Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzīnusi Pēteri Druķi, informē EM.

Pēteris Druķis ir būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis 10 gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS Inspecta Latvia.

Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja P.Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk kā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībām efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) atļaus turpināt Ādažu tirdzniecības centra paplašināšanas darbus pilnā apjomā tad, ja Ādažu būvvaldē iesniegtās projekta izmaiņas atrisinās konstatētās nepilnības, aģentūru LETA informēja BVKB direktors Pēteris Druķis.

Patlaban jau ir atļauts daļēji turpināt būvdarbus attiecībā uz darbiem, kuriem ir saskaņots būvprojekta risinājums.

Druķis norādīja, ka objektā tika konstatēta patvaļīga būvniecība un apturēti būvdarbi. Konstatēts, ka objektā tika veikta apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas inženierrisinājumu izbūve (izbūvēti cinkotā skārda gaisa vadi, uzstādīti ventilācijas un gaisa kondicionēšanas agregāti) bez noteiktā kārtībā saskaņota būvprojekta. Šo darbu izpilde nebija iekļauta būvprojektā, ko Ādažu novada būvvalde ir akceptējusi 2015.gada 28.jūlijā.

Tāpat ir izbūvēti kanalizācijas stāvvadi caur 1.stāva 12 metrus gariem dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Būvprojektā nav iekļauta ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu sadaļa, attiecīgi arī būvprojekta būvkonstrukciju sadaļā nav paredzēta atveru veidošana pārseguma paneļos. Ja bez atbilstošas projekta dokumentācijas tiek skartas būves nesošās konstrukcijas, tas ir jāizvērtē ļoti atbildīgi, uzsvēra Druķis.

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa krimināllieta tikusi līdz prokuratūrai

Ne pārāk sen Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidoto Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) turpina vajāt darbinieku pagātnes problēmas. Proti, BVKB direktors Pēteris Druķis ir ierauts kriminālprocesā un šobrīd šī lieta nodota prokuratūrā kriminālvajāšanai attiecībā pret vienu fizisko personu, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 179. panta par piesavināšanos, DB informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina. Pēc DB rīcībā esošās informācijas kriminālvajāšana ir uzsākta pret P. Druķi.

Vainu noliedz

Pagājušā gada vasarā uzņēmums Inspecta Latvia vērsās policijā ar iesniegumu par iespējami veiktu uzņēmumam piederošas mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos. Aizdomas krita uz bijušo uzņēmuma darbinieku P. Druķi. Iespējamā mantas un naudas līdzekļu piesavināšanās no P. Druķa puses tika atklāta pagājušā gada vasarā, kad uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude un auditorkompānijas KPMG audits.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos un 296 gadījumos jeb 56,6% ir konstatēti pārkāpumi, šodien žurnālistiem sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

BVKB sacīja, ka 52 objektos pārkāpumi bija tādi, ka tika apturēti būvdarbi, tiesa, 36 no šiem objektiem jau ir pieņemti ekspluatācijā, jo konstatētie pārkāpumi tika operatīvi novērsti.

Gandrīz puse jeb 49% no konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar būvdarbu izpildi - darbi būvlaukumā tiek veikti neatbilstoši būvprojektam. «Būtiskākais no šāda veida pārkāpumiem tika konstatēts jau sen ekspluatācijā pieņemtā lielveikalā Prisma Deglava, kur atklājām veikto būvdarbu neatbilstību projektam. Šajā gadījumā pārkāpumi bija tik nopietni, ka BVKB vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu,» sacīja Druķis.

Viņš piebilda, ka 39% gadījumu pārkāpumi konstatēti autoruzraudzībā un būvuzraudzībā - to veic cilvēki bez atbilstošas kompetences, bez sertifikātiem. Savukārt 22% gadījumu konstatēta būvizstrādājumu dokumentācijas neesamība objektā.

Būvniecības valsts kontroles birojs šajā gadā veicis jau 600 no plānotajām aptuveni 2000 sabiedriskās nozīmes ēku pārbaudēm. Neatbilstības konstatētas katrā piektajā pārbaudītajā ēkā, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja biroja direktors Pēteris Druķis.

