Jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs nebūs brīnumnūjiņa, ar kuru atrisināt visas nozares problēmas
Tā intervijā DB saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis. Birojs ir gatavs procesus pārraudzīt tā, kā līdz šim Latvijā tas nav darīts.
Šis gads paies biroja veidošanas zīmē. Tas notiek trīs posmos. Jau no 1. janvāra tam ir deleģēta ekspluatācijā esošu publisku ēku uzraudzība. Valstī šāda uzraudzība līdz šim nav bijusi, tādēļ iestādei ir svarīgi ne tikai atlasīt cilvēkus, kuri šo darbu darīs, bet arī izstrādāt metodiskās vadlīnijas, kā šo kontroli veikt. Kā pierādījusi diskusija Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, teorētiski ēkas pārbaudi var veikt, gan braucot tai garām, paskatoties pa logu, gan ekspertu komandai to apsekojot pusotru mēnesi. Normatīvajos aktos ir tikai noteikts, ka jāveic vizuālā apsekošana, nepaskaidrojot, kā tas ir jādara. Vienīgais, ko normatīvi noteic – tas ir jādara būvinspektoram, kuram ir vismaz piecus gadus spēkā esošs sertifikāts par būvdarbu vadīšanu vai būvuzraudzību. Taču ne vienam, ne otram pēc būtības nav nepieciešamā kompetence šādas pārbaudes veikšanai. Faktiski cilvēkus, kurus birojs pieņems darbā, arī īpaši apmācīs.
Kā notiks pārbaudes? Tā nebūs kārtējā papīru pārbaude ķeksīša pēc?
Kolēģiem saku – nevajadzētu kļūt par iestādi, kas ir kārtējā papīru pārbaudītāja. Būvinspektoram, ierodoties objektā, būtu jāpārliecinās, vai dokumentiem, kurus par savu ēku uzrāda tās īpašnieks, ir segums – vai izpildījums atbilst tam, kas rakstīts papīros. Speciālistiem būs jābūt – no vienas puses – ar inženiertehnisko izglītību, no otras – ar juridiskām zināšanām. Jāpārzina gan savas, gan ēkas īpašnieka tiesības, atbildība, jāpārvalda normatīvie akti. Birojā jau ir cilvēki ar juridisko izglītību, kuri palīdz sagatavot būvinspektorus tam darbam, kas mums pēc funkcijām ir atbilstošs.
Vai birojam ir represīvas funkcijas, vai arī kā Valsts kontrole konstatēsiet pārkāpumus un nepilnības, bet neko aktīvi nevarēsiet darīt?
Ja ir problēma, būs atzinums, informēsim par to citas kompetentās iestādes, piemēram, būvvaldes, policiju, kas var rīkoties tālāk. Otrs variants – pieņemam lēmumu par ekspluatācijas vai būvniecības pārtraukšanu. Personīgi uzskatu, ka efektīgāk būtu strādāt ar mazākām sankcijām, piemēram, nevis apturēt būvdarbus, bet pirmajā reizē izteikt brīdinājumu, otrajā, ja nekas nav novērsts, uzlikt naudas sodu. Tikai tad, ja viss tiek ignorēts, var noraut stopkrānu un apturēt procesu. Vai, apturot darbus, tiek sasniegts vēlamais efekts? Tas ir līdzīgi kā ar pārkāpumiem ceļu satiksmē – vai visiem, kas pārsniedz ātrumu, vajag atņemt tiesības? Ziemeļvalstu kolēģi saka, – naudas sods ir ļoti audzinošs, par konkrētu pārkāpumu to var uzlikt nevis vienu reizi, bet katru reizi, kad tas tiek konstatēts. Kaut katru dienu. Pēc nedēļas uzņēmējs pats saprot, ka šādi nav izdevīgi turpināt.
Vai jūs varat iniciēt jaunu sodu kārtības ieviešanu?
Mums ir pasākumu komplekss, ko gribam iniciēt. Taču negribam ar to sākt darbu. Vairāk gribam palīdzēt industrijai sakārtot nozari, ar sankcijām vēršoties pret tiem, kuri klaji pārkāpj noteikumus.
No nozares nācies dzirdēt – kopš Maxima traģēdijas projektu saskaņošana kļuvusi ilgāka, sarežģītāka. Vai biroja aktivitātes vēl nepagarinās būvniecības procesu?
Iespējams, tas ievilksies, bet ne mūsu vainas dēļ. Mēs būvdarbu laikā pārliecināsimies par projektu kvalitāti – šo vēstījumu sāpīgi uztvērušas būvvaldes. Zinot, ka birojs pārbaudīs projektus, tās, iespējams, vērtē projektus stingrāk. Es teiktu, ka tas pamatā ir izpildījuma jautājums – ja pasūtītājs projektēšanu ir uzticējis birojam, kas to izstrādā ar neatbilstībām, tad tā ir tikai viņa paša atbildība.
Biroja esamība nevar izslēgt Maxima traģēdijas atkārtošanos. Varam minimizēt līdz nullei iespēju, ka tirgū ir komersanti, kuri izstrādā nekvalitatīvus projektus, tiem dod ekspertīzes par skaistām acīm un veic būvdarbus, redzot, ka ir kļūdas, bet ignorējot tās. Ja visos līmeņos strādās kā nākas, kāds no procesā iesaistītajiem kļūdu atklās, un tā tiks novērsta.
Visu interviju Riskus varam minimalizēt lasiet ceturtdienas, 26. marta, laikrakstā Dienas Bizness (12.-13. lpp.)!