2014. gada 24. aprīlī Latvijas Republikas Saeima lielā steigā atkārtoti ir pārcēlusi Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz 2014. gada 1. oktobri un skaļi ir pieteikta Būvniecības valsts kontroles biroja, turpmāk tekstā – Birojs - izveide, kuram būs jānodrošina, lai būves būtu drošas un neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.
Vērtējot jaunajā Būvniecības likumā noteikto Biroja kompetenci, secināms, ka būves drošības jautājumi, tāpat kā līdz šim, gulstas tikai uz projektētāju. Birojam likumdevējs ir piešķīris kompetenci uzraudzīt tikai atsevišķu būvju būvdarbus un publisku būvju ekspluatāciju, taču vērtēt būvprojektā iekļauto tehnisko risinājumu atbilstību Birojs nebūs tiesīgs. Citiem vārdiem, Birojs veiks tos pašus pienākumus, ko vietējās pašvaldības būvinspektors, tikai tā uzraugāmo objektu saraksts ir krietni šaurāks, t.i., publiskas ēkas, kur uzturas vairāk par 100 cilvēkiem, būves, kuru būvniecībai piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un tādu būvju būvniecību, kurās tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi vismaz 1,5 miljonu euro apmērā.
Arī attiecībā uz būvju un būvprojektu ekspertīžu organizēšanu Birojs ir ļoti ierobežots, jo tā kompetence ir organizēt ekspertīzi, ja pastāv strīds starp būvniecības dalībniekiem vai pasūtītājs ir publiska persona (valsts vai pašvaldība). Citos gadījumos Birojam kompetences ekspertīzes jomā nav un papildus kontrole var notikt tikai caur būvekspertu profesionālās darbības uzraudzību, kuru sertificēšana turpmāk būs jāveic Birojam.
Pie šādas šauras specifikācijas nav saprotams kā Birojs izskatīs iesniegumus un sūdzības par normatīvo aktu būtiskiem pārkāpumiem būvniecības procesā vai arī gadījumos, ja būve ir radījusi vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. Šiem kritērijiem var atbilst jebkura būve, pat tāda, kuras uzraudzība nav Biroja kompetencē.
Tādējādi izveides mērķis - nodrošināt, ka Latvijā tiek būvētas drošas būves, netiek sasniegts, bet tiek radīta jauna institūcija, kura daļēji pārņem pašvaldību būvinspektoru funkcijas un daļēji tās arī nodublē. Ja šobrīd iedzīvotājiem ir skaidrs, kur vērsties ar sūdzību par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, tad nākotnē var nākties saskarties ar tā saucamo «iestāžu futbolu», ja sūdzība ir par, piemēram, tādas būves patvaļīgu būvniecību, kurai nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, bet tas nav veikts.
Papildus 2014. gada 24. aprīlī pieņemtajiem jaunā Būvniecības likuma grozījumiem, Saeimas dienaskārtībā ir vēl vieni grozījumi, par kuriem sabiedrība ir maz informēta. Minētie grozījumi cita starpā paredz tādas procedūras atjaunošanu kā paredzētās būves publiskā apspriešana. Līdzšinējā pieredze liecina, ka paredzētās būves publiskā apspriešana daudzos gadījumos ir bijusi šķērslis investīciju ieplūšanai tautsaimniecībā un ražošanas attīstībai Latvijā, jo tās rezultāti nav prognozējumi. Turklāt ar publiskās apspriešanas procedūras palīdzību ir iespējams noraidīt jebkuru būvniecības ieceri, kas rada nestabilitātes sajūtu investoriem.
Turklāt vairākkārtēja jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās atlikšana, to darot pēdējā mirklī, šobrīd pat vairs neļauj paļauties, ka tiešām 2014. gada 1. oktobrī jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā, bet drīzāk vedina domāt, ka šābrīža tiesiskais regulējums piedzīvos savu 20. jubileju.
Vērtējot jau pieņemtos un vēl plānotos jaunā Būvniecības likuma grozījumus, secināms, ka tie nonāk pretrunā ar jaunā Būvniecības likuma anotācijā norādīto mērķi - radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību – būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde.