Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Pēc nepilna mēneša – šī gada 1. oktobrī stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski maina līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību, vienlaicīgi samazinot birokrātisko procedūru skaitu, informē Ekonomikas ministrija.

«Jaunais regulējums nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, tiek veidots Būvniecības uzraudzības birojs, lai pastiprināti kontrolētu sabiedrisko ēku būvniecību,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piebilstot, ka līdz ar izmaiņu ieviešanu un likuma pieņemšanu ir izpildīta arī apņemšanās, kas bija ierakstīta valdības deklarācijā.

Darbs pie jaunā būvniecības regulējuma ilga gandrīz 10 gadus. «Būvniecības procesa regulējums ir padarījis būvniecības procesu mazāk birokrātisku, līdz ar to arī saprotamāku un caurspīdīgāku. Tas būs efektīvāks un prognozējamāks potenciālajiem investoriem un veicinās efektīvāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi,» uzsver V. Dombrovskis.

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

Šā gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un liela daļa no Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz šā likuma pamata, tajā skaitā jaunie Vispārīgie būvnoteikumi. Tādējādi jau nepilnu mēnesi Latvijā piemērojams jauns būvniecības procesa regulējums, kas būtiski atšķiras no iepriekšējā.

Šā raksta ietvaros nav iespējams aplūkot visas izmaiņas, kuras paredz jaunais regulējums. Vispārinot var teikt, ka viens no jaunā Būvniecības likuma mērķiem bijis vienkāršot būvniecības procesu un efektivizēt ar to saistīto administratīvo lietvedību, atsakoties no atsevišķu starplēmumu pieņemšanas (plānošanas un arhitektūras uzdevuma, tehniskā projekta un būvprojekta akcepta), kas līdz šim bija nepieciešami, lai saņemtu būvatļauju. Tā vietā jaunā kārtība paredz, ka, lai saņemtu būvatļauju, nepieciešams iesniegt tikai būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Tomēr atšķirībā no līdzšinējās kārtības jaunajā kārtībā izdota būvatļauja vēl nedos tiesības uzsākt būvdarbus. Būvdarbi drīkstēs tikt uzsākti tikai pēc tam, kad būs izpildīti būvatļaujā ietvertie projektēšanas un būvdarbu nosacījumi, ko būvvalde apliecinās ar attiecīgu atzīmi.

Lai arī jaunais būvniecības procesu regulējums ir spēkā tikai kopš pagājušā rudens, nepilnības tajā rod gan juristi, gan būvnieki , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vēlme sakārtot būvniecības procesa normatīvo regulējumu ir visnotaļ apsveicama iniciatīva. Jaunā Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana iezīmē, ka notiek arī reāla darbība mērķa sasniegšanai. Tomēr prakse rāda, ka arī jaunā būvniecības procesa regulējuma piemērošanā ir sastopami nenoregulēti un pretrunīgi interpretējami aspekti,» DB norāda zvērināta advokāte Linda Štrause un juriste Aija Kreicberga.

