Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.
Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.
Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.
Tomēr būvniecības jomas speciālistus, tajā skaitā arhitektus, inženierus, juristus u.c. šāds paziņojums ne pārliecināja, ne nomierināja. 2013.gada 4.decembra paziņojumā presei Latvijas Arhitektu savienība norādīja, ka likuma spēkā stāšanās ir jāatliek tieši tāpēc, lai likums būtu cik vien iespējams kvalitatīvs. Tika norādīts - ja likuma stāšanās spēkā tiks sasteigta, tas būs vēl vājāks par iepriekšējo, savukārt, amatpersonu apgalvojumi, ka traģēdija nebūtu notikusi, ja jaunais likums jau būtu spēkā, ir tik hipotētiski, ka tos pat nav vērts sīkāk izvērtēt.
Lai jaunais Būvniecības likums kvalitatīvi pildītu savas funkcijas ar tajā paredzēto jauno regulējumu, ir jāizstrādā dažādi to pavadošie noteikumi, respektīvi, jārada un jāiedzīvina jauna sistēma.
2014.gada 23.janvārī Saeima steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka Būvniecības likums stāsies spēkā 2014.gada 1.maijā. Savukārt, 2014.gada 24.aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz no šā gada 1.maija uz 1.oktobri atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.
Ņemot vērā Saeimas mājaslapā pieejamo informāciju, iemesli Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņa pagarināšanai ir: «Lai sabiedrība un būvniecības nozare laikus varētu iepazīties ar jauno regulējumu, likuma spēkā stāšanās jāpagarina par pusgadu. Tāpat nav pieļaujamas regulējuma izmaiņas būvniecības sezonas laikā.»
Jāsaka gan, ka 2014.gada 24.janvārī Saeimas Preses dienests sniedza līdzīgu (nenorādot uz būvniecības sezonas faktora ietekmi) paskaidrojumu, kāpēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās tiek atlikta. Līdz ar to secināms, ka likumdevējs ir prezumējis: 1) sabiedrībai tomēr ir jāiepazīstas ar izstrādāto normatīvo aktu; 2) laiks, lai pienācīgi iepazītos ar normatīvā akta projektu, ir nosakāms ilgāks par 3 mēnešu termiņu.
Atzinīgi būtu jāvērtē Saeimas 2014.gada 24.aprīlī atbalstītie grozījumi, un tas ir liels solis pretim likumdevēja sadarbībai ar sabiedrību un nozares profesionāļiem, kuri ik pa laikam norāda uz likumdevēja vēlmi sasteigt normatīvo aktu izstrādi. Varētu vienīgi vēlēties, lai nozares profesionāļu ieteikumi un pamatotās šaubas tiek sadzirdētas arī citu normatīvo aktu izstrādes gaitā.
Angļu filosofa Džona Loka (John Locke) ieskatā jebkuras pārvaldes formas un līdz ar to arī likumdošanas uzdevums ir nodrošināt sabiedrības kopējo labumu. Tāpēc ir tikai loģiski, ka likumdevējam, lai tas būtu spējīgs šo uzdevumu izpildīt, ir jāuztver sabiedrības bažas un ierosinājumi un jāņem tie vērā normatīvo aktu izstrādē.
Arī mēs, juristi, ar cerībām raugāmies uz šo tendenci un paļaujamies, ka arī citi normatīvo aktu grozījumi taps savlaicīgi un kvalitatīvi, ievērojot nozares profesionāļu ieteikumus un nodrošinot sabiedrības kopējo labumu.