Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn veicis 523 būvdarbu kontroles 103 objektos un 296 gadījumos jeb 56,6% ir konstatēti pārkāpumi, šodien žurnālistiem sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.
BVKB sacīja, ka 52 objektos pārkāpumi bija tādi, ka tika apturēti būvdarbi, tiesa, 36 no šiem objektiem jau ir pieņemti ekspluatācijā, jo konstatētie pārkāpumi tika operatīvi novērsti.
Gandrīz puse jeb 49% no konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar būvdarbu izpildi - darbi būvlaukumā tiek veikti neatbilstoši būvprojektam. «Būtiskākais no šāda veida pārkāpumiem tika konstatēts jau sen ekspluatācijā pieņemtā lielveikalā Prisma Deglava, kur atklājām veikto būvdarbu neatbilstību projektam. Šajā gadījumā pārkāpumi bija tik nopietni, ka BVKB vērsās policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu,» sacīja Druķis.
Viņš piebilda, ka 39% gadījumu pārkāpumi konstatēti autoruzraudzībā un būvuzraudzībā - to veic cilvēki bez atbilstošas kompetences, bez sertifikātiem. Savukārt 22% gadījumu konstatēta būvizstrādājumu dokumentācijas neesamība objektā.
Šajos gadījumos tika konstatēts, ka izmanto neatbilstošus un neidentificējamus būvmateriālus. Tiek veikta šo materiālu ekspertīze un vairumā gadījumu pēc ekspertīzes tiek norādīts izņemt šos materiālus no būvkonstrukcijām un aizstāt tos ar atbilstošiem.
Tendence uzlabojas un būvnieki pievērš uzmanību, lai BVKB neaptur un nenoņem.
Šogad BVKB paredzējis veikt pirmreizējās kontroles 650 objektos, bet atkārtotas pārbaudes paredzētas arī reiz jau kontrolētajos. Tāpat BVKB šogad plāno veikt kontroli arī līdz 600 būvlaukumos, informēja Druķis.
«Mums ir pašiem savs «pelēko» komersantu saraksts, kuri netiek galā ar darbiem, kuriem jau iepriekš konstatēti pārkāpumi. Šos komersantus birojs pārbauda atkārtoti,» piebilda Druķis.
LETA jau ziņoja, ka BVKB pērn veicis ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā. Atklāts, ka 53% no pārbaudītajām ēkām ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% gadījumu drošība jāuzlabo, savukārt 6% gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.
Analizējot pērn pārbaudītās sabiedriski nozīmīgās ēkas pēc identificēto kritēriju kopuma - vecums, lietošanas veids, īpašnieks, atrašanās vieta -, konstatēts, ka katra otrā ēka virs 50 gadu vecuma jeb 53% ir sliktā vai bīstamā stāvoklī. Savukārt pēc lietošanas veida sliktākā stāvoklī ir plašizklaides pasākumu ēkas ar nedrošo ēku īpatsvaru 55%.
Salīdzinot sabiedriski nozīmīgo ēku stāvokli pēc īpašnieka veida (valsts, pašvaldības, privātais), nākas secināt, ka labākā stāvoklī ir valsts ēkas (57%). Lielākā daļa jeb 65% pārbaudīto ēku atrodas reģionos, vislabāk par tām rūpējas Zemgalē - 62% gadījumu ēkas ir labā un teicamā stāvoklī. Savukārt Rīgā un Rīgas reģionā labā un teicamā stāvoklī ir 53% ēku.
Analizējot pēc pārkāpumu veidiem, galvenais riska faktors joprojām ir mehāniskā stiprība (62%), tāpat arī lietošanas drošība un vides pieejamība (46%), kā arī patvaļīga būvniecība (44%).
