Projekts Rail Baltica ir viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm, ko atbalsta visas ES dalībvalstis, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījusi Eiropas Komisijas pārstāve Katerina Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu, kura daļa ir Rail Baltica.
Viņa izteikusi cerību, ka arī nākamajā bloka finanšu perspektīvā ES šo projektu finansēs 85% apmērā.
«Es to ļoti atbalstu, bet lēmumi būs atkarīgi no dalībvalstīm. (..) Šī ir viena no sekmīgākajām Eiropas programmām, tādēļ šobrīd izdevies pārliecināt pat tās dalībvalstis, kuras to agrāk neatbalstīja. Nevaru pateikt, kas notiks pēc Breksita, to lems dalībvalstis. Mēs, koordinatori, sniedzam ieteikumus par finansējuma turpināšanu. Varu sacīt - ja kāds projekts ir labākais, tad tas ir Rail Baltica,» norādījusi EK pārstāve.
Trautmanei jautāts, kā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica tiks uzturēta pēc tam, kad projekts būs pabeigts, jo izmaksu un ieguvumu analīze liek domāt, ka projekts ir labs, taču vērtējot to tikai kā finanšu investīciju, redzams, ka tas var būt nerentabls. Kā atzinusi koordinatore, atbildes uz to vēl nav.
«Problēma ar dzelzceļiem pastāv visur, tādēļ jau dalībvalstis lēmušas, ka tādi projekti ir jāatbalsta. Pēc tam netika diskutēts par infrastruktūras uzturēšanu, jo visupirms mums jāpabeidz vispusējs tīkls. Mums jāredz, kādas ir perspektīvas un prioritātes ir līdz 2030.gadam. ES nevar ietekmēt dalībvalstis, bet pašas valstis aizvien vairāk un vairāk plāno un skatās, kā panākt labākus rezultātus. Domāju, mēs, koordinatori, zinām par to, ko jūs jautājat, bet mums šobrīd atbildes uz to vēl nav,» viņa izteikusies.
Lūgta novērtēt pašreizējo projekta īstenošanas gaitu, ko agrāk aptumšojušas tajā iesaistīto valstu domstarpības, Trautmane atzinusi, ka sadarbība starp trim valstīm «ar atšķirīgu politisko dzīvi un atšķirīgu administrāciju vīziju» allaž mēdz būt sarežģīta.
«Tas ir ilgtermiņa projekts, kas vienubrīd attīstās gludi, citreiz - ar grūtībām, es esmu tam visam gatava. (..) Domāju, mēs tiksim ar to galā laikā, jo to vēlas visi partneri,» viņa sacījusi.
Lietuvā šobrīd norisinās diskusijas, vai ir nepieciešams iztaisnot vienīgo jau pabeigto Rail Baltica posmu - 120 kilometrus garo un 365 miljonus eiro vērto sliežu ceļu no Kauņas līdz Polijas robežai, pa kuru pasažieru vilcieni pagaidām var braukt tikai ar 120 kilometru ātrumu stundā, jo līkumu dēļ lielāks ātrums nav iespējams. Iztaisnojot šo posmu un ierīkojot signalizācijas sistēmu, ātrumu tur varētu palielināt līdz 240 kilometriem stundā.
Novembrī paredzēts pabeigt pētījumu, kā ātrumu palielināt, bet Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis izteicis šaubas, vai vērts ieguldīt tajā Eiropas un Lietuvas līdzekļus un tiekties pēc pieminētajiem 240 kilometriem stundā un vai nepietiktu ar 160 kilometriem. Pēc viņa teiktā, maksimālo ātrumu vilcieni šai posmā tik un tā neattīstītu, turklāt tas ļautu ietaupīt tikai astoņas minūtes.
Polija no savas puses deklarējusi, ka savā teritorijā no Bjalistokas līdz Lietuvas robežai varēs garantēt maksimālo ātrumu 160 kilometri stundā.
Masjulis atzinis, ka pastāv domstarpības ar Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, vai tādu sliežu ceļu, pa kuru vilcieni var pārvietoties ar mazāku ātrumu, var uzskatīt par Rail Baltica daļu.
Kā intervijā uzsvērusi Trautmane, nodrošināt visur maksimālo ātrumu ir būtiski, jo nevar slēgt «starpvaldību vienošanās, kurās respektēti visi reglamenti, un tad izdomāt jaunas valstu nostājas».
«Kad kļuvu par koordinatori, saskāros ar problēmu par saslēgumu starp Poliju un Lietuvu un valstu diskusijām. Mans darbs bija apvienot to kopīgā vīzijā, lai (..) projekts netiktu bloķēts, jo Polijā [situācija] ir jutīga no ekoloģiskā viedokļa. Ja mēs nebūtu to ņēmuši vērā, nebūtu varējuši turpināt. Tātad mums ir iespējamas jaunas līnijas, kuras nodrošinātu lielāku ātrumu, - tas ir ceļš, kā panākt projektā vienādu ātrumu un to nebremzēt, parādīt, ka tas ir vajadzīgs un finansējumu ir iespējams turpināt,» viņa skaidrojusi.
«Mēs ar ministru labi zinām, ka pastāv triju Baltijas valstu saistības ievērot reglamentus attiecībā uz ātrgaitas līnijām. Daļa sliežu ceļa jau ir uzbūvēta un pastāv, bet diskusijas vēl nav beigušās, un mēs raugāmies, ko iespējams darīt ar infrastruktūru. Taču es allaž esmu teikusi - tas, ka infrastruktūra pastāv, vēl nenozīmē, ka tas ir pareizais risinājums. (..) To pašu saku Polijai - labi, jums ir problēmas ar vidi, bet jūs nedrīkstat apstāties un nepiedāvāt labākus risinājumus. No pieredzes zinu - ja gribi būvēt ātrgaitas dzelzceļu, tad arī tas jādara, nevis jābūvē pagaidu variants,» norādījusi EK pārstāve.
«Tas ir unikāls starpvalstu projekts, trūkstošais posms, tādēļ arī es runāju par Baltijas valstu platformu. Pat ja tās ir konkurentes, šāda infrastruktūra ir ļoti svarīga,» viņa piebildusi.
