Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Nozares pārstāvji norāda uz BVKB nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu.
Tā rezultātā netiek pienācīgi kontrolēta būvniecības procesu kvalitāte un pastāv draudi, ka būvniecības nozarē jau šī gada otrajā pusē trūks nepieciešamās kapacitātes, lai īstenotu nozīmīgus projektus. Turklāt, aizkavējot būvatļauju izsniegšanas procesu, pastāv risks lielākos projektos zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, informē Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Viskritiskākā situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies BVKB, izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, , bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016. gada 1.janvāra uz 2016. gada 1. jūliju, norāda eksperts.
«Būvspeciālistu sertificēšanas process ir sākts vien šī gada sākumā. Nav paredzams, ka līdz noteiktajam 1. jūlija termiņam BVKB spēs nodrošināt pietiekamu sertificētu speciālistu daudzumu, lai savlaicīgi veiktu ekspertīzes, bez kurām nav iespējams apstiprināt būvprojektus un veikt regulāru būvniecības procesu uzraudzību. Prognozējams, ka Latvijā kopumā šogad būvprojektu ekspertīzes būs jāveic aptuveni 700 objektiem. Tātad šī gada otrajā pusē būs nepieciešams veikt aptuveni 350 būvprojektu ekspertīzes jeb 60 ekspertīzes mēnesī. Ja šīs ekspertīzes aizkavēsies un atzīmes būvatļaujā par atļauju uzsākt būvniecības darbus netiks veiktas savlaicīgi, valstī izveidosies situācija, kad nozīmīgos projektos var tikt zaudēts jau piešķirtais Eiropas Savienības līdzfinansējums, kā arī būvniecībā var sākties nevadāms būvuzņēmumu maksātnespējas process,» skaidro Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs.
BVKB vairākkārt ir norādījis uz gatavību uzņemties ekspertīžu veikšanu, ja tirgū nebūs pietiekams sertificētu speciālistu skaits ekspertīžu veikšanai. Tomēr šāds apgalvojums ir pretrunā ar normatīvajos aktos definētajām BVKB funkcijām, kas nosaka, ka birojam nav tiesību pašam veikt būvprojektu vai būvju ekspertīzes.
Kā atzīmē LPS padomnieks Aino Salmiņš: «Tā vietā, lai uzņemtos privāto komersantu funkciju, birojam būtu vairāk uzmanības jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai, organizējot būvprojektu un būvju ekspertīzes gadījumos, kad būvniecības pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija. Piemēram, ja pašvaldība plāno veikt skolas vai kādas citas sabiedriskās ēkas pārbūvi. Diemžēl BVKB atsakās pildīt šo likumā noteikto funkciju un neatbild uz pašvaldību pieprasījumiem sniegt skaidrojumus, kā šādos gadījumos jāorganizē būvprojektu un būvju ekspertīzes. Tas rada haosu un pamatotas bažas, ka Eiropas Savienības fondu uzraudzības institūcijas, pārbaudot piešķirtā finansējuma izmantošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, var ierosināt pārkāpumu procedūru pret pašvaldību, pieprasot atgriezt piešķirto finansējumu.»
Papildus minētajai situācijai būvniecības nozares pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām ikdienas sadarbībā ar BVKB un tā darbiniekiem, kas liedz gūt skaidru izpratni par būvprojektu kontroles procesu un apgrūtina ikdienas darbu, nepamatoti aizkavējot būvniecības procesus un radot zaudējumus.