Jaunais Būvniecības likums vēl ir tik jauns, ka visi ar to saistītie riski un problēmas nemaz nav izgaismojušies, pauž arī zvērināta advokāte Laine Skopiņa. «Pašreiz būtiskākās problēmas esam konstatējuši saistībā ar jaunā likuma pārejas noteikumiem. Proti, tie neparedz visus gadījumus, kad būvniecības procesā iesaistītajām personām nākas saskarties ar abiem regulējumiem vienlaicīgi. Piemēram, pārejas noteikumi neatrunā kārtību, kādā veicamas izmaiņas saskaņā ar veco likumu izstrādātos būvprojektos. Tas nozīmē, ka ir iespējami vairāki risinājumi attiecībā uz uzņēmēju, kas vēlas savu būvniecības ieceri realizēt. Tas neveicina būvniecības procesa caurspīdīgumu un paredzamību, kas ir izšķiroši normālas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā. Tāpat neatrisināts ir jautājums saistībā ar jaunajiem garantijas termiņiem, kas piemērojami arī būvniecības procesiem, kas iesākti saskaņā ar veco likumu. Pārejas termiņš, kurā apdrošināšanas līgumi ir jāpārslēdz, ir noteikts, bet nav noteikts, kas sedz papildu izmaksas, kas ir radušās saistībā ar jauno garantijas termiņu. Līdz ar to pušu starpā rodas strīdi, un beigās visbiežāk pasūtītājs ir tas, kas maksā, jo viņš ir vairāk ieinteresēts projekta pabeigšanā,» viņa uzsver. Tā kā lielākā daļa projektu ir iesākti saskaņā ar veco likumu, ir loģiski, ka pašreiz konstatētās problēmas ir saistītas tieši ar pārejas noteikumiem. Paredzams, ka tad, kad tiks realizēti projekti tikai saskaņā ar jauno likumu, izgaismosies jaunas problēmas citās būvniecības procesa stadijās, viņa norāda. «No juridiskā viedokļa raugoties, uzskatām, ka jaunajam likumam izšķiroši būs tas, ko tiesas nolems attiecībā uz būvatļaujas atzīmju pārsūdzēšanas iespējām. Ja tiesas izlems atļaut atzīmju pārsūdzēšanu, ko jaunais likums tiešā tekstā neparedz, visticamāk, mūs gaida jaunas izmaiņas regulējumā,» pauž L. Skopiņa. Viņa arī atzīst – būvniecības nozarē strādājošie klienti norāda uz ļoti specifiskām problēmām, kuras tos skar, tādēļ secināms, ka «mūs sagaida arī daudz praktiskas dabas problēmu saistībā ar jauno regulējumu».

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta, norāda NĪAA.

Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

2014. gada 24. aprīlī Latvijas Republikas Saeima lielā steigā atkārtoti ir pārcēlusi Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz 2014. gada 1. oktobri un skaļi ir pieteikta Būvniecības valsts kontroles biroja, turpmāk tekstā – Birojs - izveide, kuram būs jānodrošina, lai būves būtu drošas un neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.

Vērtējot jaunajā Būvniecības likumā noteikto Biroja kompetenci, secināms, ka būves drošības jautājumi, tāpat kā līdz šim, gulstas tikai uz projektētāju. Birojam likumdevējs ir piešķīris kompetenci uzraudzīt tikai atsevišķu būvju būvdarbus un publisku būvju ekspluatāciju, taču vērtēt būvprojektā iekļauto tehnisko risinājumu atbilstību Birojs nebūs tiesīgs. Citiem vārdiem, Birojs veiks tos pašus pienākumus, ko vietējās pašvaldības būvinspektors, tikai tā uzraugāmo objektu saraksts ir krietni šaurāks, t.i., publiskas ēkas, kur uzturas vairāk par 100 cilvēkiem, būves, kuru būvniecībai piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un tādu būvju būvniecību, kurās tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi vismaz 1,5 miljonu euro apmērā.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Dažreiz Valsts būvinspekcijas kontrole bija formāla un to varētu veikt pašvaldības, bet nav struktūras, kas veidotu būvniecības politiku valstī, intervijā saka Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs, atzīstot, ka 2009. gadā Saeimas pieņemtais lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju bija nepareizs.

O. Burovs uzskata, ka «būvniecības politiku valstī varēja vadīt vai nu būvinspekcija, vai arī neliela ministrija vai kāda valsts komiteja, bet šādai struktūrai ir jābūt».

«Valsts patlaban ļoti daudzas funkcijas ar vieglu roku ir deleģējusi sabiedriskai organizācijai - Latvijas Būvinženieru savienībai,» uzskata departamenta vadītājs. «Vienlaicīgi tiek runāts - jo mazāk būs dažādu sertifikāciju, jo labāk. Patlaban līdz minimumam ir vienkāršota situācija ar uzņēmumiem, kuri grib nodarboties ar būvniecību, - formāli jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, nav vairs nepieciešami sertifikāti konkrētiem darbiem juridiskai personai. Patlaban jebkurš var būvēt jebko, tiek prasīta tikai pieredze. Būvniekiem arī atcels sertifikātu, un pilnīgi pietiks tikai ar izglītības diplomu.»