Visbīstamākā ēka esot Rīgas Cirks, ko, pēc Druķa teiktā, ekspluatēt nedrīkstētu. Kā sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs, Rīgas Cirka ēka ar apdraudējumu cilvēkiem kalpo jau vairākus gadus. Ēkas īpašniekiem izdots veikt pasākumus, lai konstatētos pārkāpums novērstu.

Lielākā daļa ēku, kurās konstatētas neatbilstības, atrodas Rīgā. Pārsvarā pārkāpumi saistīti ar ugunsdrošību. Tāpat biežāko konstatēto neatbilstību vidū ir ēku konstrukciju mehāniskā stiprība, kā arī vides nepieejamība. Vairumā gadījumu gan ēkas nav tik bīstamas, lai būtu nekavējoties jāveic uzlabošanas pasākumi. Šo ēku īpašniekiem tam doti viens līdz trīs mēneši.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatējis, ka Rīgā ir vēl divas ēkas, kuru ekspluatācija apdraud cilvēku drošību - koncertzāle Palladium un Rimi tirdzniecības centrs Lomonosova ielā 6.

Kā šodien informēja BVKB vadītājs Pēteris Druķis, šajās vietās nav droša konstrukciju nestspēja, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība.

Abu ēku saimniekiem augusta laikā jāiesniedz konkrēti pierādījumi par pasākumiem drošības uzlabošanai.

Kā norādīja ekonomikas ministra Dana Reizniece-Ozola (ZZS), ja tas netiks darīts, šīs vietas nāksies slēgt.

Patlaban šo ēku ekspluatācija nav apturēta tādēļ, ka konstatētie pārkāpumi un defekti nav kritiski, tādēļ ēku īpašniekiem ir dots ļoti īss laiks pārkāpumu novēršanai, sacīja Druķis.

Ja īpašnieki nesniegs pierādījumus tam, ka riski ir novērsti, BVKB tiks pieņemti lēmumi, visticamāk, par ēku ekspluatācijas pārtraukšanu, piebilda Druķis.

Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), izvērtējot jauno būvobjektu stāvokli, visvairāk satrauc objekti, kas tiek būvēti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Kā skaidroja Druķis, šādu objektu būvētāji nereti aizbildinās, ka jāapgūst Eiropas nauda, tāpēc vajag uzbūvēt ātri. Tādejādi netiekot pievērsta uzmanība kvalitātei.

BVKB šādiem objektiem pievēršot pastiprinātu uzmanību.

Druķis arī norādīja, ka no 1.jūlija, kad būvprojektu un būvju ekspertīzes veiks tikai sertificēti speciālisti, vairs netiks akceptēti projekti, kas nav atbilstoši prasībām.

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Jaunajā Būvniecības likumā vēlas izmaiņas attiecībā uz Būvniecības valsts kontroles biroju, pagaidām tiek laboti valdības noteikumi

To, ka Ekonomikas ministrijā ir sagatavots iespējamais grozījumu projekts tikai pērn spēkā stājušajās Būvniecības likumā, Saeimas Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, atbildot uz Valsts kontroles padomnieka Edgara Pastara jautājumu, atzina Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Viņš norādīja, ka jautājums ir par situāciju, kāda veidosies pēc šā gada 1. jūlija attiecībā uz Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijām. Proti, 1. jūlijā šai institūcijai būs jāpieņem ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai vairāk. «Kā lai pieņemam šādu objektu ekspluatācijā, ja neviens no biroja ekspertiem, tajā ne reizi nav bijis?» retoriski jautāja P. Druķis. Viņaprāt, šāda situācija, nav īsti adekvāta, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Būvniecībā arī neesot iespējams sākotnēji pilnīgi precīzi noteikt izmaksas, jo tās varot arī pieaugt, tāpēc kritērijs, kad birojam obligāti ekspluatācijā jāpieņem būves, kuru būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro, ir ļoti nosacīts. Pēc P. Druķa sacītā, būvniecības kļūdas jau nav tikai būvdarbu kļūdas. Proti, Norvēģijas pieredze rāda, ka būvdarbu kļūdas ir tikai 30%, savukārt 70% ir ieceres un projekta nepilnības, projektēšanas kļūdas un neatbilstoši būvizstrādājumi.

Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņems tikai tās publiskās būves, kurām būv atļauja izsniegta no pērnā gada 1. oktobra

To paredz Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā, kuru Saeima steidzamības kārtībā varētu skatīt jau šīs nedēļas plenārsēdē. Tāds bija Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmums.

Jāatgādina, ka pērn 1. oktobrī spēkā stājās jaunais Būvniecības likums, kurš noteica: Būvniecības valsts kontroles birojs no šā gada 1. jūlija pieņems ekspluatācijā jaunas vai esošu būvju pārbūves, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī tādas, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līgumcena ir 1,5 milj. eiro vai lielāka.

Ja Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) janvārī negūs pierādījumus, ka veikti uzlabojumi patlaban bīstamo ēku sarakstā iekļautajā Rīgas cirka ēkā, tad šo ēku varētu slēgt ekspluatācijai, šorīt telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja BVKB direktors Pēteris Druķis.

Pašlaik BVKB rīcībā nav pierādījumu, ka ēkas drošība ir uzlabota. Janvārī BVKB veiks pārbaudi namā. Ja BVKB negūs pierādījumus par ēkas uzlabojumiem, tad birojs būs spiests pieņemt lēmumu slēgt ēku ekspluatācijai, paskaidroja Druķis.

Jau ziņots, ka Rīgas cirka ēka ir iekļauta bīstamo ēku sarakstā. BVKB septembrī atļāva ēku Merķeļa ielā 4 izmantot, nosakot zināmus ierobežojumus.

BVKB mājaslapā atrodama interaktīva karte, kurā pieejama informācija par biroja pārbaudīto sabiedrisko ēku drošību. Šajā kartē Rīgas cirka ēka pašlaik iezīmēta kā bīstama, kuras ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc.

Ādažu tirdzniecības centra Apelsīns direktore Sarmīte Teibe nevēlas skaidrot tirdzniecības centra pārbūves projektam neatbilstošu paplašināšanās darbu rašanās iemeslus, kuru dēļ šonedēļ tika apturēti būvniecības darbi.

Teibe aģentūrai LETA vien norādīja, ka plašāki komentāri par tirdzniecības centra Apelsīns paplašināšanās darbiem tiks sniegti pēc paplašināšanas projekta pabeigšanas.

Kad būsim pabeiguši projektu, sniegsim vispusīgu informāciju. Tāda patlaban ir nostāja, lai koncentrētos uz galveno mērķi un risinājumiem. Būsim pozitīvi. Lai mums veicas, teica Teibe.

Kā ziņots, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir apturējis tirdzniecības centra Apelsīns paplašināšanas darbus Ādažos, Rīgas ielā, jo tie nav veikti atbilstoši pārbūves projektam, aģentūrai LETA pastāstīja Ādažu novada domes Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Monika Griezne.

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Rīgas cirka ēkas fasādes siena gar Merķeļa ielu ir atdalījusies no ēkas un turas tāpēc, ka ir atspiedusies pret trepēm ēkas ārpusē, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paziņojis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktors Pēteris Druķis

«Ja šī siena saņems papildus slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra,» skaidrojis Druķis.

«Nelaime var notikt tajā brīdī, ja pat ne tieši pie šīs ēkas, bet kaut kur ielas garumā tiks norauti elektrības vadi, kas atsaitēti arī pie cirka ēkas sienas,» norāda BVKB vadītājs.

Jau gada sākumā Rīgas cirks noslēdza līgumu ar Rīgas satiksmi par tai piederošo atsaišu un attiecīgo enkuru noņemšanu no Rīgas cirka ēkas fasādes gar Merķeļa ielu un pārvietošanu uz citiem balstiem. Šo uzdevumu īstenošanai Kultūras ministrija pērn decembrī piešķīra 70 000 eiro lielu finansējumu.

