēram, PV varējis realizēt peronu modernizācijas projektu, tad maksa par infrastruktūru būtu mazāka. Turklāt jaunie vilcieni ļaušot ietaupīt, un PV varēšot atļauties maksāt vairāk. Matīss uzvēra, ka jaunos vilcienus varēs iegādāties šī iepirkuma ietvaros, tikai pārvērtējot pretendentu piedāvājumus.
Satiksmes ministrija līdz šodienai gaidīja jauno vilcienu iepirkuma nomas detalizētus aprēķinus no uzņēmuma Pasažieru vilciens, informēja Matīss. Viņš jau iepriekš neizslēdza AS Pasažieru vilciens (PV) valdes nomaiņu, ja tā nespēs par saviem līdzekļiem nodrošināt jaunu vilcienu piegādi uzņēmumam.
Matīss skaidroja, ka PV prasot šogad papildu 14 miljonus eiro un nākamgad 16 miljonus eiro no valsts budžeta, pārsvarā kā infrastruktūras maksu, kas ir PV budžetā iekļaujamā summa, kā arī papildu maksājumus nākamajiem gadiem. PV tabulās, kuras iesniegtas Satiksmes ministrijai, šīs summas esot nodēvētas par nepieciešamajām valsts dotācijām.
Par PV izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu iepirkuma uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG.
Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām.
Pēc pretendentu iesniegto dokumentu atvēršanas tika konstatēts, ka Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA nav iesniedzis savu piedāvājumu. Savukārt Dienvidkorejas uzņēmuma Hyundai Rotem Company iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija bija spiesta noraidīt, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.
Atbildot uz konkurentu pārmetumiem, ka nekorekti minēta nomas maksa 150 miljonu eiro apmērā 15 gadu garumā, PV norāda, ka finanšu plāns ir balstīts uz to, ka vēlāk tiks piesaistīts lētāks finansējums, nekā to patlaban piedāvā ražotājs, tāpat tikšot pagarināts finansējuma amortizācijas periods līdz 30 gadiem. Atbilstoši vilcienu derīgajam kalpošanas laikam tādējādi būtiski samazināšoties ikgadējie maksājumi. «Sākotnējais maksājumu apjoms par vilcieniem 15 gadu laikā ar summāro vērtību 224 miljoni eiro būs samazināts uz 150 miljoniem eiro,» apgalvo uzņēmumā, norādot, ka kopējā līguma vērtība ir 274 miljoni eiro, kas ietver iekārtu nomu, iekārtu atlikušo vērtību, rezerves daļas un rezerves daļu fondu. Aprēķini arī parādot, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad ik gadu tiek tērētas arvien lielākas summas novecojušo vilcienu remontam, 15 gadu nomas līguma perioda laikā būs iespējams ieekonomēt vismaz 46 miljonus eiro no uzņēmuma līdzekļiem.