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,» uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un «projektēt un būvēt» iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

1. oktobrī beidzot stājas spēkā jaunais Būvniecības likums, nozarē strādājošie par to izsakās piesardzīgi, jo normatīvā akta stiprās un vājās puses izkristalizēšoties tuvāko mēnešu laikā

«Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām vairāku gadu garumā ir radījusi jaunu auto ar spēcīgu motoru – likumu, tomēr visu pārējo detaļu – attiecīgo Ministru kabineta noteikumu, lai auto varētu braukt, joprojām nav,» situāciju vērtē Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Ne viņam, ne citiem celtniekiem nav īsti skaidrs, kā jaunais auto darbosies. «Trūkst ne tikai detaļu, bet arī šī auto vadītāja sertifikācijas,» uzsver V. Birkavs. Viņš norāda, ka nav paredzēts jaunā likuma normu aprobācijas laiks, tāpēc uzņēmēji valdības vadītājai piedāvājuši, lai ik mēnesi tiktu uzklausīts informatīvais ziņojums par šī likuma un atbilstošu Ministru kabineta noteikumu piemērošanu praksē.

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Fragments no intervijas

VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?

Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.

Ja paliek spēkā šobrīd esošais būvniecības regulējuma izmaiņu laika grafiks, tad šīs būvniecības sezonas laikā tiks vairākkārt mainīti normatīvie akti, kas regulē būvniecības procesu. Tas savukārt būtiski palielinās drošības riskus šajā nozarē, uzskata Ekonomikas ministrija.

Tautsaimniecības padome (TSP) nolēma, ka pēc normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas ir jānodrošina vismaz viena mēneša apmācību un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs. Tas nepieciešams, lai sagatavotu pašvaldību būvvalžu darbiniekus darbam ar jauno regulējumu un skaidrotu jaunā likuma un citu normatīvo aktu normas, neradot haosu būvniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka jaunajā būvniecības regulējumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas, svarīgi nodrošināt, ka, uzsākot aktīvu būvniecības sezonu, visas iesaistītās puses būtu kompetentas un sagatavotas kvalitatīvam darbam, uzsver EM.

Par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Enerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes locekli Pēteri Dzirkali, bet par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu, informē Ekonomikas ministrija.

Iezīmējot jaunās padomes darba uzdevumus un mērķus, P.Dzirkals uzsvēra, ka padomes darbam jākļūst strukturētākam un efektīvākam, veiksmīgāk apvienojot padomes locekļu kompetenci kopēja rezultāta sasniegšanai.

Padomes locekļi vienojās, ka tuvākajās sēdēs jāturpina darbs ar iepriekš iesāktiem jautājumiem, kā piemēram, būvniecības nodeva, būvkomersantu klasifikācija, Publisko iepirkumu likums, būvspeciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas jautājumi, būvniecības nozares stratēģija, Būvniecības valsts kontroles biroja darbība, u.c.. Tāpat Ekonomikas ministrija rosināja padomes nākamajā sēdē formulēt viedokli par Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Latvijas Būvniecības padomē šā gada 9. novembrī tika uzņemts oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Būvniecības komitejas vadītāja amatā ieceltais A/S RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš–Āboliņš.

Jaunais amats Būvniecības padomē būs primāri saistīts ar darbu pie Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijas 2017.–2024. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanas.

«Tā kā viens no galvenajiem būvniecības jomas uzdevumiem ir produktivitātes celšana, sekmēšu nozares uzņēmumu vadītājiem un speciālistiem pieejamu apmācību programmu ieviešanu, kā arī veicināšu arvien jaunu un efektīvāku darba organizācijas metožu un tehnoloģiju meklēšanu. Ņemot vērā, ka negodprātīgas konkurences radītās sekas izjūt daudzi profesionāli būvniecības uzņēmumi, uzskatu, ka ir vitāli svarīga nozares ģenerālvienošanās parakstīšana par minimālajām atalgojuma likmēm. Tāpēc strādāšu arī pie tā, lai tiktu rasti efektīvi un godīgi risinājumi virsstundu apmaksas jautājumam,» sola G. Āboltiņš–Āboliņš.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.