Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) viena no galvenajām prioritātēm būs Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) pilnveidošana, intervijā sacīja BVKB vadītāja Baiba Vītoliņa.

BIS izstrādē jau ir investēti 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, un arī pāris turpmākos gadus sistēmas pilnveidei paredzēts miljons eiro gadā.

Vītoliņa uzsvēra, ka BIS pilnveidošana būs BVKB ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017.gadā. Vītoliņa stāstīja, ka sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski.

Šodien darbu Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktores amatā sāk līdzšinējā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa iepriekš norādīja, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ir visvairāk administratīvie šķēršļi, un viena no prioritātēm būtu šī jautājuma sakārtošana. Tāpat arī prioritāte būtu ilgtspējīgas enerģētikas attīstība.

Vienlaikus Vītoliņa sacīja, ka būs nepieciešams Ministru kabineta atbalsts finansējumam turpmākai BVKB digitalizācijai - vai nu no Eiropas Savienības vai nacionālajiem fondiem.

Vītoliņa bija PTAC direktore kopš 2005.gada, savukārt iepriekš viņa bijusi EM Tūrisma departamenta direktore, kā arī EM Iekšējā tirgus departamenta direktore.

Jau ziņots, ka BVKB direktores amatu 1.jūnijā personisku iemeslu dēļ atstāja Svetlana Mjakuškina.

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.