Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr pie mums tiek diskutēts, vai to lietošanai nepieciešams izstrādāt regulējumu, Parīzes varasiestādes aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.
Šobrīd spēkā nav specifisku noteikumu, kas regulētu pārvietošanos ar šādiem transportlīdzekļiem, tāpat kā nav vienotu ceļu satiksmes noteikumu, kā tas ir velosipēdiem. Tos skrejriteņus, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, jāpielīdzina mopēdiem ar atbilstošu kārtību, kā var iegūt atļautu, lai piedalītos satiksmē.
Lietotājs var palielināt ātrumu ar papildus akumulatoru
Visi sākotnēji neierastie tehnikas brīnumi agri vai vēlu nonāk arī mūsu ikdienā. Lielisks piemērs nesenā pagātnē bija bezpilota lidaparāti jeb droni, kuru lietošanai tika izstrādāts regulējums. Tas pats attiecas arī uz elektriskajiem skrejriteņiem. Šobrīd optimālākais risinājums būtu to iedalīšana divās kategorijās – līdz 25 km/h un vairāk. Šeit gan jāņem vērā, ka gadījumā, ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, tas neizslēdz iespēju lietotājam iegādāties papildus akumulatoru un paaugstināt ātrumu līdz pat 35 km/h.
Trieciens no 120 kg smaga braucēja
Ja ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, skrejriteņi tiek uzskatīti par sporta un atpūtas inventāru un attiecīgi var pārvietoties pa veloceliņu. Ja tāda nav, tad pa ietvi. Diemžēl arī ar šo nelielo ātrumu traumatisma riska pakāpe ir augsta. Salīdzinot ar velosipēdu, skrejritenim ir daudz mazāki ritenīši, kas var izrādīties liktenīgi uz bedrainām ielām, tie pārvietojas bez skaņas, brīžiem tikai laimīgā kārtā izvairoties no gājējiem. To, kādas traumas var radīt saskriešanās ar šādu transportlīdzekli, parāda vienkārši aprēķini. Iedomāsimies, ka ar ātrumu 25 km/h stundā uz skrejriteņa pārvietojas aptuveni 80 kg smags braucējs. Uzskrienot virsū gājējam, trieciena brīdī radītā slodze būs aptuveni 1,6 tonnas, kas pielīdzināms nopietna boksera sitienam. Šāds rezultāts iespējams pie braucēja svara, kas robežojas ar 80 kg, taču skrejritenis spēj nest pat 120 kg.
Nedrīkst pārsniegt gājēju pārvietošanās ātrumu
Runājot par atļauju šādiem transportlīdzekļiem piedalīties satiksmē, jāatceras, ka arī ietve ir satiksmes daļa. Manuprāt, izstrādātajā regulējumā, piemēram, Ministru kabineta noteikumos jābūt atrunātam, ka, atļautais ātrums, ar kādu var pārvietoties pa ietvi, nedrīkst pārsniegt steidzīga gājēja pārvietošanās ātrumu, kas ir līdz 10 km/h. Francijā, kur šis transportlīdzeklis ir ļoti populārs un tiek lēsts, ka gada beigās uz ielām būs aptuveni 40 000 šādu skrejriteņu, problēma ir būtiski samilzusi. Gājēju drošībai pieņemts lēmums aizliegt skrejriteņiem pārvietoties pa ietvi, turklāt pārkāpumu gadījumā draudēs 135 eiro sods. Stingri noteikumi šiem skrejriteņiem top arī Berlīnē, bet Barselonā šādu transportlīdzekļu nomas jau pilnībā aizliegtas. Francijā modernie braucamrīki varēs pārvietoties pa ielu vai veloceliņu, taču Latvijas gadījumā rodas jautājums – cik km veloceliņu ir sakārtoti un piemēroti braukšanai?
Ķiveres un skaņas signāli
Kamēr atbildīgās iestādes tikai lemj par to, kādās kategorijās iedalīt elektriskos skrejriteņus, un, no kāda ātruma sliekšņa ierobežot to piedalīšanos satiksmē bez atļaujas, visiem braucējiem ieteiktu neaizmirst par ķiverēm un citiem drošības līdzekļiem, maksimāli izmantot veloceliņus, kā arī aprīkot savu skrejriteni ar kādu skaņas signālu. Braucot pa ietvi, jābūt atbildīgiem un jādod priekšroka gājējiem. Noteikti nevajadzētu pārsniegt arī ātrumu, ar kādu vidēji pārvietojas gājēji, neatkarīgi no tā, cik ātri var paskriet attiecīgais skrejritenis.
