Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.
Joprojām pietiekami liels papīra daudzums nonāk sadzīves atkritumos. Papīra un kartona īpatsvars veido vidēji 17,3%, informē ministrija, atsaucoties uz SIA Virsma pētījumu, kas veikts 2011. gadā. J. Lapsa teic, ka varētu palielināt speciālo konteineru skaitu, tomēr kādā brīdī papīra vākšana vairs neatmaksājas un kļūst pārāk dārga. Valstīs, kur ir dārga atkritumu glabāšana, ir lielāka motivācija tos šķirot, norāda speciālists. Viņaprāt, ir iespēja savāktā papīra daudzumu palielināt, bet ne vairāk kā par 15%.
2013. gadā papīrs un kartons Latvijā galvenokārt tika pārstrādāts SIA Papīrfabrika Līgatne un olu paliktņu ražotnē SIA V.L.T., informē VARAM. Taču šogad Līgatnes papīrfabrikā papīrs vairs netiek pārstrādāts. «Šobrīd uzņēmumā ir maksātnespējas process un saimnieciskā darbība ar administratores 26. jūnija lēmumu pilnībā izbeigta,» norāda maksātnespējas procesa administratore Elīna Dupate. Papīrfabrika ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Līgatnes novadā. «Tā darbība ļoti nopietni ietekmē novada iedzīvotāju ikdienu. Tās ir gan darbavietas, gan saistītā infrastruktūra, jo Līgatnes pilsētiņu 200 gadu laikā ir cēlusi papīrfabrika. Tāpat Līgatnes papīrfabrika un tās kultūrvēsturiskais centrs ir Eiropas mēroga piemineklis, kura saglabāšana ir visu mūsu kopīgs pienākums,» uzskata Ainārs Šteins, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.
Visu rakstu Savākto papīru eksportējam lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.