Ekonomikas ministrijā (EM) pirmdien notika pirmā Latvijas Būvniecības padomes sēde, kurā tika ievēlēti Padomes priekšsēdētājs un tā vietnieks, kā arī iezīmēti nākamajā sanāksmē izskatāmie jautājumi, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Par padomes priekšsēdētāju būvniecības nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji ievēlēja Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietnieci un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāju Elīnu Rožulapu, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu.

Tāpat pirmajā sēdē padomes locekļi vienojās par tuvākajā laikā dienaskārtībā prioritārajiem diskusiju jautājumiem, tostarp par jaunā Būvniecības likuma darbību un nozares konstatētajām nepilnībām, izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, būvspeciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas jautājumiem, kā arī jaunā 2014.-2020. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātēm.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apkopojis informāciju par pērn apsekotajām stratēģiskas nozīmes publiskajām ēkām, kurām ir būtiska loma ārkārtas situāciju gadījumos. Kopumā birojs veicis ekspluatācijas uzraudzības kontroli 146 stratēģiskas nozīmes publiskās ēkās. 86% gadījumu jeb 125 objekti ir vērtējami kā droši, savukārt 14% gadījumu drošība ir jāuzlabo. Visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

«Rūpējoties par valsts un visas sabiedrības drošību, lielu vērību esam veltījuši esošajai situācijai valstij stratēģiski svarīgās publiskās ēkās. Jāuzsver, ka Birojs izstrādājis 2016.gada ekspluatācijas uzraudzības pārbaužu plānu, pamatojoties uz 2015.gada rezultātiem. Šī gada plānā iekļauti objekti pēc pērn identificēto problēmu atlases kritēriju kopuma. Kopumā plānots veikt līdz 800 šādu problemātisko objektu kontroles,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

No pērn pārbaudītajām 2076 publiskajām ēkām 146 jeb 7% ir stratēģiskas nozīmes objekti, kurus Birojs iedalījis šādās kategorijās: valsts nozīmes pārvaldes iestādes, kurās galvenokārt uzturas augstākās valsts amatpersonas (26%); ēkas, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji (16%); galvenās ārstniecības un veselības aprūpes ēkas (39%), kā arī sakaru ēkas – stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas (19%). 125 jeb 86% gadījumu publisko ēku stāvoklis ir teicams vai labs. Varam secināt, ka visdrošākās publiskās ēkas ir tās, kurās atrodas Nacionālie bruņotie spēki un citi valsts drošības uzturētāji.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2016. gadā būvlaukumos, tirdzniecības vietās, ražotnēs un uz robežas ir pārbaudījis 685 būvizstrādājumu modeļus, no kuriem 26% ir konstatētas dažāda veida neatbilstības, informē PTAC.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vērojamas pozitīvas tendences un neatbilstību īpatsvars samazinājies par vidēji 25%. Turpretim, pagājušajā gadā pārbaudot 29 būvizstrādājumu tirdzniecības interneta vietnes, visās tika konstatēti pārkāpumi.

Baiba Vītoliņa, PTAC direktore, uzsver: Mūs priecē, tas, ka tirgū ar katru gadu konstatējam aizvien mazāk neatbilstošu būvizstrādājumu, tāpat acīmredzami audzis būvniecībā iesaistīto profesionāļu zināšanu līmenis par būvizstrādājumu atbilstību un normatīvajiem aktiem, kas ļauj iebūvēt atbilstošus un drošus materiālus. Lai saglabātu pozitīvu tendenci ir būtiski stiprināt atbildību, sniegt atbalstu būvniecības procesā iestāstītajām personām pilnveidot informēšanas platformu, nodrošināt efektīvu rīcību gadījumos, kad ir iestrādāti prasībām neatbilstoši izstrādājumi.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā, informē BVKB.

Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

«Nedrošo ēku īpatsvars ir augsts, tomēr jāuzsver, ka pērn pārbaudēs īpaši pastiprinātu uzmanību pievērsām ēkām, kas atbilst līdz šim identificētajam potenciāli nedrošo ēku raksturojumam. Tāpat ar augstu prioritāti tika izvirzīts apsekot izglītības iestādes, to skaits veido gandrīz pusi jeb 48% no pārbaudīto ēku apjoma pēc lietošanas veida. Pārbaudītās ēkas tiek iedalītas kategorijās pēc luksofora principa, rezultātus atzīmējot publiski izveidotajā ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē BVKB mājaslapā. Ikvienam ir iespēja pārskatāmi sekot aktuālajai informācijai, kas regulāri tiek atjaunota,» uzsver BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

Veicot atkārtotu koncertzāles Palladium ēkas pārbaudi, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pieņēmis lēmumu atļaut ēkas izmantošanu publiskiem pasākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja BVKB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska, Palladium īpašnieki ir novērsuši BVKB konstatētās nepilnības, un tagad tā ir droša apmeklētāju uzņemšanai.

Tāpat ēkas īpašnieki ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, kas apliecina, ka esošo skatuves konstrukciju nostiprināšana nav neatļauta būvniecība, aģentūru LETA informēja koncertzāles Palladium direktore Linda Andersone.

Tomēr, lai novērstu iepriekš konstatētās atkāpes no būvniecības normatīvo aktu prasībām, Palladium īpašniekiem mēneša laikā jāveic detalizēta tehniskā izpēte un, izvērtējot tās rezultātus, jālemj par tālāko rīcību. Ēkas īpašnieki apliecina, ka tehniskā izpēte jau sākta un to veiks būvinženieru birojs ar ilggadēju pieredzi SIA Forma 2.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis ekspluatācijā pirmās trīs ēkas - Variešu sākumskolas piebūvi ar sporta zāli un mācību telpām, pārbūvēto Aizputes pamatskolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jauno ēku, informē BVKB.

«Sākot ar 1.jūliju, birojs sāka nozīmīgākās biroja funkcijas realizāciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos publisku ēku būvniecības objektos birojs ir klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā. Esam gandarīti, ka pirmās trīs jaunās ēkas, ko BVKB pieņēmis ekspluatācijā, ir izglītības iestādes, kas skolēniem un studentiem ļaus jauno mācību gadu sākt mūsdienīgās un labiekārtotās telpās,» uzsver BVKB direktors Pēteris Druķis.

21.augustā Krustpils novada Variešos ekspluatācijā tika pieņemta Krustpils novada Variešu sākumskolas piebūve - sporta zāle un mācību telpas. Variešu sākumskolas projektu vadītājs bija Aldis Darbots un būvdarbu vadītājs Valdis Kuzminovs. Būves pieņemšanā piedalījās arī atbildīgais būvuzraugs Normunds Eglītis un projektu vadītāja Jekaterina Šavikina no SIA Būvkonsultants, kas veica būvniecības uzraudzību. Skolas piebūves celtniecība tika sākta 2014.gada oktobrī, būvdarbus veica SIA LC būve. Savukārt projektēšanu - SIA BM-projekts, kas nodrošināja arī autoruzraudzību.

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

No 3. aprīļa Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktora pienākumus pilda Māris Demme, kurš līdz šim pildījis BVKB direktora vietnieka un Kontroles departamenta direktora pienākumus, informē Ekonomikas ministrija.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tikšanās laikā ar M.Demmi norādīja, ka šā brīža prioritārie BKVK uzdevumi ir nodrošināt nepārtrauktu publisko ēku ekspluatācijas drošības kontroles procesu, būvspeciālistu kompetences novērtēšanas organizēšanu, kā arī turpināt Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošanu, nodrošinot elektronisku būvprojektu saskaņošanu.

Aprīlī Ekonomikas ministrija izsludinās atklātu konkursu uz BVKB direktora amatu, definējot kritērijus nepieciešamajām zināšanām, pieredzei un kompetencēm.

Kā zināms, BVKB iepriekšējais direktors Pēteris Druķis pagājušās nedēļas beigās ekonomikas ministram iesniedza iesniegumu par darba attiecību izbeigšanu, kuru ministrs pieņēma, pārtraucot darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata.