Lietuvā 1.maijā pilnā apmērā stājās spēkā nacionālā shēma “RED BP”, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz cietā biokurināmā atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Piedalīties shēmā un tirgot ilgtspējīgu biokurināmo var arī Latvijas piegādātāji.
No 1. janvāra Eiropas Savienības energoresursu tirgus dalībnieki, kuri ekspluatē iekārtas, kurās tiek izmantots biokurināmais un kuru kopējā nominālā siltuma jauda ir 20 MW vai vairāk, vai kuri piedalās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS), drīkst lietot tikai ilgtspējīgu biokurināmo.
Prasība tirgot un izmantot ilgtspējīgu biokurināmo ir noteikta Eiropas direktīvā “RED II” (angļu val. Renewable energy directive).
Šī direktīva paredz biokurināmā izmantotājiem zināt par izmantotā biokurināmā izejvielām un izcelsmi, no piegādātājiem pieprasīt informāciju un pārliecināties, ka izejvielas ir iegūtas, ievērojot piemērojamās ilgtspējības prasības, kā arī aprēķināt ar biokurināmā dedzināšanu saistītās SEG emisijas.
“Esmu pārliecināts, ka visi saprot jauno prasību nozīmīgumu. Izmantojot ilgtspējīgu biokurināmo, tieksimies samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) daudzumu un sasniegt kopējos ES mērķus šajā jomā, vienlaikus palielināsim arī sabiedrības un nevalstisko organizāciju uzticību sektoram. Jo ikviens sabiedrības loceklis jebkurā brīdī varēs uzzināt precīzu informāciju, no kā faktiski ir ražots siltumenerģijas piegādes uzņēmumu dedzināmais biokurināmais. Līdz šim par to tika radīts ne viens vien mīts”, – stāsta uzņēmuma “Baltpool” vadītājs Andris Smaļuks (Andrius Smaliukas).
Grozot atjaunīgo resursu enerģētikas likumu, 2022. gadā “Baltpool”, kā energoresursu biržas operatoram, tika uzticēts izveidot brīvprātīgu nacionālo novērtēšanas shēmu “RED BP” biomasas kurināmā atbilstības ilgtspējības un SEG daudzuma mazināšanas kritērijiem, lai īstenotu RED II direktīvu Lietuvā.
“Veidojot “RED BP” shēmu, datus centāmies vākt, radot minimālu administratīvo nastu biokurināmā biržas dalībniekiem, par savākto datu uzticamību pārliecinoties jau esošajos valsts institūciju pārvaldāmajos reģistros” – stāsta uzņēmuma “Baltpool” vadītājs.
“Baltpool” jau zināmu laiku iepazīstināja tirgus dalībniekus ar gaidāmajām pārmaiņām un tehniskajām detaļām.
“RED BP” marķējums no šā brīža ir obligāts visam ilgtspējīgam biokurināmajam, – gan Lietuvā ražotajam, gan no ārvalstīm importētajam, ja pircējs pieprasīs piegādāt biokurināmo atbilstīgi “RED BP” shēmai.
Darījumi ar ilgtspējīgu biokurināmo saskaņā ar “RED BP” Lietuvā jau tiek veiksmīgi īstenoti. Latvijas biokurināmā pārdevēji, tāpat kā citu valstu tirgus dalībnieki, var piedalīties Lietuvas “RED BP” shēmā.
Saskaņā ar shēmu ārvalstu pārdevēji Lietuvā var tirgot koksnes pārstrādes blakusproduktus (atliekas), sertificētu koksni saskaņā ar Eiropas Komisijas atzītajām brīvprātīgajām starptautiskajām shēmām SBP, SURE un KZR, kā arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas shēmām FSC, PEFC.
Biokurināmais tiek uzskatīts par ilgtspējīgu, ja tas atbilst ilgtspējības kritērijiem, piemēram, ir ražots, ievērojot spēkā esošos tiesību aktus un regulas attiecībā uz meža aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti, tas tiek iegūts un savākts, saudzējot vidi. Biokurināmais nedrīkst būt iegūts vietās, kurām ir augsta bioloģiskā daudzveidība. Šajā shēmā varēs piedalīties visi esošie energoresursu biržas dalībnieki. Turklāt tiks savākta visa informācija par biokurināmā atbilstības ilgtspējības un SEG daudzuma mazināšanas kritērijiem izpildi, bet savākto informāciju valsts nodos Eiropas Komisijai.
“Lietuvā spēkā esošās prasības biokurināmajam jau līdz šim darbojās atbilstīgi “RED II” direktīvai, taču nebija skaidras uzskaites sistēmas. “RED BP” veicinās savākt un sistematizēt visu informāciju par izmantoto biokurināmo, tā izcelsmi, izejvielām, atbilstību ilgtspējības principiem. Tirgus dalībniekiem shēma nodrošinās vairāk skaidrības. Pēc Viļņas koģenerācijas spēkstacijas darbības uzsākšanas Lietuvā ievērojami pieaugs biokurināmā patēriņš. Vairāk nekā 80 % siltuma tiks ražots, izmantojot biokurināmo. Mūsu mērķis –, lai gan ilgtspējīga biokurināmā, gan biokurināmā bez ilgtspējību apliecinošiem dokumentiem cenas neatšķirtos vai atšķirtos nenozīmīgi”, – apgalvo A. Smaļuks.
